Māris Zanders: Beidzot kāda laba vēsts 0
Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms dažām dienām publikai bija iespēja “Latvijas Avīzē” lasīt interviju ar uzņēmēju Uldi Pīlēnu. Vispirms jāuzsver, ka pazīstamā biznesmeņa – domātāja teiktais ļoti noderēs tiem, kuri interesējas par vēsturi. Proti, viņi uzzinās būtiskus jaunumus.
Piemēram, atzīmēšanas vērts ir Pīlēna secinājums – “no vēstures zinām, ka nopietnas krīzes nekad nav atrisinātas ar kreisās politikas metodēm”. Līdz intervijas lasīšanai man šķita, ka, piemēram, ASV prezidenta F. D. Rūzvelta metodes (t. s. “New Deal”) pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākuma ekonomikās krīzes pārvarēšanā bija diezgan politiski kreisas.
Varētu vēl uzskaitīt piemērus, kuru gadījumā esmu alojies savā vēstures interpretācijā, tādēļ liels paldies U. P. par gaismas atnešanu.
Vēl jāpiebilst, ka intervijā atklājas potenciāli milzīgs politisks skandāls, par kuru diemžēl nerunājam. Uzņēmējs izsaka vēlmi, ka varā “vajadzīgi apvienoti spēki, kas kopā spētu uzrunāt ap 30% vēlētāju”. Pavēros Centrālās vēlēšanu komisijas datos par nu jau aizejošās 13. Saeimas vēlēšanu rezultātiem. Man sanāk, ka pašreizējā koalīcija vēlēšanās saņēma vairāk nekā 50% nobalsojušo atbalstu.
Tāpat jāuzsver, ka atšķirībā no dažādiem balamutēm Pīlēns pats arī īsteno to, ko sludina. Piemēram, konservatīvismu – viņa teiktais 2022. gada maijā atbilst tam, ko viņš ir teicis arī pirms gadiem, un šī patīkamā noturība uzskatos ir skaidra konservatīvisma pazīme. Piemēram, tēze par “bezpartijisko profesionāļu, ekspertu iesaukuma” nepieciešamību, lai beidzot valsts uzplauktu un politiskās partijas apzinātos savu niecību.
Es šai tēzei pilnīgi piekrītu un varu to pamatot (protams, apzinoties, ka labi to var veikt tikai pats Pīlēns). Mums ir virkne brīnišķīgu piemēru bezpartijisko ekspertu darba efektivitātei – teiksim, Eiropas Savienības pārvaldes struktūras.
Nav arī noslēpums, ka bezpartijiski profesionāļi uzrāda apbrīnojamus sasniegumus valstīs, kur viņiem vispār pa kājām nemaisās politiķi un partijas. Ziemeļkoreja, Centrālāzijas valstis, zināmā mērā arī Afganistāna. Man šķiet, ka patiesi mūsu valsts sakārtošanai beidzot ir nepieciešams, lai varas lēmumus pieņemtu cilvēki, kuri sevi jau parādījuši biznesā. Kā tas bija Donalda Trampa, Silvio Berluskoni vai Bidzinas Ivanišvili gadījumā. Šādā kontekstā arī jāskata Pīlēna intervijā pilnīgi pamatoti teiktais, ka profesionāļu klātbūtne varā ļaus sabiedrībai attiekties no populisma strāvojumiem. Manuprāt, Tramps uzskatāmi parādīja, ka tā arī ir. Protams, ir jārēķinās ar sabiedrības nepateicības iespēju. Piemēram, mūsu kaimiņvalstī Lietuvā miljonārs Viktors Uspaskihs jau pirms 20 gadiem izveidoja savu partiju, pats strādāja varā, bet nožēlojamie skauģi panāca, ka cilvēku notiesāja par kaut kādiem sīkumiem nodokļu jomā.
Uzņēmēja vīzijas pareizību apstiprina arī, ja tā var teikt, konceptuāli apsvērumi. Mēs redzam, ka partijas cenšas saprast, kas ir to vēlētāju loks un tā intereses. Tas ir bezjēdzīgi. Vēlētāji ir dažādi, grib viņi visu ko. Daudz pareizāka ir situācija, kad pie varas ir profesionāļi, kuri vienkārši zina, kas jādara, un viņiem nav jābaidās no elektorāta.
Tādēļ es pilnībā atbalstu modeli, ka eksperti kļūst par ministriem vai arī politisko lēmumu pieņēmējiem bez oficiāla amata un viņiem nav jātērē laiks strīdos ar nekompetentiem ļaudīm priekšvēlēšanu procesā.
Ja pareizi saprotu, tad šis modelis arī paredz, ka politiķi, kuri pulcējas zem, tēlaini izsakoties, Pīlēna karoga, tiksies ar vēlētājiem, piedalīsies visādās debatēs, bet pēc vēlēšanām apzinīgi dos ceļu varā bezpartijiskiem profesionāļiem. Sen jau tā vajadzēja, jo nevar jau vairs to izturēt – šauras grupas, kaut kādi smieklīgi 6 vai 10% no sabiedrības iedomājas, ka to intereses ir jāņem vērā. Atliek pavērties uz Nīderlandi – četras partijas valdībā! Nožēlojami. Mums ir cits ceļš ejams.