Beļģija terorisma frontes priekšējā līnijā 2
Vakar divos sprādzienos neilgi pēc deviņiem rītā Briseles lidostā Zaventemā un eksplozijā Mālbēkas metro stacijā, kas atrodas tuvu pilsētas ES kvartālam, gājuši bojā vismaz 35 cilvēki un vairāk nekā 200 ievainoti. Pagaidām 15 bojā gājušie apzināti lidostā un 20 metro stacijā. “Pret Beļģiju veikts akls, mežonīgs un gļēvulīgs uzbrukums,” paziņojis premjerministrs Šarls Mišels, kurš aicināja beļģus tikt galā ar šo pārbaudījumu, saglabājot vienotību. “Nav šaubu, ka šī bija teroristiska operācija,” intervijā izdevumam “Politico” teica Beļģijas valdības pārstāvis. Teroristu grupējums “Islāma valsts” uzņēmies atbildību par sprādzieniem Briselē, paziņojis grupējuma informācijas dienests “Amaq”.
Viens no sprādzieniem lidostā notika visnedrošākajā un cilvēku pārpilnajā krustpunktā, kur ierodas vilcienu pasažieri, lai dotos tālāk reģistrēties lidojumam. Lai šeit nokļūtu, nav jāiziet drošības pārbaude. Blakus atrodas “Starbucks” kafejnīca. Aculiecinieki, kas izdzīvoja pēc sprādzieniem lidostā un metro stacijā, ziņu aģentūrām stāstīja par apokaliptiskām ainām ar gabalos sarautiem cilvēkiem un asins jūrām. Pēc pagaidu informācijas, vienu no sprādzieniem lidostā izraisīja pašnāvnieks. Briseles un tuvējās apkārtnes slimnīcās ir sapulcināti ārsti un asins donori, lai sniegtu palīdzību desmitiem ievainoto. Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss brīdinājis, ka sprādzienus izdarījušo teroristu līdzzinātāji vēl varētu būt uz brīvām kājām pilsētā, kur atrodas NATO un ES mītne. Francijas amatpersonas pagaidām nav izteikušās, vai sprādzieni Briselē būtu saistīti ar pagājušajā nedēļā Beļģijas galvaspilsētā arestēto teroristu Salehu Abdeslamu, kurš bija viens no teroraktu rīkotājiem Parīzē decembrī, kad bojā gāja 130 cilvēki. Beļģijas ierēdņi uzskata, ka tas būtu “acīmredzams pieņēmums”, taču pagaidām viņiem neesot pierādījumu, ziņo “Euobserver”. Pirms četrām dienām Briselē arestētais Abdeslams teica beļģu izmeklētājiem, ka esot plānojis uzbrukumu Briselē. Tagad beļģu drošībniekiem nākas atzīt, ka viņš teicis taisnību.
Pagaidām ir maz ziņu par bojā gājušo un ievainoto izcelsmi. Pagaidām identificēti divi Polijas pilsoņi un kāds brits. Slovēnijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka viens no tās diplomātiem cietis sprādzienā Mālbēkas metro stacijā. Drīz pēc sprādzieniem valsts tālruņu tīkli bija pārslogoti, tāpēc Beļģijas premjerministra vietnieks Aleksandrs de Kro mudinājis iedzīvotājus saziņai izmantot WhatsApp, Facebook un citas ierīces. Sprādziens metro notika vienā no trim galvenajām stacijām, kas apkalpo ES iestāžu rajonu, tikai dažus simtus metru no Eiropas Komisijas, Eiroparlamenta un Eiropadomes mītnēm. Beļģijā ieviests augstākais – 4. terorisma draudu līmenis, atjaunojot ārkārtas stāvokli, kāds bija ieviests Briselē uz vairākām dienām pērn novembrī, kad tika tvarstīti Parīzes teroraktu rīkotāji. Pastiprināta apsardze Beļģijas atomelektrostacijās. Briseles lidosta un metro sistēma ir slēgta līdz tālākam rīkojumam. Vilcienu “Eurostar” un “Thalys” kustība ir apturēta, Beļģijā pēc teroraktiem izsludinātas trīs dienu sēras.
Valstī slēgti visi ceļu tuneļi, kas ir garāki par 300 metriem. Šarleruā lidosta Briseles dienvidos darbojās arī vakar, bet tajā ieviesti ārkārtas drošības pasākumi, tāpat kā Šipholā Nīderlandē, Frankfurtē Vācijā un citās Eiropas lielākajās lidostās. Vairāku Eiropas valstu, kā arī ASV pilsētās pastiprināti drošības pasākumi transportā, reaģējot uz notikumiem Briselē. Francija izvietojusi pie stratēģiski svarīgiem objektiem vēl 1600 drošībnieku. Nīderlande, Vācija un Francija koordinē ārkārtas drošības pārbaudes uz Beļģijas robežas.
Eiropas Komisijas preses dienests vakar rīkoja kārtējo preses brīfingu EK mītnē, kur EK runasvīrs Margaritis Šins paziņoja: “Šeit, Eiropas galvaspilsētā, mēs apliecinām savu solidaritāti ar Briseles iedzīvotājiem.” EK administratīvā komisāre Kristalina Georgijeva teica, ka visās ES iestādēs ieviests oranžais trauksmes līmenis, kas nozīmē, ka visas tikšanās ēkās un ārpusē ir atceltas, ēkās ielaižot tikai darbiniekus ar žetoniem. Rīt paredzētā EK komisāru kolēģijas sēde notiks, kā plānots, apgalvoja Šins.
“Bumbu sprādzieni Briselē ir mērķēti pret visu Eiropu,” pēc ārkārtas ministru kabineta sēdes Parīzē paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands, paužot līdzjūtību bojā gājušo radiniekiem. “Francija nesamierināmi turpinās cīņu pret terorismu kā globālā līmenī, tā pašmājās,” apliecināja Olands. “Šodien mēs visi esam Briseles pilsoņi. Eiropa ir saņēmusi triecienu sirdī,” savā tīmekļa vietnē raksta Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons. ES ārlietu un drošības politikas koordinatore Federika Mogerīni, kura par notikušo Briselē uzzināja preses konferencē Jordānijas galvaspilsētā Ammanā, teica, ka tā ir “ļoti grūta diena Eiropai”, un izplūda asarās, pametot preses konferenci, ziņo raidsabiedrība BBC. “Mēs visi esam kopā ar savu sabiedroto Beļģiju šajā tumšajā dienā,” apliecināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. “Brisele, Beļģija un Eiropa ir saņēmušas smagu triecienu,” teica ES prezidējošās valsts Nīderlandes premjerministrs Marks Rute. “Tas ir uzbrukums Eiropai,” uzskata Īrijas premjerministrs Enda Kenijs, kuram piebalso Zviedrijas premjers Stefans Lefvens: “Tas ir uzbrukums demokrātiskajai Eiropai. Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons, brīdinot par “ļoti reālajiem” terorisma draudiem Eiropas valstīm, paziņojis: “Mēs nekad neļausim šiem teroristiem uzvarēt.”
