Paikspīkas absolūtais zelts pirmo reizi elektrībai. Un Latvijai 2
Kā Dambis atvadu preses konferencē Rīgā teica, tā arī notika. Leģendārajās kalnā braukšanas sacensībās Amerikā ir uzvarēts. Malu malās gan daudzina amerikāņu pilotu, viņa pieredze un slava pat it kā mazina šā panākuma spožumu – nu kas tur sevišķs, tas taču Rīss Millens…
Bet uz auto priekšējā spārna Latvijas karodziņš. Un nosaukumā “eO” slēpjas “Oskars”, kurā savukārt – Ogres Servisa centrs. Un Andris ar dēlu un visu tehnisko un apkalpes komandu.
Viegla un pārliecinoša uzvara? Pēc kvalifikācijas braucieniem šķita, ka viss ir “vienos vārtos”. Pirmajā veselas 20 sekundes (četru minūšu ceļā) vinnētas “Monstram” Tadžimam (arī elektrisks auto) un vēl dažas ātrākajiem no tradicionālās “iekšdedzes” grupas. Otrajā – līdzīgi. Pilnā trasē varētu “atvest” pat minūti. Un iekļūt “asoņu minūšu klubā”, kurā kopš aizpērnā gada vientuļš greznojās Sebastiana Lēba vārds. Bet tā ir matemātika. Attālināti aprēķini, kur nav spriedzes elementa, nav krauju un aizu (ja gribat kaut aptuveni saprast, cik bīstams ir Paikspīkas skrējiens, pameklējiet “You Tube” “Pikespeak crash compilation”), nav motociklista nāves otrajā treniņu dienā. Nav sarežģītās elektronikas iespējamo niķīšu garākā braucienā, kurus izmēģināt limitētā pirmsstarta pieeja trasei neļauj. Nav pirmsstarta spriedzes, kas neizbēgama pat pieredzējušākajiem…
Svētdiena. Gara gaidu stunda motociklu rēcienos. Šajā grupā ātrāk par 10 minūtēm nebrauc neviens. Lai gan – Džefrija Taigerta 10.02,73 ir fantastika. Akrobāta deja virs bezdibeņa. Ātrāk trasi veiks tikai seši auto.
Mūsu Rīss Millens, kvalifikācijas uzvarētājs, brauc pirmais. Pirmais sektors – 1.33,8. Tadžima par piecām sekundēm lēnāks. Otrais sektors – vēl gandrīz 10 sek. vinnētas. Darbiņš paveikts?! Trešā ceturtdaļa – vienāda ar “Monstru”… Ziepes briest? Finišs – jāāā! Rīss ir spējis saprašanos ar auto atjaunot un kopsummā apsteidz visus par 25 sekundēm un vairāk. 9.07,22.
Kāpēc intervijā pēc finiša tomēr tāds kā rūgtumiņš? Vajadzēja labāk. Deviņu minūšu robeža nav pārvarēta. Rīsa personiskais rekords nav labots.
Vienmēr var labāk. Nākamgad būs labāk. Bet uzvara 2015 ir mūsu. Un tā ir uzvara jomā, kurai ir milzu perspektīvas. Elektrisks auto būs nākotnes pārvietošanās līdzeklis – tas jau sen skaidrs. Nu pierādīts, ka arī sportā – sevišķi šādās īsās distancēs – elektrība vinnē. Ar milzu griezes momentu, ar daudz vienkāršāku transmisiju. Ar spēju neslāpt augstkalnu skābekļa trūkumā. Un šo nākotnes spēku jau šobrīd vislabāk izmantot un vadīt ir spējuši Latvijas konstruktori.
