LĀB otrdien tika rīkota valdes sēde, lai izteiktu neuzticību Belēvičam, tomēr tas neizdevās, jo lielākā daļa valdes pārstāvju nebija pārliecināti, ka tas jādara. 7
Veselības ministrs, nākdams no farmācijas biznesa, lielu daļu savas enerģijas licis lietā, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, ieviešot paralēlo zāļu importu, kas bija viņa interešu lauks pirms ienākšanas politikā. Valdības vadītājai Laimdotai Straujumai, pateicoties zāļu ražotāju laikus piegādātajai informācijai, izdevās apturēt daļu no Belēviča iecerēm. Piemēram, to, ka zāļu paralēlais imports tiks atļauts no trešajām pasaules valstīm, kas radītu nekontrolētu medikamentu risku. Turklāt ES noteikumi to nepieļauj. Kā argumentu savai iniciatīvai ministrs vienmēr minējis šo zāļu aktīvāku iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā un līdz ar to medikamentu cenu kritumu. Pagaidām Belēviča solījumi nav piepildījušies. Vēl vairāk – atklājies, ka ministra satraukums par Latvijas pārāk dārgajām zālēm tiek apšaubīts, jo no Latvijas tiek eksportēts arvien vairāk medikamentu, kas liecina, ka zāļu cenas nav augstas. Ministrijai nav arī stratēģiska skatījuma, kā tas var iespaidot mūsu valsts zāļu tirgu un vai nepienāks brīdis, kad sāks pietrūkt kādi cilvēka dzīvībai vitāli nepieciešami medikamenti.
Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Jurševics uzskata, ka “ministrs spējis ar savu milzīgo enerģiju šūmēt to ūdens glāzi, bet čiks vien ir sanācis”.
Belēvičs sevi nav pierādījis kā pacientu ministrs, jo tik garas rindas, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, nekad nav bijušas. Arī tik mazs procents no iekšzemes kopprodukta veselības aprūpei nav bijis – šogad tas noslīdējis zem trim procentiem. Taču veselības jomas speciālisti uzskata, ka novērst hronisko naudas trūkumu medicīnā nav viena ministra spēkos.
Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis: “Jau senie romieši atzina, ka nabadzība rada netikumu. Visi saprot, ka jāpalielina medicīnas finansējums, taču to nevar izdarīt, kamēr neizmainīs sistēmu kopumā.”
Laimdota Straujuma sacījusi, ka nākamās valdības galvenais uzdevums būs ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu. Bet šis plāns nav bijis veselības ministra iniciatīvu sarakstā. Politiskajās aizkulisēs izskanējis, ka Straujuma pat varētu nomainīt Belēviču. Iespējams, ka viņš par to nesūrotos.
