Beigusies 6. lielā skautu un gaidu nometne “Daugmale” 0
Nometne risinājās pagājušajā nedēļā kempingā “Sniedzes” Ķeguma novadā. Šāda mēroga pasākums jauniešiem no astoņiem līdz astoņpadsmit gadiem notiek tikai reizi četros gados.
Nometnes vadītāja Latvijas gaidu priekšniece Liene Kiršfelde pastāstīja, ka šīs nometnes vadmotīvs ir daba un vide ap mums, lai skauti un gaidas dažādās nodarbībās varētu saskatīt apkārtnes skaistumu un atrast veidu, kā būt aktīviem dabā. Kad ierados nometnē, bērni darbojās ar krāsām un ādu, pētīja plaukstu un dažādu lapu nospiedumus, veidoja paši sev šūpuļkrēslus, darināja galda spēles no audekla un koka ripām un iepirkumu maisiņus no nonēsātiem apģērba gabaliem.
“Nometnē valda stingra kārtība. Jāceļas pulksten astoņos, pavāriem stundu agrāk, un jāveic rīta rosme. Pēc brokastīm visi sapulcējamies uz karoga ceremoniju, un tad sākas divu stundu ilgas nodarbības. Tā kā atrodamies Daugavas krastā, pirms pusdienām atvēlēts laiks arī peldei. Pēcpusdienā pēc klusās stundas turpinās nodarbības līdz vakariņu gatavošanas laikam. Arī vakara izskaņā ir dažādas aktivitātes – tiek gatavoti priekšnesumi ugunskura vakariem, dziedātas dziesmas, spēlētas nakts spēles un dienas gaitas tiek pārrunātas līdz pusnaktij, un tad beidzot nometnē iestājas klusums,” stāsta L. Kiršfelde.
Izņēmums reglamentā notiekot tikai pārgājienā, kad lielākie bērni ārpus nometnes pavadot visu dienu. Šoreiz pārgājiena maršruti veduši uz Daugmali, tad ar laivām cēlušies pāri Daugavai uz Ogri, Nāves salu un Meinarda salu.
Aptuveni 200 nometnes dalībnieku ieradušies ne tikai no Rīgas. Liela skautu un gaidu organizācija darbojas Valmierā, Kocēnos, Ķegumā un Ogrē, kur atrodas vienīgais skautu un gaidu muzejs Latvijā. Ieradušies arī skauti no Dobeles, Carnikavas, Jūrmalas un pat Vaboles Daugavpils novadā.
“Skautisms un gaidisms ir praktiska audzināšanas sistēma, kas papildina mājas un skolas audzināšanu. Tās mērķis ir veidot bērnus par veselīgiem, saprātīgiem, krietniem un sadzīvei derīgiem cilvēkiem,” atklāj Latviešu gaidu vadītāja Maija Šķiņķe. Viņa kopā ar dzīvesbiedru Jāni, Latviešu skautu vadītāju, piedalās visās lielākajās kustības norisēs.
“2017. gadā svinēsim latviešu skautu un gaidu kustības simt gadus. Tolaik pirmie skautu pulciņi gandrīz vienlaikus radās Rīgā, Cēsīs un Alūksnē, iedvesmojoties no kustības dibinātāja lorda Roberta Bēden-Pauela grāmatā aprakstītajiem principiem. 1938. gadā Latvijā jau bija 205 skautu un gaidu organizācijas ar vairāk nekā 8000 dalībniekiem, stāsta Jānis Šķiņķis, kurš raksta kustības atskata grāmatu, kas nāks klajā jubilejas reizē.
“Līdz ar padomju okupāciju Latvijā beidza pastāvēt arī skautu un gaidu kustība, daudzi tās vadītāji un dalībnieki tika izsūtīti uz Sibīriju, taču organizācijas darbība atjaunojās 1945. gadā trimdas nometnēs – Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā, Dānijā un vēlāk, izceļojot uz Kanādu, Ameriku un Austrāliju, arī tur radās spēcīgas latviešu skautu organizācijas, kas darbojas joprojām. 1989. gadā kopā ar dzīvesbiedri mēs ieradāmies Rīgā, lai satiktos ar toreizējo Latvijas skautu un gaidu atjaunošanas klubu un vadītu pirmos iepazīšanās kursus,” kustības atjaunotni atceras J. Šķiņķis.
Kamēr atceramies vēsturi, nodarbības beigušās, un nometnes dalībnieki sāk domāt par vakariņām. Arī maltītes gatavošana ir daļa no nometnes pārbaudījumiem. Vadītāja Liene novērojusi, ka daudzi bērni nemaz nezina, cik ilgi kas jāvāra un ka pēc ēšanas jānomazgā trauki.
Dažkārt arī aizmirstas, kurā somas nodalījumā mamma ielikusi zobu suku, jo, dzīvojot teltīs, jārūpējas par personīgo higiēnu tāpat kā mājās. Nometnes tehniskie darbinieki gan sarūpējuši tekošu ūdeni meža vidū, bet duškabīnes, tāpat kā visas citas lietas nometnē veidotas, cik iespējams, no dabas materiāliem, tādēļ jāpiecieš arī neērtības. Skautu likums – esi možs grūtībās – ietverts skautu solījumā: “Modrībā par savu godu apņemos visiem spēkiem censties būt uzticīgs Dievam un Latvijai, palīdzēt tuvākajiem katrā brīdī un pildīt skautu likumus.”
{gallery id=”1948″}
