Tas bija neparasts tiesas process… Beidzot piepilda vēlmi nokļūt cietumā 0
Tas bija neparasts tiesas process. Par slepkavību apsūdzētais Iļja Koršunovs pār visam varītēm vēlējās nokļūt cietumā, taču sākumā policija un tiesa viņa vēlmes spītīgi neapmierināja. Trīsarpus gadus Iļja pats pūlējās nonākt aiz restēm.
Uz tiesas sēdēm nāca gatavs cietumam ar somā sapakotām mantām, cerot uz apcietinājumu, viņa advokāti centās pārliecināt tiesu, ka apsūdzētais atzīst vainu un tiesas process jābeidz. Bet cietusī – nogalinātās māsa – un viņas advokāte centās pārliecināt tiesu, ka Iļja nav slepkava. Un prokurorei arī līdz ar to tā nebija vieglākā lieta…
Beidzot tomēr pagājušajā nedēļā Rīgas rajona tiesas tiesnese Ilona Ozoliņa-Kļaviņa piesprieda I. Koršunovam sešu gadu un sešu mēnešu cietumsodu, liekot viņu apcietināt tiesas zālē. Vīrietim cietušajai būs arī jāmaksā 1003 eiro materiālā kompensācija un 10 000 eiro – morālā. Prokurore šādu cietumsodu arī prasīja, taču prokuratūra pieprasījusi pilnu spriedumu, kas nozīmē, ka spriedums var tikt pārsūdzēts.
Kā viss noticis
Par šo gadījumu “LA” jau rakstīja pagājušā gada 6. februārī publikācijā “Kas slēpjas aiz vaļsirdības?”. Biju ticies arī ar Iļju, un viņš atstāstīja notikušo no sava skatpunkta.
2013. gada 2. jūnija vakarā Iļja, strādājot par taksometra vadītāju, uz ielas sastapis Ļenu – savu paziņu un nākamās sievas, toreizējās sirdsdraudzenes Karīnas, bijušo draudzeni. Abas bija saplēsušās, Ļena pastāvīgi Karīnai draudējusi.
Iļja nolēmis aizvest Ļenu pie Karīnas uz dzīvokli, lai abas izlīgst, – viņam šie nemieri jau bija apnikuši, turklāt viņš par Karīnas drošību bija sācis nopietni uztraukties. Ļena automobilī uzpīpējusi spaisu. Sieviete bija narkomāne, ar kuru Iļja bija iepazinies darba laikā un kura viņam bija ieteikusi pret muguras sāpēm pamēģināt sintētisko narkotiku metadonu.
Pēc tam Iļja metadonu bija sācis lietot arī tāpat vien. Bet tajā vakarā viņš strādājis un reibumā nav bijis. Toties Karīna, ilggadēja narkomāne, bijusi piedzērusies. Tieši Ļena bija tā, kas Iļju iepazīstinājusi ar Karīnu – sievieti, kuru Iļja iemīlējis, gribējis izvilkt no atkarību zaņķa, vēlāk apprecējis un kura viņam dāvājusi meitiņu.
“Piebraucām pie daudzdzīvokļu nama Iļģuciemā. Ļena grabinājās gar durvju ieejas kodu, bet es aizgāju aiz stūra pačurāt. Kad atgriezos, abas jau bija saķērušās un kāvās. Tad paķēru no taksometra rungu – kādu sitamo jau taksisti parasti vadā līdzi. Situ, līdz Ļena zaudēja samaņu. Domāju, ka viņa ir mirusi, jo no galvas tecēja asinis.
Tajā brīdī arī nolēmu, ka Ļena jāaprok. Zināju, kur pie manas mājas tirdzniecības centra “Domina” rajonā šķūnī stāv lāpsta. Karīna gan teica, ka jābrauc uz slimnīcu, bet es jau biju izlēmis doties uz mežu,” man pagājušajā gadā stāstīja Iļja.
Pa ceļam jau pēc pusnakts kaut kur Juglas vai Mežciema rajonā Ļena, kas atradusies uz automobiļa aizmugurējā sēdekļa, atģidusies un atkal uzmetusies virsū Karīnai, kas sēdējusi priekšā. Iļja apturējis automobili un atkal bijis spiests “nomierināt” Ļenu.
“Es biju šokā, turklāt Ļena automobilī draudēja, ka ar mani tagad būšot cauri. Taču neuztraucos par sevi, bet gan par Karīnu, kurai Ļena draudēja jau vairākus mēnešus, es pat nezinu, par ko īsti, it kā par kādu senu narkotiku lietu. Tad Ļena teikusi, ka iedzīšot Karīnu cietumā, reiz pat ar gāzes pistoli draudējusi. Es to vairs nevarēju izturēt,” stāstīja vīrietis.
Karīnai pateicis, ka dodas uz Gaiļezera slimnīcu, Iļja stūri pagriezis Ulbrokas virzienā. Viņaprāt, Karīna diez vai īsti pamanījusi virziena maiņu, jo bijusi piedzērusies. Iebraucis mežā aiz Ulbrokas un licis Karīnai palikt automobilī, Iļja izvilcis Ļenu no automašīnas.
Tad atgriezies pēc virves, lai, kā viņš man saka, “nodarītu šo netīro darbu līdz galam”. Pēc tam Ļenu apracis. Karīna pa to laiku jau automobilī bijusi aizmigusi, un līdzās viņai bijusi pudele. Esot pamodusies tikai pie dzīvokļa. Iļja par notikušo viņai izstāstījis nākamajā dienā. Karīna Iļju nosaukusi par muļķi…
Laiks pēc slepkavības
Pēc kāda laika abi apprecējušies, piedzimusi meitiņa. 2015. gada oktobrī Karīnu apcietināja par metadona tirdzniecību (no cietuma viņai jāiznāk 2021. gadā). Bet 2015. gada novembrī policija aizturēja Iļju.
“Biju pāris dienas kā atgriezies no Šveices, kur kādā viesnīcā uzstādīju mēbeles. Policijā man teica, ka Karīna visu izstāstījusi un, ja es neatzīšos, tad mūs abus tiesās par slepkavību grupā, par ko draud daudz smagāks sods.
Ja atzīšos, sievu likšot mierā. Nolēmu visu izstāstīt un aizvedu parādīt vietu, kur Ļenu apraku. Pēc tam jau advokāts teica: ja nebūtu atzinies un parādījis, kur atrodas līķis, tad jau nebūtu pierādījumu… Jāpiebilst, ka Ļena kopš 2013. gada vasaras bija Valsts policijas sarakstos kā bezvēsts pazudusī.
“Kā vēlāk uzzināju, sieva reibumā bija izstāstījusi kādai savai draudzenei par notikušo. Tā sarunu bija ierakstījusi un, kad pati nokļuvusi nepatikšanās par narkotikām, lai mīkstinātu savu sodu, sarunu iedevusi policijai,” atceras Iļja.
Kad atzinies, Iļja vēlējies, lai viss notiek ātri un viņš nokļūst apcietinājumā, taču visu sarežģījusi un lietu garumā ievilkusi Ļenas māsa. Viņa uzskata, ka slepkava patiesībā ir Karīna un Iļja uzņemas viņas vainu. Un tiesa bija spiesta uzsākt pierādījumu pārbaudi.
Iļja man toreiz teica, ka patiešām vēlas pēc iespējas ātrāk nokļūt cietumā, lai sāktu izciest sodu (viņš cerēja uz minimālo, kas paredzēts par slepkavību, – pieciem gadiem) un lai no cietuma iznāktu pēc iespējas vienā laikā ar sievu. Esot plāns ar abiem bērniem (sievai vēl ir bērns no iepriekšējās laulības) pārcelties uz dzīvi kaut kur Eiropā – prom no vides, kas atgādina par šausmīgajiem notikumiem. Tāpat abi cerot izrauties no narkotiku valgiem.
