“Latvijā tagad ir dārgākais dīzelis Baltijā.” Par aktuālo situāciju degvielas nozarē pastāsta “Neste Latvija” vadītājs Armands Beiziķis 2
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Somijas degvielas tirgotājs un lielākais atjaunojamo degvielu ražotājs pasaulē “Neste” šogad svin 30 gadu jubileju kopš savas darbības uzsākšanas Latvijā. Gads bijis zīmīgs – aizritējis Covid-19 zīmē, taču pirmo reizi ļāvis uzņēmumam kļūt par lielāko degvielas tirgotāju Latvijā gan mazumtirdzniecības segmentā, gan kopumā pārdotajā degvielas apjomā.
Par aktualitātēm degvielas tirdzniecības nozarē saruna ar “Neste Latvija” valdes priekšsēdētāju Armandu Beiziķi.
Kā Covid-19 pandēmija ietekmējusi gan “Neste” darbību, gan kopējo situāciju nozarē?
A. Beiziķis: Jāsāk no paša gada sākuma, kad mainījās likumdošana un strauji pieauga akcīzes nodoklis – attiecīgi benzīnam cena palielinājās par četriem centiem, bet dīzelim – par pieciem centiem litrā.
Lielie patērētāji pēc akcīzes pacelšanas meklējuši veidus, kā uzpildīties lētāk, izvēle kritusi par labu Lietuvai, kur degviela ir vislētākā. Attiecīgi gada pirmajos trijos mēnešos degvielas pārdošanas apjomi Latvijā bija nokrituši par 6%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pirms gada.
Savukārt šā gada septiņos mēnešos pārdošanas apjomi samazinājušies par 7%, salīdzinot ar šo pašu laika posmu pērn. Aprīlī pārdošanas kritums benzīnam bija pat par 20%, bet vasarā brīžiem dīzeļdegvielas pārdošanas kritums bija lielāks nekā benzīnam.
Vasarā kritums bija mazāks, bet tāpat bija.
Skaidrs, ka 7% ir daudz, ņemot vērā, ka kopējais degvielas apjoms mazumtirdzniecībā Latvijā ir ap 900 miljoniem litru. Kritums ietekmē gan tirgotāju finanšu rādītājus, gan valsts ieņēmumus no akcīzes nodokļa – pat akcīzes paaugstināšana nav valstij devusi plānotos ieņēmumus.
Būtiski, ka Igaunija pieņēma ļoti agresīvu lēmumu no 1. maija dīzeļdegvielai samazināt akcīzi par 12 centiem, kas nozīmē, ka tagad mums ir dārgākais dīzelis Baltijā.
Kā vērtējat šo Igaunijas soli? Vai mums vajadzēja darīt ko līdzīgu?
Baltija ir vienots tirgus un uzskatu, ka mums būtu jāizlīdzina akcīzes nodoklis, lai sekmētu konkurētspēju reģionam kopumā.
Krīze ir radījusi jaunas iespējas degvielas nozarē?
Iestājoties pandēmijai, uzskatu, ka “Neste” bija priekšrocības, jo mums jau daudzus gadus bija automātiskās stacijas, kas ārkārtas situācijas laikā ļāva cilvēkiem izvairīties no telpu apmeklēšanas un stāvēšanas rindā.
Tāpat šā gada maijā ieviesām mobilo lietotni, kas ļauj uzpildīties, neizmantojot maksāšanas terminālus uzpildes stacijās – atliek vien visus soļus izdarīt lietotnē un ielikt bākā pistoli.
Tas vēl vairāk samazināja saskari ar nezināmām virsmām un cilvēkiem. Kopumā krīze likusi visiem uzņēmumiem plānot un ieviest digitalizētus pakalpojumus straujāk, nekā tas būtu noticis bez pandēmijas sākšanās.
Aviācijā jau pirms pandēmijas runāja par nepieciešamību apvienoties un konsolidēties. Tagad krīzes laikā par to runā vēl skaļāk. Vai kas tāds ir aktuāls arī degvielas tirgotāju nozarē?
Latvijā konsolidācija bija jau pēc iepriekšējās krīzes, kad vairāki tīkli apvienojās vai pārdeva savas stacijas. Šobrīd situācija ir ļoti stabila, tirgū darbojoties vairākiem lieliem spēlētājiem, kuri izstrādājuši savas atlaižu un lojalitātes programmas.
Bet kopējā situācija naftas nozarē mainās un, iespējams, Covid-19 izmaiņas būs pasteidzinājis – nav noslēpums, ka pieprasījums pēc degvielas Eiropā krītas, likumdevējiem liekot mums skatīties zaļās enerģijas virzienā.
Šobrīd uzņēmumi meklē risinājumus, kā varētu pārorientēties uz atjaunojamās degvielas ražošanu, bet “Neste” jau vairāk nekā 10 gadus ražo atjaunojamo dīzeļdegvielu.
Prognozes Skandināvijā rāda, ka tuvāko piecu gadu laikā fosilās degvielas patēriņš varētu nokrist par 10% un daļu no tā varētu aizstāt atjaunojamā dīzeļdegviela.
Cena gan vēl šādam dīzelim ir augsta – teju divi eiro litrā…
Ļoti ceram, ka cena varētu kristies, bet, lai tas notiktu, jābūt pietiekami daudziem ražotājiem, lai nodrošinātu pieprasījumu, kas joprojām ir lielāks par piedāvājumu.
Ļoti daudzi uzņēmumi paplašina šādas degvielas ražošanu, tostarp “Neste” uzsākusi jaunas rūpnīcas celtniecību Singapūrā, plāno paplašināt ražošanu arī Eiropā.
Mēs redzam, ka šādai degvielai ir potenciāls, jo runājam ne tikai par iespēju samazināt izmešus, bet arī par to, ka degvielas ražošanā izmantojam atkritumus, kuru apjoms pasaulē turpina pieaugt.
Atjaunojamo dīzeļdegvielu var liet jebkurā dīzeļauto un jebkurā proporcijā pret fosilo degvielu. Šobrīd redzam, ka šis ir visātrākais veids, kā varam virzīties zaļās domāšanas virzienā.
Potenciālu pierāda tas – kamēr pandēmijas laikā naftas pārstrādes sektors strādāja ar zaudējumiem, tikmēr atjaunojamās degvielas biznesa rādītāji nebija sliktāki kā iepriekš.
Atjaunojamā dīzeļdegviela ir tikai viena no alternatīvām. Cik būtiski degvielas tirgotāju biznesu ietekmēs transporta elektrifikācija?
Neuzskatu, ka Latvijā pāreja uz elektrouto notiks tik ātri kā citur. Skatījos, ka līdz šā gada jūlijam Latvijā bija reģistrēti apmēram 900 elektroauto, kas ir vien maza daļa no vairāk nekā 700 tūkstošiem vieglo automobiļu.
Cena šīm automašīnām joprojām ir salīdzinoši augsta, nobraucamais attālums – neliels. Iespējams, ka cilvēkiem būs maza interese par šīm automašīnām, kamēr iespējamais nobraukums nesasniegs kādus 500 km, kā arī nenokritīs auto cena.
Tomēr nav tā, ka neskatāmies arī šajā virzienā. Sadarbojamies ar CSDD un daļā mūsu uzpildes staciju būs iespēja uzlādēties e-mobi tīklā.
Noteikti nesaku “nē” iespējai nākotnē uzpildes stacijās nodrošināt arī elektroauto uzlādi, taču tas nav nemaz tik viegli izdarāms – ja gribam jaudīgu uzlādes staciju, nepieciešams jaudīgs “Sadales tīkla” pieslēgums, kas prasa lielas investīcijas. Pašlaik tam nav ekonomiska pamatojuma.
Šobrīd mūsu prioritāte ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras izpētē un ražošanā ieguldām lielus resursus.
Redzam, ka Igaunijā un dažviet Latvijā attīstās saspiestās dabasgāzes (CNG) stacijas, bet, cik nu esam runājuši ar uzņēmumiem, viņi vēl ir pārdomu procesā, vērtējot, vai tas ir izdevīgi.
Jāņem vērā, ka ne katrā vietā šīs stacijas var uzstādīt un tur, kur var, – prasa lielas investīcijas gan no transporta uzņēmumu, gan tirgotāju puses.
Kā gaidāmo piesārņojuma nodokļu, elektrifikācijas, atjaunojamās enerģētikas ēnā plānojat aizsargāt savu biznesu? Vai pārstrādājat biznesa modeli?
Mēs gribam nākotnē piedāvāt ne tikai degvielu, bet arī pakalpojumus. Piemēram, mēs klientiem uzstādām degvielas tvertni, kurā paši sekojam degvielas līmenim – ja līmenis samazinās, mēs paši to atjaunojam un klientam ne par ko nav jāuztraucas.
Šobrīd sadarbojamies ar “Hesburger” un “Narvesen”, kuri mūsu uzpildes stacijās nodrošina ēdināšanas pakalpojumus, bet mums ir padomā arī pāris pilotprojekti, kuros mēs gribam attīstīt jaunas inovācijas un pieeju šīm mazajām sīktirdzniecības vietām.
Ceru, ka tuvākajā laikā varēsim arī kaut ko jaunu parādīt plašākai publikai.
Lielu viļņošanos sabiedrībā radījusi Satiksmes ministrijas ideja par jaunu auto nodokli, kas nesaudzēs vecu un dabu piesārņojošu auto īpašniekus, bet saudzīgāks būs pret elektroauto īpašniekiem. Kā vērtējat šo ministrijas plānu?
Nedomāju, ka papildu nodoklis radīs cilvēkiem motivāciju pārsēsties uz elektroauto. Tā vietā ministrijas varētu kopā radīt priekšnosacījumus, lai tirgotāji varētu piedāvāt konkurētspējīgus produktus, kas varētu samazināt CO2 izmešus.
Tādā veidā atjaunojamo dīzeļdegvielu varētu tirgot lielākos apjomos, kas ļautu samazināt tās cenu. Šobrīd katram degvielas litram jāpievieno attiecīgs daudzums etanola (benzīnam) vai atjaunojamā dīzeļdegviela (dīzeļdegvielai) un tas nerada situāciju, kurā varētu veidoties gana laba pieprasījuma un piedāvājuma attiecība, kas ļautu klientiem izvēlēties sev vēlamo produktu.
Šobrīd mums Latvijā ir tikai divas stacijas, kurās tirgojam 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu “Neste MY”. Pieprasījums pēc šī produkta ir mērens, tomēr klientu skaits, kuri gatavi maksāt augsto cenu, lai būtu ilgtspējīgi un zaļi, pieaug.
Realitāte ir tāda, ka mums ir produkts, kas ļauj kļūt zaļiem, neveicot papildu investīcijas autoparka atjaunošanā. Daudziem skandināvu uzņēmumiem viens no mērķiem ir kļūšana dabai draudzīgākiem.
Uzpildot 100% atjaunojamo dīzeļdegvielu, var samazināt CO2 kopējos izmešus līdz pat 90% visā produkta dzīves cikla laikā.
Kādu redzat nākamo gadu cīņu par klientiem nozarē?
Šobrīd esam sasnieguši līmeni, kurā degvielas tirgus ir tuvu griestiem, kas nozīmē, ka tuvākajos gados patēriņš neaugs. Uzskatu, ka cīņa par klientiem būs ļoti asa un sīva, bet uzvarēs tas, kas ātrāk pielāgosies izmaiņām.
