Beidzot iespēja atgūt naudu, pļāpīgais prokurors un izdegušie mācītāji. Nedēļas notikumu apskats 0
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Pļāpīgais prokurors
“Bijušajam ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, iespējams, būs jāstājas tiesas priekšā par neatļautu ziņu izpaušanu,” šādu pārsteidzošu ziņu 4. augustā Latvijas sabiedrība saņēma no medijiem.
Ironiski ir ne tikai tas, ka tagad kādam prokuroram būs jālemj par sava bijušā priekšnieka apsūdzēšanu, bet arī tas, ka Kalnmeiera uzvārdu sabiedrība arī uzzinājusi pēc kādas “inormācijas noplūdes”.
Jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) uzvārdus publiski nenosauc, tikai informē, ka “rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vienu bijušo un vienu esošo Ģenerālprokuratūras amatpersonu par iespējamu neizpaužamu ziņu izpaušanu, kas nav valsts noslēpums”.
Uzvārdi LTV un LETA žurnālistu redzeslokā nonākuši pēc “neoficiālas informācijas”…
Ēriks Kalnmeiers ģenerālprokurora amatā sabija 10 gadus, pēdējā laikā tika arī kritizēts – īpaši par to, ka prokuratūra atsevišķās lietās, iespējams, bijusi pārāk bezzobaina; Kalnmeiers atvairījās no pārmetumiem un bieži kā argumentu arī minēja, ka ģenerālprokurors nevar iejaukties konkrētās lietās.
Tagad LTV zīmē shēmas – Kalnmeiers īsi pirms pilnvaru termiņa beigām vairākiem prokuroriem izpaudis informāciju par procesuālajām darbībām, kas saistītas ar Jelgavas prokuratūras prokurori (iespējams, iejaukta kukuļošanā). Viena virsprokurore izpļāpājusies savam dzīvesbiedram, advokātam utt.
Ja konstatē ziņu noplūdi, tātad notikusi noklausīšanās. Šajā sakarā nākas atcerēties, kā Ē. Kalnmeiers pirms divarpus gadiem žurnālistiem stāstīja par savām aizdomām, ka notikusi viņa telefonsarunu noklausīšanās vai arī mājās ievietota noklausīšanās ierīce. Kur tad tagad pačibēja viņa piesardzība?…
Ē. Kalnmeiers no amata atvadījās 11. jūlijā, un pat nav pagājis mēnesis, kad pats nonācis galda otrā pusē – no apsūdzētāja par, iespējams, apsūdzēto. Prokuratūra no KNAB krimināllietu saņēma 4. augustā, desmit dienu laikā jālemj, vai to virzīt tālāk uz tiesu vai dot atpakaļ KNAB.
Bažas. Sports vīrusa fonā
Murjāņu Sporta ģimnāzijā pagājušajā nedēļā konstatētais Covid-19 uzliesmojums, kurā līdz šim slimība apstiprināta vairāk nekā desmit audzēkņiem, kļuvis par pagaidām lielāko brīdinājuma signālu, ka atkal var tikt parādīta sarkanā gaisma sporta sacensību rīkotājiem.
Riteņbraukšanas saime uz notikušo reaģējusi, atceļot pagājušās nedēļas nogalē plānoto Ķekavas velobrauciena Sporta distanci, tiesa, “vienkāršā tauta” mina pedāļus, uz apkārtnes ceļiem izveidojoties lieliem sastrēgumiem.
Tāpat uz nenoteiktu laiku atlikts augusta otrajā pusē plānotais Latvijas čempionāts šosejas riteņbraukšanā.
Iepriekšējais lielākais satraukuma brīdis sporta sabiedrībā bija pirms mēneša, kad pēc Latvijas Futbola federācijas kongresa vīruss tika konstatēts sešiem cilvēkiem.
Tika pārbaudīti visi virslīgas komandu pārstāvji, un čempionāts varēja turpināties tikai ar vienu pārceltu spēli. Jau nākamnedēļ futbolā sāksies Eirokausu kvalifikācija, kur pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma pa īstam miksēsies visu Eiropas valstu komandas.
Jau šobrīd kārtīgs ārzemnieku mikslis ir Ķegumā, kur norisinās trīs pasaules čempionāta posmi motokrosā nedēļas laikā. Visi sportisti no Slimību profilakses un kontroles centra sarkanajā, dzeltenajā sarakstā iekļautajām valstīm (kuru skaits diemžēl palielinās) tiek testēti uz Covid-19 gan pirms, gan pēc ierašanās Latvijā, taču futbola kluba “Liepāja” gadījums, kad serbu leģionāram tika konstatēts koronavīruss tikai ar trešo piegājienu nedēļu pēc iebraukšanas vēju pilsētā, rada pamatu domāt, ka izveidotais siets nav 100 procentus drošs.
Uz šā fona vēl izteiktākas ir bažas par Rīgas “Dinamo” vadības centieniem dabūt atļauju Kontinentālās hokeja līgas mājas spēles jau no septembra sākuma aizvadīt “Arēnā Rīga”.
Klubs gatavs nodrošināt viesu komandu neiziešanu no tāda kā burbuļa “lidosta, viesnīca, arēna”, nevienam no spēlētājiem vai personāla nekontaktējoties ar vietējiem. Jautājums gan, cik liels riska faktors ir pati spēle.
Darījums. Piesakieties uz pārmaksāto naudu!
“Tikai” nedaudz mazāk kā divarpus gadi aizritējuši, un 2018. gadā vareni izskanējušo Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku elektronisko biļešu pircējiem ir iespēja beidzot atgūt pārmaksāto naudu, ko pārdevējs – “Biļešu Paradīze” – pretēji svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) – iepirkuma nolikumam bija iekasējis komisijas maksas veidā.
Piemēram, ja par astoņām biļetēm tika samaksāti 200 eiro, par interneta veikala lietošanu “Biļešu Paradīze” prasīja vēl 14,74 eiro.
Saskaņā ar jau 8. janvārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apstiprināto izlīgumu starp “Biļešu Paradīzi” un LNKC tirgotājs atmaksāja 76 512,83 eiro, pretī saņemot no LNKC 90 768,79 eiro par biļešu tirgošanas pakalpojumiem.
Biļešu pircēji pārmaksātās naudas atgūšanai var pieteikties no 10. augusta līdz 10. decembrim, aizpildot iesniegumu tīmekļvietnē www.lnkc.gov.lv un pievienojot bankas maksājuma uzdevumu, kas apliecina veikto naudas iemaksu portālā bilesuparadize.lv.
Dokumentus var iesniegt LNKC vai nu personīgi, vai sūtot pa pastu, vai arī elektroniski ar drošu elektronisko parakstu ([email protected]).
LNKC informē, ka naudu, kuras atmaksa nebūs pieprasīta, konkursa kārtībā sadarbībā ar fondu “Ziedot.lv” novirzīs sociālam labdarības mērķim gaidāmo XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku kontekstā.
Gatavojoties tradīcijas 150. gadiem veltītajiem Dziesmu un deju svētkiem 2023. gadā, to organizatoru priekšā vēl sarežģīta izšķiršanās par modeli, kā tiks tirgotas biļetes, lai izvairītos no daudziem sāpīgas emocijas rosinošā piedzīvojuma simtgades svētkos.
Iepriekš izskanējis arī, ka, lai piesaistītu pakalpojumu sniedzēju, kurš vienlaikus varētu apkalpot vairākus simtus tūkstošu pieprasījumu internetā un nepieciešamības gadījumā nodrošinātu arī biļešu tirdzniecību kasēs, nākotnē būtu jārīko starptautisks konkurss.
Neskaidrība. Mācītāji izdeg
“Ne tikai mācītājs Kaspars Simanovičs, bet arī es noslēdzu savas darba/kalpošanas gaitas Rīgas Lutera draudzē. 1. augustā pēdējais ieplānotais dievkalpojums Lutera baznīcā. [..] Tālākās gaitas ir Dieva rokās,” tā feisbukā jūlija beigās rakstīja Torņakalna baznīcas mācītājs Indulis Paičs.
Šī ziņa, ka kalpošanas gaitas Rīgas Lutera baznīcā noslēdz vadošie Latvijas lielākās luterāņu draudzes (tajā ir gandrīz 5000 draudzes locekļu, to vidū arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki) mācītāji, izraisīja runas, ka garīdznieki aizgājuši, jo nav apmierināti ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vadības konservatīvi dogmatisko kursu.
Atcerēsimies, ka pirms diviem gadiem Rīgas Lutera baznīcas draudzi atstāja arī populārais mācītājs Juris Rubenis.
Rīgas Lutera draudzes padomes priekšsēdētāja Žanete Drone un mācītājs Linards Rozentāls, kurš nu palicis vienīgais šajā draudzē, 6. augustā izplatīja medijiem paziņojumu, kurā raksta: “Draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju darba attiecību pārtraukšanas iemesliem. [..]
Mācītājs Kaspars Simanovičs par šo soli pēkšņi izšķīries profesionālās izdegšanas dēļ, savukārt mācītājs Indulis Paičs ikdienas kalpošanu Torņakalnā būtiski samazināja jau pirms pusotra gada, dodoties ilgstošā mācību atvaļinājumā un padziļināti pievēršoties doktorantūras studijām.”
Paziņojumā piebilsts, ka, “apzinoties situācijas nopietnību”, draudzes padome lēmusi, ka mācītājiem nepieciešama profesionāla palīdzība izdegšanas risku mazināšanai. Tāpat tikšot meklēti jauni mācītāji.
Prieks. Latviešu rūteris
Apvienojoties diviem Latvijas tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmumiem “MikroTik” un “LMT”, radīts pilnībā Latvijā ražots rūteris “MikroTik LMT LTE18”, kam ir potenciāls tirgū pilnībā aizstāt ikvienu konkurentu ražojumu, tostarp šobrīd mājsaimniecībās dominējošos ķīniešu “Huawei” rūterus.
Tā kā rūteris pilnībā ražots Latvijā, kas ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, tas atbilst visaugstākajiem drošības standartiem, kas ir nenoliedzams pluss attiecībā pret “Huawei” produktiem, kuru ierīces nav pieķertas spiegošanā, taču pār uzņēmumu joprojām krīt Ķīnas valdības ēna.
Rūteris spēs nodrošināt maksimālo lejupielādes ātrumu 1,2 Gbps apjomā, bet augšupielādes 150 Mbps, kas ir ievērojami vairāk, nekā šobrīd attīsta rūteri vidējā mājsaimniecībā Latvijā.
Pagaidām zināms, ka jaunos rūterus saņems “LMT” klienti, kuri izmanto interneta un viedtelevīzijas pakalpojumus, taču nav šķēršļu ierīces izmantošanai arī citu operatoru tīklos.
“Mikrotik” pārstāvis Viktors Smirnovs “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka uzņēmums atvērts sarunām ar jebkuru Latvijas uzņēmumu, turklāt rūterus jau šobrīd var iegādāties jebkurš iedzīvotājs bez mobilo operatoru starpniecības.
Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Anita Bormane, Raivis Šveicars, Linda Rasa
