Eiropas īsziņas: Beļģijā vēlas vēl celt pensijas vecumu; ES atbalsta ideju par ūdeņraža ražotni Polijā 18
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Beļģijā vēlas vēl celt pensijas vecumu
Beļģijā neapmierinātību izsaukusi ideja paaugstināt pensijas vecumu līdz 67 gadiem. Tas gan varētu notikt tikai 2030. gadā. “The Brussels Times” ziņo, ka līdz ar to Beļģijā būtu viens no augstākajiem pensijā došanās vecumiem ES. Pensiju reformas aizstāvji bilst, ka nākotnē būtu svarīgi domāt arī par vienlīdzīgāku attieksmi pret vīriešu un sieviešu pensionēšanās nosacījumiem. Mūsdienās sievietes iegūst tikpat labu izglītību kā vīrieši, tomēr lielākoties joprojām tieši sievietes vairāk laika pavada, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājumā. Tādēļ pensionēšanās nosacījumiem vajadzētu būt vairāk individualizētiem.
ES atbalsta ideju par ūdeņraža ražotni Polijā
Eiropas Savienības izpildvara ir apstiprinājusi Polijas plānu piešķirt 158 miljonus eiro no valsts atbalsta uzņēmumam, kas nodarbojas ar atjaunojamā ūdeņraža ražošanu, tādējādi cenšoties izbeigt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā, informē “Polskie Radio”. Atbalsts tiks piešķirts enerģētikas gigantam “PKN Orlen”. Tā būs tieša dotācija, kas paredzēta 100 MW elektrolizatora uzstādīšanai, kā arī 50 MW fotoelektriskās spēkstacijas un 20 MWh akumulatoru novietnes izbūvei.
Itālijai pastāv risks zaudēt atbalsta miljardus
Pieaug bažas, ka Itālija varētu zaudēt miljardiem eiro, kas tiek piedāvāti ES pēcpandēmijas atjaunošanas fondos, ņemot vērā aizkavēšanos, izmaiņas izdevumu plānā un jautājumus par līdzekļu izmantošanu divu sporta stadionu celtniecībai, ziņo portāls “thelocal”. No visām dalībvalstīm Itālija saņem lielāko daļu no ES palīdzības ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas. Līdz 2026. gadam tai plānots izmaksāt 191,5 miljardus eiro. Tagad trešais maksājums no ES ir iesaldēts, jo Brisele lūdz paskaidrojumus, jo īpaši – par tēriņiem divu sporta kompleksu celtniecībai.
Zviedrijā plāno atcelt nodokli plastmasas maisiņiem
No nākamā gada Zviedrija gatavojas atcelt plastmasas maisiņu nodokli, ko ieviesa iepriekšējā valdība, lai mazinātu plastmasas piesārņojumu dabā, ziņo portāls “thelocal”. Nodoklis tika ieviests 2020. gada maijā un galu galā noveda pie tā, ka daudzi lielveikali paaugstināja plastmasas iepirkumu maisiņu cenu no aptuveni 3 līdz 7 kronām. Plastmasas maisiņi gan tādēļ tikuši pārdoti ievērojami mazāk, tomēr gadu vēlāk nodokļa aizstāvji to nodēvējuši par “neveiksmi”, uzskatot, ka tā vietā būtu vajadzējis vērsties pret fosilajiem resursiem.