Bērns – hameleons 0
Otrs iemesls, kāpēc bērni var uzvesties vissliktāk kopā ar māti, ir šāds: bērns ir universāls radars un simprocentīgs hameleons emocionālo reakciju ziņā. Mēs runājam par pirmsskolas vecuma bērnu, tas ir, par bērnu līdz sešu gadu vecumam, jo vēlāk sāk attīstīties citi mehānismi, šī rīcība atkāpjas otrajā plānā.
Bērns ir hameleons, un šī mainība ir viena no attīstības, pilnveidošanās un apmācības mehānismiem. Kamēr atvase ir maza, 80% no mācībām viņam ir atdarināt: mātes gaitu, kustību ar karoti, tēva uzvedību. Dažreiz līdzīga rīcība mēdz nodarīt lielu kaitējumu, jo bērns atdarina, piemēram, darbu pie datora, un nejauši izdzēš svarīgus failus u.tml. Vai „gatavo” pusdienas un skat, visa virtuve jau izbārstīta ar miltiem. Šo uzvedības atdarināšanas līmeni mēs pamanām un reizēm pat par to pasmejamies.
Emocionālo atdarināšanu vecākiem ir grūtāk pamanīt un saprast. Taču, ja, ierodoties mātei, bērns sāk uzvesties slikti, lai gan pirms tam kopā ar kādu citu uzvedās labi, tas ir spilgts automātiskā “hameleonisma” piemērs.
Teiksim, bērns visu dienu pavadīja ar vecmāmiņu un viņiem viss bija lieliski. Šajā laikā bērns pieskaņojās vecmāmiņas reakciju tipam, prasībām, ātrumam, runas tempam, tam, kas vecmāmiņai patīk, dara laimīgu un apmierinātu. Tas nenotiek izpratnes līmenī, tas notiek sajūtu līmenī. Bērns to dara bez domāšanas, kā augs pagriežas pret gaismu, kā suns vai kaķis nāk žēlot vai ārstēt saimnieku.
Tā nu viņš bija pielāgojies, bet pēkšņi ieradās māte un kopā ar viņu cita koordinātu sistēma, citas prasības un emocionālas gaidas, cits reakcijas veids uz konkrētu rīcību un tiem vai citiem vārdiem.Kādu brīdi bērns darbojas kā ķīlī starp divām koordinātu sistēmām. Tāpēc viņš apjuka un viens veids, kā izkļūt no šīs neskaidrības – provokatīvi uzvesties. Tas nenotiek apziņas līmenī.
