L. Kozlovska: “Jaunās valdības veidošanas gaisotnē gribas cerēt, ka politiķi aplam nestrēbs karstu, bet gan rīkosies pēctecīgi, turpinot iesāktos darbus pie nozares sakārtošanas. Pašreizējā ministra izpratne par valsts finansējuma palielināšanas nepieciešamību medicīnai kopumā un uzsāktais darbs, sakārtojot NMP dienestu, pilnveidojot likumdošanu, lai piesaistītu jaunos ārstus lauku reģioniem un uzlabotu ambulatorās aprūpes pieejamību, perspektīvā varētu uzlabot pacientu stāvokli un, cerams, arī palielināt mediķu atalgojumu. Tas īpaši svarīgi ir reģionos ārpus Rīgas. 7
Ir ļoti žēl, ka iepriekšējā valdība budžetā atrada tikai 10 miljonus mediķu algu palielināšanai, bet visvairāk ir žēl, ka šī niecīgā summa tiek izmantota, lai dažu eiro dēļ konfrontētu savā starpā dažādas specialitātes.”
Taču papildu miljoni, kurus Finanšu ministrija atrada Latvijas valsts pārmaksātajās naudas summās Eiropas Savienības kopējā budžetā, pret Belēviča palikšanu amatā ir noskaņojusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢAS) vadību. Asociācijas prezidente Sarmīte Veide uzskata, ka Belēvičam neesot redzējuma, kā vadīt veselības aprūpes jomu un ka papildu piešķirtās naudas sadale mediķiem liecina, ka tā bijusi netaisnīga un nevienlīdzīga – ģimenes ārstiem no šīs naudas netika ne cents. Ģimenes ārsti Belēviča darbu negatīvi novērtēja arī aizvadītā gada 28. novembrī rīkotajā LĢAS pilnsapulcē. Taču te gan jāpiebilst, ka ģimenes ārsti nav apdalītāko mediķu vidū. Lai viņi varētu pārliecināt par nepieciešamību paaugstināt ienākumus, ir jābūt skaidrai ainai, cik daudz tad ģimenes ārsti nopelna.
Arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas vadītājs Māris Rēvalds, kurš pārstāv privātās medicīnas iestādes, ir izrādījis neapmierinātību, ka neviens cents papildus nav piešķirts privātajām ambulatorajām iestādēm, kas pilda arī valsts pasūtījumu. Rēvalds nav nostājies kategoriski pret Belēviča palikšanu ministra krēslā, taču ir izvirzījis noteikumu, ka “ministram ir jārestartē attiecības ar nozarē strādājošajiem”.
Kaut gan arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris ir aizrādījis Belēvičam, ka viņš par maz komunicējot ar veselības aprūpes jomas speciālistiem, tomēr viņš uzskata, ka ministram ir jāpaliek amatā, jo ar Belēviča palīdzību ir panākta vienošanās par darba samaksas paaugstināšanu nozarē vidēji par septiņiem procentiem un ministrs ir arī iesaistīts šīs vienošanās īstenošanā. “Belēviča nomaiņa šo procesu varētu negatīvi ietekmēt, un tas nebūtu veselības aprūpes jomā strādājošo interesēs. Otrs nozīmīgs iemesls ir tas, ka šogad tiek ieviestas NMP dienestā strādājošo darbinieku tiesības saņemt izdienas pensiju. Arī šis process nebūs vienkāršs, jo, piedaloties starpministriju saskaņošanas sanāksmē, varēja redzēt, ka nebūs vienkārši īstenot dzīvē to, ko paredz likums. Tam jānotiek procesā iesaistītu personu vadībā,” sacīja V. Keris.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidents Pēteris Apinis atklāti nesaka, ka Belēvičam jādodas projām, bet dod mājienus, piemēram, apgalvojot, ka “Belēvičs ir absolūti labākais demagogs, turklāt ar lielu atrāvienu no citiem līdzīgiem. Neviens cits nemāk NEKO pateikt tik izsmeļoši”. “Ja cilvēks visu dienu sola, tas ir milzīgs darbs. Ja kaut kas nenotiek, kā vajag, tad tiek “nocirsta galva” “, secina Apinis.
