“Beķerejas Mārtiņa” mednis satraucis sabiedrību. Kāpēc Latvijā šos putnus nedrīkst medīt? 12
Septiņreiz nomēri, pirms vienu reizi nogriez. Teiciens, kurš ir vietā, kad runa ir par dažādu ierakstu publicēšanu sociālajos portālos. Nupat ”izcēlies” “Mārtiņa beķerejas” īpašnieks, kurš arī ir kaislīgs mednieks – viņš publiskojis bildi ar nošautu medni. Bet, cik zināms, Latvijā medņu medības pavasarī ir ar likumu aizliegtas. Kas tad īsti noticis, skaidro TV3 raidījums “Bez Tabu”.
Pamatīgu gānīšanos un pieprasījumus saukt mednieku pie taisnas tiesas izraisījis “Mārtiņa beķerejas” īpašnieka Mārtiņa Kalniņa ”Instagram” profilā ievietots foto. Tajā vīrietis redzams ar medību ieroci un nošautu medni. Ja tas būtu noticis pirms gadiem divdesmit, tad neko vairāk kā, iespējams, neapdomīgu foto publiskošanu medniekam pārmest nevarētu, bet nu attēls dod iemeslu uzsākt dažādas pārbaudes. Kamdēļ?
Latvijā kopš 2011. gada medņus pavasarī šaut ir aizliegts. Dažs labs no sabiedrības uzdod jautājumu – vai tiešām Latvijā mednieki kļuvuši tik bezkaunīgi, ka nebaidās no soda par iespējamu pretlikumību?
Ziņa ir tik plaši izskanējusi, ka jau nonākusi Valsts mežu dienesta darbinieku ausīs. Medību daļas vadītājs Valters Lūsis Bez Tabu skaidro, ka jau ir uzsākta administratīvā lietvedība un no mednieka tiek gaidīts paskaidrojums. Savukārt raidījumam Bez Tabu šāvējs atsūta rakstveida atbildi, jo uzskata, ka klātienē tikties nav vērts.
“Tā var būt, ka putns ir nošauts ārpus Latvijas. Bet tad medniekam ir jāspēj likt galdā visus papīrus. Gan par medībām, gan putna ievešanu Latvijā,” sacīja Latvijas dabas fonda valdes loceklis Jānis Ķuze.
Neapdomīgs ieraksts?
Valsts mežu dienesta pārbaudes sniegs atbildi – ir vai nav pārkāpts likums. Ja šā pārkāpuma izdarīšana tiek pierādīta, personai draud naudas sods piecu minimālo mēnešalgu apmērā. Četras minimālās algas ir kā sods par rīcību, piektā – par pašu nomedīto putnu. Tas ir uz robežas starp administratīvo un kriminālpārkāpumu.
Bet tikpat ticams ir tas, ka nekāda soda nebūs, jo viss būs likuma robežās. Tad medniekam varēs pārmest tikai to, ka pirms šāda foto ievietošanas nav padomāts par pavadošās informācijas apjomu. Vai visiem viss ir skaidrs un nav jāveic nevajadzīgas darbības. Starp citu, foto kungs no sava profila jau ir izdzēsis.
Medību tradīcijas
Latvijā medņi pārsvarā uzturas Kurzemē un Vidzemes austrumos un ziemeļos. ”Kurzemes medņi savā ziņā ir izolēti. Vidzemē mītošajiem putniem ir vieglāk – šī populācija ir lielāka un sniedzas ārpus Latvijas robežām uz Krieviju un Igauniju.
Savulaik pamatojums medņu medību atļaušanai pavasarī bija tradīcijas. Šobrīd šie argumenti vairs netiek ņemti vērā, medņus medīt var tikai rudenī”, skaidro Latvijas Dabas fonda valdes loceklis Jānis Ķuze.
Kā rādot prakse, šobrīd mednieku ieinteresētība ir maza. Ornitologi aicinājuši šāvējus, nāciet talkā, kopā rūpēsimies, lai medņiem ir drošāka riestošana, lai ir mazāk plēsēju, mežacūku, kuras izposta ligzdas, bet atsaucības nav. Ziņu par to, ka šīs sugas pārstāvju skaits Latvijā būtu pieaudzis, nav. Lai arī rudeņos šos putnus medīt drīkst, kopš 2011. gada neviens no medniekiem nav interesējies par atļaujas izņemšanu.
