Kāpēc augstskolas šogad saņēma par 82 885 000 eiro mazāk 7
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gribējām, kā labāk, bet sanāca, kā parasti vai pat vēl sliktāk, tā pagājušajā nedēļā, uzzinot Satversmes tiesas (ST) spriedumu, varēja nopūsties 31 Saeimas deputāts, kas bija parakstījis pieteikumu Satversmes tiesai, aicinot lemt, vai likuma “Par valsts budžetu 2019. gadam” sadaļas, kas attiecas uz finansējumu augstskolām, atbilst Satversmei.
Šaubas par to, ka daļa valsts budžeta likuma neatbilst Satversmei, deputātiem bija radušās tāpēc, ka finansējums, kas tajā atvēlēts augstākajai izglītībai, neatbilst Augstskolu likuma 78. panta 7. daļā teiktajam, ka ik gadu valsts finansējumam valsts augstskolām jāpieaug par 0,25 procentiem, līdz augstskolu finansējums sasniegs divus procentus no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Šāda norma likumā ietverta jau no 2014. gada, bet nekad nav tikusi pildīta. Tāpēc pieteicēju pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Liepa sākumā pat uzskatījis, ka lieta ir skaidra un viennozīmīga: Saeima nedrīkst nepildīt pašas pieņemtus likumus.
Taču Satversmes tiesa nolēma vērtēt ne tikai, vai likums “Par valsts budžetu 2019. gadam” atbilst Satversmei, bet arī to, vai pats Augstskolu likuma attiecīgais pants atbilst valsts pamatlikumam.
Un tiesas secinājums, zvērinātajam advokātam par lielu pārsteigumu, bijis tāds, ka 2019. gada budžets Satversmei atbilst, bet likuma pants, kas paredzēja finansējuma pieaugumu, gan ne.
Tas tāpēc, ka Satversmes 66. pants paredz, ka Saeima gan lemj par valsts budžetu, tomēr tā projektu iesniedz Ministru kabinets. Ja Saeima lemj piešķirt kādus līdzekļus, kas projektā nav paredzēti, Saeimai arī jāpasaka, kur tam ņemt finansējumu.
Tiesa secinājusi, ka likuma panti, kuros ir konkrēti finanšu solījumi kādai nozarei, nepamatoti ierobežo valdības tiesības veidot valsts ekonomiskajai situācijai un politiskajām prioritātēm atbilstošu valsts budžeta projektu.
Pieteicēju pārstāvis advokāts L. Liepa sarunā ar “Latvijas Avīzi” vērtēja, ka tieši šī ir vispretrunīgākā sprieduma daļa. Ministru kabinets sagatavo un iesniedz budžeta projektu Saeimai, tomēr valdībai nevar būt lielāka vara lemt par valsts izdevumiem nekā Saeimai.
Spriedumā atcelta Augstskolu likuma norma, ar kuru Saeima noteica augstāko izglītību par valsts ilgtermiņa prioritāti, un paredzēja tai pienācīgu finansējumu. Satversmes tiesa ir tagad atbrīvojusi Saeimu no pienākuma pildīt pašas pieņemto likumu.
Vienlaikus Satversmes tiesa velta skarbus vārdus Saeimai, jo tā nav rīkojusies atbilstoši patiesuma principam. Tas ir tiesiskā valstī obligāti ievērojams princips, kurš ignorēts, iekļaujot likumā neizpildāmu solījumu. Tāpēc Satversmes tiesa atcēla attiecīgo pantu Augstskolu likumā.
Kā ar citiem likumiem?
Saeimas deputāte Evija Papule, kas kā pirmā kopā ar citiem opozīcijas parlamentāriešiem parakstīja pieteikumu Satversmes tiesai, “Latvijas Avīzei” pauda secinājumu, ka ST spriedums tad nozīmē, ka Satversmei neatbilst vēl vismaz 13 dažādi likumi, kas kādai no nozarēm paredz konkrētu finansējumu.
Tiesa, Augstskolu likums nav vienīgais, kas paredz ikgadēju finansējuma kāpumu un kāda noteikta procenta no IKP piešķiršanu, taču netiek pildīts. Sastādot šā gada valsts budžetu, tika aplēsts, ka, piemēram, pildot attiecīgās prasības Zinātniskās darbības likumā, zinātnei no valsts budžeta būtu papildus jāpiešķir 49 731 000 eiro, bet likums “Par autoceļiem” liktu šai jomai piešķirt papildus 384 433 931 eiro.
Ja tiktu pildīts nu par Satversmei neatbilstošu atzītais Augstskolu likuma pants, šogad augstskolas būtu saņēmušas 82 885 000 eiro vairāk.
Jāatgādina, ka pagājušā gada nogalē Saeimas Budžeta (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars jau ierosināja atcelt visus likumu pantus, kas paredz rezervēt noteiktu finansējumu kādai no nozarēm, taču Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība draudēja ar protestiem, apgalvojot, ka, pat ja šie panti netiek pilnībā izpildīti, tie tomēr liek pamazām attiecīgajām nozarēm celt finansējumu.
Interesanti gan, ka preses konferencē pēc sprieduma nolasīšanas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova teica, ka starptautiskas finansiālas saistības, piemēram, tas, ka Latvijai 2% no IKP jānovirza aizsardzībai, ir Satversmei atbilstošas. Tāpat pretrunā ar valsts pamatlikumu neesot tās likuma normas, kas paredz noteiktus algu apmērus konkrētām amatpersonām.
Augstskolas būs zaudētājas
Deputāte E. Papule pauda izbrīnu, kāpēc agrāk Satversmes tiesa nav norādījusi, ka Augstskolu likuma attiecīgā norma neatbilst valsts pamatlikumam. Viņasprāt, augstskolas tagad būs zaudētājas: iepriekš attiecīgais likuma pants vismaz deva cerības, ka ar laiku finansējums būtiski pieaugs, taču nu vairs cerībām neesot nekāda pamata.
Arī advokāts L. Liepa sacīja: “Satversmes tiesa izņem no likuma normu, kas kaut arī nākotnē, tomēr garantēja divus procentus no iekšzemes kopprodukta augstākajai izglītībai, stiprinot Latvijas augstākās izglītības sistēmas potenciālu, veicinot paļāvību par tās attīstību un konkurētspēju.
Patiesība ir rūgta, bet tā ir jāpieņem. Kaut arī tas ir nepatīkams verdikts augstskolām, Latvijas tiesiskajai sistēmai tas ir ļoti vērtīgs spriedums,
jo tas saistoši norāda, ka populistiskus, tukšus un nepiepildāmus solījumus nedrīkst iekļaut likumos, jo šādas likuma normas nav spēkā. Tas varētu stiprināt Latviju kā tiesisku valsti.”
L. Liepa uzskata, ka Saeimai nāksies grozīt visus citus likumus, kuros ir tukšo solījumu normas. Līdzīgu viedokli “Latvijas Avīzei” pauda konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, norādot gan, ka likumi, kuros doti kādi finanšu solījumi nozarēm, tomēr ir atšķirīgi.
