Beidzot pašiem sava iesalnīca 5
Pagājušā gada nogalē Jelgavas novada Staļģenē darbu izmēģinājuma režīmā sāka pirmā neatkarīgās Latvijas laikā uzbūvētā iesalnīca. Bija jāpaiet vairāk nekā 20 gadiem, lai mūsu aldariem rastos iespēja iegādāties pašu zemē gatavotu iesalu, kas līdzās ūdenim, apiņiem un raugam ir viena no alus darīšanas svarīgākajām sastāvdaļām. Līdz šim Latvijas alus ražotāji galvenokārt izmantoja Lietuvas produktu – kaimiņos iesalnīca ar somu speciālistu atbalstu tapa jau deviņdesmitajos gados.
Jauno ražotni Staļģenē nepilna gada laikā uzbūvēja valstī lielākais graudu un rapšu audzētāju kooperatīvs “Latraps”, ieguldot tajā trīs miljonus eiro, tajā skaitā vienu miljonu no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
Uz nepabeigtas iesalnīcas pamatiem
Ideja par iesalnīcu Latvijā nav jaunums – jau deviņdesmitajos gados pavīdējušas vairākas ieceres, taču dažādu iemeslu dēļ neviena līdz rezultātam nenonāca, atceras viens no pieredzējušiem nozares speciālistiem, tagad Alus brālības padomes priekšsēdētājs Kārlis Tomsons. Vienā gadījumā valdība pat neesot spējusi dot skaidru atbildi, vai Latvijai ir vajadzīgi alus miežu audzētāji. Staļģenē 1992. gadā vēl paspējuši iegādāties mērcētavu un uzbūvēt diedzētavas, taču svītru pārvilcis “pārmaiņu laiks” un būve ar visām ierīcēm palikusi pusratā.
Veco godību noskatījis “Latraps”, kad plānojis, kādas jaunas kultūras līdzās kviešiem un rapšiem savos laukos varētu audzēt kooperatīva lauksaimnieki. “Parēķinājām, ka šīs iesalnīcas pārbūve ar modernām iekārtām būs ekonomiski pamatota, tādējādi arī mēs šo virzienu izvēlējāmies,” kooperatīva lēmumu pievērsties alus miežu audzēšanai un iesala ražošanai tirgum pamato ģenerāldirektors Edgars Ruža. Būtisks atbalsts iecerei bija arī Eiropas Savienības līdzfinansējums.
Iesalam nepieciešamo graudu audzēšanu “Latrapa” kooperatīva biedri sāka jau 2012. gadā. Zemnieku interese par jauno kultūru esot liela, stāsta E. Ruža, taču vēl jāmācās gan lauksaimniekiem, gan kooperatīvam, kā alus miežus labāk izaudzēt, sagatavot un realizēt. Graudu pirmapstrādei pat uzbūvēts speciāls komplekss Elejā. Perspektīvā pašu vajadzībai un eksportam plānots izaudzēt alus miežus līdz pat 100 tūkstošiem tonnu gadā. Staļģenes iesala ražošanai pagaidām nepieciešami seši tūkstoši tonnu graudu gadā.
Iesalnīcas būvniecība sākās pagājušā gada martā, un jau divas dienas pirms Ziemassvētkiem pirmās graudu tonnas nonāca diedzētavā. “Tā ir partija, kur necentrējamies uz tehnoloģiju, bet uz iekārtu darbību un norisi. Kad šī daļa būs pabeigta, akcents tiks likts uz tehnoloģiju labas kvalitātes iesala iegūšanai. Pie pozitīva rezultāta janvāra beigās varētu izrakstīt pirmo pavadzīmi,” stāsta ražotnes galvenā tehnoloģe Ilona Dabiņa-Bicka – pieredzējusi aldare, kas nesen ieguvusi inženierzinātņu doktores zinātnisko grādu par iesala un alus pētījumu. Viņa ir viena no piecu cilvēku komandas, kam uzticēta iesalnīca ar augstvērtīgajām iekārtām. Staļģenes struktūrvienības vadītājs Agris Stauģis atzīst, ka pašiem sava zinātņu doktore ir liels ieguvums, jo zināms taču, ka, piemēram, Vācijā aldarus izglīto augstskolās.
“Latrapa” ģenerāldirektors par labu rezultātu nešaubās: “Pret visām lietām attiecamies ar ļoti lielu atbildības izjūtu. Tagad tikai atliks pārliecināt Latvijas aldarus ar jaunā produkta kvalitāti un cenu.”
Iesals ar Latvijas garšu
Staļģenes iesalnīcā gatavos gaišo jeb Pilzenes tipa iesalu, kas ir pamatā visai alus ražošanai. Konkurence ražotājus nebaida, jo viņu mērķis ir apgādāt ar iesalu Latvijas tirgu, kur patlaban lielākais piegādātājs ir Lietuva. “Neplānojam iet pasaules tirgos un cīnīties ar lielajiem iesala ražotājiem. Mūsu produkts ir ar augstāku pievienoto vērtību, orientēts uz aldariem, kas uzsver produkta vietējo izcelsmi, kā arī tā specifiskās garšas īpašības. Tagad alū būs ne tikai Latvijas ūdens, bet arī mūsu zemes garša,” tēlaini piebilst E. Ruža. Pirms sākt ražošanu, “Latraps” uzrunājis alus darītājus, un visi bijuši noskaņoti pozitīvi, norādot arī uz Lietuvā ražotā iesala svārstīgo kvalitāti. Augstvērtīgāks iesals tiek iepirkts no Vācijas un Austrijas, radot ražotājiem lielākas transporta izmaksas.
Pirmās kārtas jaudas “Latrapa” iesalnīcā gadā ļauj saražot piecus tūkstošus tonnu, 2015. gadā plānots iesala apjomu palielināt līdz 10 tūkstošiem. Latvijas alus darītājiem nepieciešami aptuveni 20 tūkstoši tonnu gadā.
Staļģenes iesala galvenā mērķauditorija ir ekskluzīvo alus šķirņu ražotāji. Aldaru vidū arvien populārāk kļūst ražot alu ar īpašu garšu un konsistenci. Uz šādu ražošanu Latvijā galvenokārt orientējas mazās darītavas, taču arī lielie uzņēmumi ik pa laikam piedāvā jaunas īpašās alus šķirnes. Pieredzējusi aldare un degustatore Astrīda Ruško stāsta, ka šī alus mode pārņēmusi gan Eiropu, gan pasauli. Lai gan Latvijā joprojām dominējot vācu aldaru tradīcijas, pamazām tuvināmies beļģiem – lielajiem eksperimentētājiem, kas spējuši radīt ap diviem tūkstošiem dažādu alus šķirņu. Latvijā ekskluzīvo alus šķirņu ražošanu jau var rēķināt 14% apjomā, taču lauvas tiesu tirgū joprojām piepilda lielie ražotāji ar tradicionāli darītu produkciju, no kuras lielākā daļa pildīta divu litru plastmasas pudelēs.
Eksperimentētāju pulkam pievienosies arī Staļģenes iesalnīca, jo, kā stāsta galvenā tehnoloģe I. Dabiņa-Bicka, jau top laboratorija, kurā nelielos apjomos notiks alus gatavošanas process, lai galaproduktā pārbaudītu pašu saražotā iesala kvalitāti. “Šādus eksperimentus lielās alus darītavas apjomu dēļ nevar atļauties. Mēs pieņemsim arī īpašus pasūtījumus, piedāvāsim savu laboratoriju studentu praksēm, būsim atvērti apmeklētājiem.”
Jautāta, ar ko viņas vadībā gatavotais Latvijas iesals atšķirsies no, piemēram, Lietuvā ražotā, I. Dabiņa-Bicka atbild: “Tas būs latviešu iesals – audzis mūsu zemē, ar mūsu garšas īpašībām un raksturu. Šis ir vēl viens no stāstiem par mūsu mazo Latviju, kurā ar latviešiem raksturīgo spītu turamies pretim eiropeizācijai.”
Uzziņa
Alus ir trešais populārākais dzēriens pasaulē aiz ūdens un tējas.
Eiropas Savienībā Latvija ar 83 litriem uz vienu cilvēku ieņem pirmspēdējo vietu alus patēriņā.
Latvijā reģistrētas 22 alus ražotnes, sešas no tām darbību sākušas pagājušajā gadā. Divas lielākās alus darītavas – “Lāčplēsis” un “Aldaris” – savas ražotnes plāno pārcelt vai arī jau izvietojušas ārzemēs.
Pasaulē zināmi ap 20 tūkstoši dažādu alus šķirņu.
Iesalam parasti izmanto īpašu šķirņu miežus, taču populāri ir arī kvieši, rudzi, auzas, kā arī citi graudaugi – kukurūza, griķi.
Latvijā miežu iesalu pašu alus ražošanai gatavo Tērvetes alus darītava. Kopš šā gada iesala ražošanu tirgum sākusi Staļģenes iesalnīca.
