“Lufthansa” par 14 miljoniem iegūs mazākumu “airBaltic”. Siliņa: jārēķinās ar valsts ieguldījumiem 75
Panākta vienošanās, ka Vācijas aviokompāniju grupa “Lufthansa Group” kļūs par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” stratēģisko investoru, par 14 miljoniem eiro iegūstot šajā lidsabiedrībā mazākuma līdzdalību, izriet no “airBaltic” izplatītā paziņojuma medijiem.
Saskaņā ar minēto paziņojumu starp Satiksmes ministriju, “airBaltic” un “Lufthansa Group” ir parakstīts līgums, kas paredz “Lufthansa Group” investīcijas “airBaltic” 14 miljonu eiro apmērā mazākuma līdzdalībai. Investoram arī tikšot nodrošināta vieta “airBaltic” padomē.
Apmaiņā pret ieguldījumu “Lufthansa Group” saņems konvertējamu akciju, kas tai dod 10% līdzdalību. Tā tiks emitēta par parakstīšanās cenu 14 miljonu eiro apmērā. Vēlāk, pēc potenciālā “airBaltic” sākotnējā akciju publiskā piedāvājuma jeb IPO, šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās. Pēc IPO “Lufthansa Group” līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena, skaidrots “airBaltic” izplatītajā paziņojumā.
AirBaltic situācija diemžēl ir sliktāka par plānoto.
Lufthansai pārdoto akciju cena ir saskaņā ar kuluāros dzirdēto – pesimistisko stāstu. Ja 10% Lufthansa pērk par 14 miljoniem, tad kompānijas kopējā vērtība ir tikai 140 miljoni. Tas ir pēc rekapitalizācijas, bet pirms – nevis… https://t.co/FB5m2E63tY
— Guntars Vītols (@guntarsv) January 29, 2025
Minētais investīciju darījums paredz arī to, ka “Lufthansa Group” pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no “airBaltic” kapitāla.
Darījums esot turpinājums jau esošai stratēģiskai partnerībai starp “Lufthansa Group” un “airBaltic”. Darījuma pabeigšana ir plānota 2025.gada otrajā ceturksnī pēc konkurences uzraudzības institūciju izvērtējuma.
Darījums nodrošinot “airBaltic” papildu finansējumu un atbalstot tās izaugsmes plānus, kas ietver nomas ar apkalpi līgumu paplašināšanu, kā arī apstiprina “airBaltic” vadošo tirgus pozīciju un unikālo hibrīda biznesa modeli. Vienlaikus arī tiek nostiprināta “Lufthansa Group” kā “airBaltic” stratēģiskā partnera loma, pausts uzņēmuma paziņojumā medijiem.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) tviterī norāda, ka “Lufthansa Group” ir aviācijas nozarē starptautiski augsti vērtēts uzņēmums, un tas “sniegs labu atspērienu “airBaltic” izaugsmei un arī papildu kapitāla piesaistei.
Līguma nosacījumi paredz, ka uzņēmuma bāzes vieta paliek Rīgā un lidojumu savienojamība nesamazinās, turklāt valsts īpašumā joprojām paliek lielākā daļa “airBaltic” akciju,
uzsver Siliņa.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Panorāma” premjere atzīmēja, ka līguma nosacījumi paredz, ka “Lufthansa Group” nākotnē varētu vairot savu līdzdalību “airBaltic”, iegādājoties papildu akcijas.
Vienlaikus viņa akcentēja, ka valsts vēlas saglabāt savu līdzdalību aviokompānijā, un ir jārēķinās ar nākotnes ieguldījumu tajā.
“Mērķis ir ļaut “airBaltic” iziet IPO procesu, lai arī privāti investori no ārpuses varētu ieguldīt privāto finansējumu un kopā ar valsti celt aviokompānijas vērtību,” skaidroja valdības vadītāja.
Komentējot, vai valsts ir rezervējusi papildu līdzekļus, kurus ieguldīt “airBaltic”, Siliņa norādīja, ka šobrīd rezervēta ir tikai jau aizdotā nauda “airBaltic”, bet nekādi citi papildu līdzekļi nākotnes ieguldījumam nav rezervēti.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) raidījumam “TV3 ziņas” sacīja, ka šis ir liels un ļoti ilgi gaidīts notikums, kas tikai stiprinās “airBaltic” vērtību un tā nākotnes attīstības iespējas, ļaujot virzīties tālāk jauna attīstības kapitāla piesaistei.
Ministrs stāstīja, ka tajā brīdī, kad “airBaltic” padomē ienāks “Lufthansa Group” pārstāvis, notiks kopīga virzīšanās tālāk uz akciju kotāciju biržā. Vienlaikus arī tikšot meklētas iespējas tālāk attīstīt sadarbību ne tikai attiecībā uz Latvijas savienojamības stiprināšanu, bet arī uz lidmašīnu izīrēšanu, kas sekmīgi īstenota jau līdz šim.
Lūgts atklāt darījuma aizkulises, Briškens “TV3 ziņām” atzina, ka līguma noslēgšana prasīja vairākus mēnešus, bet aktīvākās sarunas notika kopš rudens. “Bija panākta vienošanās par līguma tekstiem, bet, protams, man jāatzīst, ka janvāra sākuma nosacījumi tādu zināmu procesa sabremzēšanos izraisīja. Bet mums izdevās pārliecināt sadarbības partnerus, ka Latvijas valsts ļoti stingri stāv aiz mūsu uzņēmuma. Latvijas valsts arī jebkurā scenārijā ir apņēmusies saglabāt vismaz 25% līdzdalību šajā stratēģiskajā uzņēmumā, tajā skaitā, kad notiks akciju emisija biržā vai kādi citi kapitāla piesaistes procesi,” apliecināja ministrs.
Viņam radies iespaids, ka “Lufthansa Group” kā stratēģiskais investors redz un saprot, ka Latvijai “airBaltic” nākotne ir svarīga.
Jautāts, vai šis darījums ir atrisinājis “airBaltic” finanšu problēmas vai arī valstij tomēr jārēķinās, ka nākotnē šajā uzņēmumā aizvien var nākties ieguldīt lielas naudas summas, Briškens atbildēja, ka “airBaltic” tālākai attīstībai jebkurā gadījumā ir nepieciešams kapitāls, kas būs jāpiesaista. Viņš domājot, ka kopīgi ar “Lufthansa Group” to izdarīt nebūs grūti.
Politiķis piebilda, ka arī pēc investīciju darījuma noslēgšanas abas puses turpinās pildīt iepriekš noslēgto līgumu par “airBaltic” lidmašīnu iznomāšanu “Lufthansa Group”.
Briškens iepriekš ilgstoši nebija oficiāli atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir “Lufthansa Group”, kā arī to, cik daudz “airBaltic” kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot.
Apsveicami, ka vairākuma akcionāra (valsts) daļu pārdošanas darījumu pabeidza pirms vasaras sezonas, kamēr publiski pieejama informācija, ka LH grupas aviokompanijām nepieciešamas lidmašīnas vasaras sezonai (informācija, kas nodod LH grupas interesi šajā darījumā), tā LA.lv komentēja Jurgis Sedlenieks, bijušais SmartLynx Airlines līdzīpašnieks un komercdirektors, ACMI (t.s. Wet) līzinga speciālists (tas ir tieši tas darījums, ko “AirBaltic” veic ar LH).
Sedlenieks atzīst, ka publiski nav zināmas darījuma detaļas, taču var cerēt, šķiet, ka jauna īpašnieka ienākšana, pirmkārt, “airBaltic” garantē ‘premium’ klientu lidmašīnu izīrēšanai, kas patlaban ir “airBaltic” rentablākais bizness (lai izīrētu lidmašīnas LH grupai, jāiztur tā saucamais CARA audits, kas norāda aviācijas organizācijas ļoti augstu kvalitāti – un “airBaltic” ir starp pavisam nedaudzām Eiropas aviokompānijām, kas šo auditu izturejušas. Citustarp tiek vērtēts arī, vai piegādātājs nenodarbojas ar t.s. sociālo dempingu (lasīt: darbaspēka neatbilstošu nodarbināšanu)).
Neapšaubāmi iegēst LH grupa ar piekļuvi jaunai, uzticamai, Eiropas flotei (vēl viena tehniska detaļa, lidojumus Eiropas iekšienē var veikt tikai EASA pakļautībā reģistrētas aviokompānijas, piemēram, moldāvu aviokompānijai nebūtu pieeja šādam tirgum).
Sedlenieks atzina, ka mēs visi iegūstam to, ka reģiona līmenī diezgan liels uzņēmum nepaliek nomaļus nozares konsolidacijā, un principā, ja notiek tuvināšanās ar LH Grupu, var secināt, ka “airBaltic” būs vistālāk uz ziemeļiem esošais LH Grupas (un Star Alliance pietuvinātais) aviopārvadātājs (jo SAS Scandinavian pērn pārgāja AirFrance-KLM vadītāja SkyTeam).
“airBaltic” 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Līdz paredzamo izmaiņu reģistrēšanai Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
