Ar katru atšķirīga uzvedība 0
Dažreiz vienkārši jāsamierinās, ka noteiktā laika periodā bērna uzvedība ir nekontrolējama un neparedzama. Labāk tā – viens aizgāja, otrs atnāca. Un mammai kādu laiku jāgaida, kamēr bērna uzvedība normalizējas.
Jāieņem, ka situācija var būt šāda – ar katru pieaugušo būs atšķirīgs uzvedības un saskarsmes modelis. Vectētiņš, vecmāmiņa, aukle, tēvs, kurš nedzīvo kopā ar ģimeni utt. – īpašās attiecības, kas atšķiras no attiecībām ar māti, jo attīstās pēc citiem likumiem. Katrās tuvās attiecībās cilvēks izpaužas atšķirīgi.
Šādas attiecības nav bīstamas ar nosacījumu, ka mātei tās neizraisīs greizsirdību, agresiju, savas gribas uzspiešanu. Galu galā, ja mamma pavada pietiekami daudz laika ar bērnu, attiecības ar viņu bērnam paliks vistuvākās, vissvarīgākās un uzticības pilnākās. Ja tu atļauj bērnam būt atšķirīgam, būt kopā ar citiem, tas tikai visiem nāks par labu.
Ja bērns ar vecmāmiņu runā pilnīgi citādā balsī un intonācijā un, iespējams, komandē un pat manipulē ar viņu, viņš uzvedas tā tikai tāpēc, ka vecmāmiņa to atļauj un tas ir normāli viņiem abiem. Attiecībās ar citiem vecākiem radiniekiem, par kuru labajiem nodomiem nav šaubu, vienkārši ļaut vēl citu attiecību modeli. Nākamā komunikācija būs ar pirmo skolotāju, tad bērns varēs veidot savu attiecību vēsturi ar draugiem.
Avots: pravmir.ru
