“Bekas” – lielā sapņa piepildījums 0
Pērn augustā uz pastāvīgu dzīvi skaistajā Amatciemā netālu no Cēsīm pārcēlās Morozkovu ģimene – korejiete Marina (31), krievs Samirs (42) un viņu trīs atvasītes – Timurs (12), Marks (3) un Eva (gads un deviņi mēneši). “Beku” mājas nu kļuvušas par viņu ilgi lolotā sapņa piepildījumu.
Uz Latviju Morozkovi pārcēlās no Maskavas. Tur viņi dzīvojuši divistabu dzīvoklī pašā pilsētas centrā. Visapkārt troksnis, burzma, mūžīgie sastrēgumi un slikts gaiss. Bērni bieži slimojuši. Marina un Samirs sapņojuši par dzīvi kādā klusā ciematiņā vai lauku teritorijā meža tuvumā, kur labi justos gan bērni, gan viņi abi.
Par Amatciemu pāris pirmo reizi izdzirdējis pirms trīs gadiem. Internetā priecājušies par skaisto, ūdeņiem un mežiem bagāto vietu un plašajiem, ērtajiem guļbaļķu namiem. Ar to tobrīd interese beigusies, bet sapnis neizzudis vis. Pēc laika Morozkovus sasniegusi ziņa, ka Latvijā stājies spēkā jauns likums: iegādājoties īpašumu par no teiktu summu, var iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Samirs un Marina tūdaļ atcerējušies par Amatciemu.
Pirmo reizi apskatīt valsti, uz kuru vēlas pārcelties, Marina un Samirs atbraukuši kā tūristi pašā 2010. gada nogalē. Rīgā sagaidījuši jauno gadu. Marina atceras, ka pilsētā bijušas milzu kupenas un ietves tik sniega pilnas, ka mazās Evas ratiņus varējuši pastumt vien ar grūtībām. Vienu dienu paviesojušies arī Amatciemā, un viņiem tur ļoti iepaticies.
Nākamo reizi Amatciemā ieradušies maijā, nodzīvojuši nedēļu un tūdaļ arī noslēguši līgumu par “Beku” iegādi. Pērnā gada vasaras pēdējais mēnesis par jaunās dzīves sākumu izvēlēts tādēļ, lai sestās klases skolnieks Timurs varētu paspēt pienācīgi sagatavoties skolas gaitām. Šobrīd viņš kopā ar latviešu bērniem mācās Cēsu 2. vidusskolā un ir viens no labākajiem skolēniem klasē. Latviešu valodu Timurs sāka apgūt, jau dzīvojot Maskavā. Ģimenei izdevies atrast kādu latviešu meiteni, kura studē Krievijas galvaspilsētā. Šobrīd skola Timuram devusi iespēju apmeklēt skolas apmaksātas latviešu valodas papildstundas, par ko ģimene ir ļoti pateicīga. Trīsgadīgais Marks apmeklē latviešu bērnudārzu, bet mazajai Evai ir auklīte latviete Līga. Arī māmiņa Marina jau nolīgusi privātskolotāju, kurš palīdz pamazām apgūt latviešu valodu. Marina teic – kad ģimene Latvijā būs nodzīvojusi piecus gadus un apguvusi valsts valodu, noteikti vēlēsies naturalizēties, lai kļūtu par pilntiesīgiem mūsu valsts pilsoņiem.
Ģimenes galva Samirs strādā tūrisma biznesā, ik pa laikam viņam ir jādodas uz savu darba vietu – Taizemi. Bet Marinai un bērniem, kamēr vīrs prom, nav daudz laika skumt. Vasarā visi peldējušies ezerā pie mājas un ķēruši zivis. Rudenī mežā, kas sniedzas līdz pat slieksnim, lasījuši sēnes un ogas. Tagad baro putnus. Marina gatavojas iegādāties Latvijas putnu grāmatu, jo dažus no mūsu mežu spārnotajiem iemītniekiem nepazīst. Ar prieku Marina apgūst latviešu virtuvi. Jau nogaršojusi pelēkos zirņus ar speķi un sutinātus kāpostus ar ribiņām. Viņa atzīst, ka tie ir diezgan stipri ēdieni, bet gardi gan. Pagājušajā rudenī Samirs un Marina pie mājas iestādījuši ābeles, bumbieres, ogu krūmus un mežrozītes. Pavasarī stādīšot zemenes un ierīkošot rotaļu laukumu bērniem. Vakaros ģimene pulcējas pirmā stāva lielajā istabā, iekur kamīnu. Kamīna būve ir vienīgais lielais darbs, kuru ģimene paveica tūdaļ pēc ievākšanās šajā namā. Visu pārējo veiksmīgi īstenojuši “Beku” iepriekšējie saimnieki.
Mājā skan bērnu čalas un smiekli. Pie loga pieglaudies apsnidzis egles zars. “Bekās” valda omulība un dziļš miers.
• Arhitekts – Aivars Zvirbulis
• Kamīns – SIA “Helmiks R”, dizainers Uģis Krieviņš
• Garderobes iekārta un spogulis – SIA “Kalna Rauduvītes”, Uģa Krieviņa dizains
• Gaismas ķermeņi – interjera salons “Siena”
