VIDEO. Belēvičs stāsta par zāļu cenu reformas problēmām un zāļu nepieejamību
3
Guntis Belēvičs ir latviešu biofiziķis, ārsts, farmaceits, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas veselības ministrs un Saeimas deputāts.
Zāļu tirgū notiek lielas lietas. Notiek tas, ko mē prognozējām pērn, ka Hosama Abu Meri “zāļu reforma” vispirms ķers vārgākos. Vissmagāk cieš atlikušās individuālās aptiekas. Tā tiek izpārdotas par lētu cenu, jo viņām ir grūti atrast pircēju. Veselības ministrijā valda uzskats, ka Latvijā aptieku ir par daudz. Guntis Belēvičs ir gatavs šim uzstādījumam piekrist, bet domā, ka aptieku skaitu vajadzētu reducēt saprātīgi. Aptieku skaitu varētu samazināt lielajās pilsētā – Rīgā, Daugavpilī vai Liepājā, bet ja vienīgā aptieka pazudīs Neretā vai Pļaviņās, tā būs milzīga katastrofa cilvēkiem, kas vēl dzīvo šajās mazpilsētās.
Ļoti daudzas izmaiņas iestājās no 1. janvāra. Par šīm izmaiņām it kā tika paziņots laicīgi, taču – nepaziņojot detaļas. Paši ieviesēji nebija daudzas detaļas paredzējuši.
Šobrīd aptiekas strādā ar milzīgu sasprindzinājumu, tāpēc, ka viss ķerās, visvairāk ķerās papīra recepšu elektronozēšana. Tam visam uzklājas virsū pieaugušais zāļu deficīts. Tagad tam vēl virsū uzklājas gripas epidēmija, neapmierināti pacienti un nervozi slimu bērnu vecāki, aptiekā strādāt ir ļoti grūti.
Ir viena aptieka, liela, ko Guntis Belēvičs šoreiz nesauc vārdā, bet norāda, ka tā atrodas ļoti tuvu Veselības ministrijai. Veselības ministrijas ierēdņi katru dienu šai aptiekai iet garām, un viņiem vajadzētu uzkrist, ka rindas aptiekā pagarinājušās. Cilvēki daudz vairāk laika pavada aptiekā, jo darbs ar katru individuālu pacientu laika ziņā ir pagarinājies divkārt vai trīskārt, tāpēc, ka ministrijas birokrātiskos uzstādījumus paveikt ir ārkārtīgi sarežģīti. Daudzas lietas ir ieviestas pēdējā mirklī.
Tātad – problēma – papīra recepšu pārvēršana elektroniskā formā. Iepriekējos gados daudzas receptes tika rakstītas papīra formā – hroniskiem pacientiem uz gadu. Tātad recepte bija derīga gadu. Ja tā recepte bija izrakstīta jūnijā, tā bija derīga līdz nākamā gada jūnijam. Ja valsts (Veselības ministrs) 27. decembrī pasaka, ka nākamajā gadā šīs receptes vairs nav derīgas, ka tagad viņai jābūt elektroniskā formā un tikai uz trim mēnešiem, tas noved pie tā, ka sistēma sistemātiski ķeras.
Sistēma ķeras arī citā līmenī. Daudzi ģimenes ārsti ir vecāka gadagājuma cilvēki, viņi saka – strādāšu pusgadu vai gadu, jo man nav laika un spēka iet uz NVD kursiem, par savu naudu klausītos to haosu, tad labāk eju pensijā.
Aptiekās strādāt šobrīd ir ļoti grūti. Cilvēki ir nervozi. Piektdienas vakarā mamma nevar dabūt savam bērnam medikamentu, kaut viņai elektroniskā recepte ir, bet tā medikamenta nav (pateicoties ministra zāļu reformai). Aptieka varētu šo medikamentu pagatavot, bet tad mammai vajag citu recepti, jo uz tās elektroniskās aptiekārs šo aptiekā gatavoto medikamentu nedrīkst izsniegt. Tātad – to izrakstīto medikamentu apmaksātu valsts, to aptiekā sagatavoto būtu gatava apmaksāt pati mamma, nu piemēram, ja aptiekā uztaisītu klaritromicīna suspensiju, bet nedrīkst, jo tas ir recepšu medikaments.
Kādā televīzijas raidījumā Guntis Belēvičs informēja sabiedrību, ka ir gripa, bet zīdaiņiem trūkst medikamentu, piemēram, pretgripas medikamenta tamiflū. Pēc tam Latvijas avīzē bija raksts, ka Belēvičs maldina sabiedrību. Ministrija apgalvoja, ka ražotāja anotācijā ir rakstīts, ka no tamiflū kapsulām var uztaisīt suspensiju bērniem. Kā pamatojumu tam, ka tamiflū neesamība nav problēma, Veselības ministrija minēja faktu, ka tikai viena aptieka esot interesējusies par tamiflū suspensiju, prasījusi iespēju ievest no ārzemēm. Šī viena aptieka esot prasījusi atļauju ievest 14 orģinālus, tātad – tā vispār ministrijas-prāt nav problēma. Patiesībā jau ir tā – ja vienai aptiekai vajag 14 orģinālus, tad 800 aptiekām kopā vajag 8320 eksemplārus.
Bet problēma ir arī tajā apstāklī, ka no kapsulas var uztaisīt suspensiju, bet to nedrīkst darīt vecāki mājās, to pat nedrīkst darīt katra aptieka. To drīskt darīt aptieka, kurai licencē ir ierakstīts, ka šī aptieka drīkst pagatavot zāles.
Tamiflū pulveris ir ārkārtīgi rūgts. Nevar vienkārši šo rūgto vielu samaisīt ar zaptsūdeni un iedot bērnam – zīdainis to kategoriski spļaus ārā. Tāpēc ir vajadzīgi speciāli sīrupi, kas katru tamiflū graudiņu apklāj no visām pusēm, lai rūgtā viela receptoriem nepieskartos.
Problēma arī, ka suspensijai jābūt disperģētai. Ir jābūt līdzeklim – kā suspensiju zīdainim ievadīt. Atkarībā no zīdaiņā vai bērna svara mammai uz receptes jābūt skaidrojumam, cik daudz no suspensijas ir jāpaņem un bērnam mutītē jāiepilina.
Latvijas avīzes publikācijas sakarā Guntis Belēvičs vērsīsies pret Latvijas avīzi un Zāļu valsts aģentūru par nepatiesu ziņu atsaukšanu. Protams, Latvijas avīze nepateica, kura Zāļu valsts amatpersona runāja nepatiesību un parādīja savu nekompetenci. Milzīga iestāde tā Zāļu valsts aģentūra, bet nav nosaukts ne informācijas devēja vārds, ne amats. Interesani – kāpēc? Vienkārši tāpēc, ka tādā gadījumā es vērstos pie ministra, aicinot izvērtēt šīs amatpersonas nekompetenci.
Suspensija zīdaiņiem ir Eiropas savienībā reģistrēts medikaments. Ja es gribētu šo medikamentu ievest Latvijā, Zāļu valsts aģentūra palielināja tarifu – 21 eiro. Uz šiem četrpadsmit orģināliem man vajadzētu izdalīt vēl šos 21 eiro, kurus jaunie noteikumi man aizliedz paņemt no pacienta.
Patiesībā jau vajadzētu būt tā, un to vajadzētu ierakstīt likumā, ka jebkura recepšu medikamenta, kas paredzēts zīdaiņa ārstēšanai, zāļu valsts tarifi ir nulle, un visus recepšu medikamentus zīdaiņiem kompensē zāļu valsts aģentūra, neatkarīgi no tā – vai tie speciāli ievesti no ārzemēm, vai pagatavoti aptiekā. Likums to paredz.
Cik aptiekā vajag laiku viena pacienta apkalpošanai? Šobrīd šis laiks ir ekstrēmi liels – 20 minūtes. Lielākā daļa laika paiet birokrātisko šķēršļu noņemšanai, dažādu reģostru salāgošanai, bet vēl aptiekāram jānodarbojas ar farmaceitisko aprūpi – jāskaidro – kā zāles ievadīt. Hosama nodoklis 75 centi un valsts dotācija 75 centi nekompensē 20 minūšu farmaceita darbu. Valsts nav sasniegusi solītos reformas mērķus – solīja pacientiem lētākas zāles, mēs tagad redzam, ka daudzas zāles ir kļuvušas dārgākas; daudzu zāļu vispār vairs nav; tika solīts, ka farmaceitiem maksās par farmaceitisko aprūpi – patiesībā tieši otrādi – farmaceitam jāvelta katram pacientam daudz vairāk laika, bet par to netiek samaksāts.
Tagad lieltirgotāji drīskt piecenot tikai 50 eirocentus, neatkarīgi no zāļu cenas, dārgajiem medikamentiem tas ir nesamērīgi maz. Lieltirgotāji nedod atlaides aptiekām, līdz ar too aptiekas nevar iedot atlaides pacientiem. Agrāk bija atlaides pensionāriem, tagad šādu atlaižu vairs nav. Pensionāri ir divkārt apmānīti.
Viens no Gunta Belēviča skolotājiem – Valdis Jākabsons (izveidoja Grindex no Organiskās sintēzes institūta eksperimentālās rūpnīcas) savulaik mācīja – nevajag aiztikt to, kas labi darbojas vai labi stāv.
Ministra revolucionārā degsme ir pozitīva lieta, ja vien piemīt spēja darbus novest līdz galam, ja ir pārliecība, ka cilvēki, kas atbalsta ministra reformas, ka šie ierēdņi, kas raksta normatīvos aktus, ne tikai ir ministra pusē, bet ir kompetenti.
Nbeigumā – Guntis Belēvičs ir ārsts un farmaceits, medicīnas zinātņu doktors, studējis Maskavas 2. medicīnas institūta Medicīniskās bioloģijas fakultātē. 1988. gadā Maskavas Valsts universitātē ieguvis bioloģijas zinātņu kandidāta grādu. 1993. gadā izveidoja pirmo privāto zāļu vairumtirgotavu Pharma Service Riga, izveidoja “Saules” un “Mēness” aptieku ķēdi. 1995. gadā Latvijas Universitātē aizstāvēja bioloģijas doktora grādu. 1997. gadā Latvijas Medicīnas akadēmijas Farmācijas fakultātē ieguva farmaceita grādu un diplomu. Viņš ir Latvijas Aptiekāru asociācijas prezidents.
