Beidzot grib mazināt nodokli pārtikai 9
Samazinātā likme pievienotās vērtības nodoklim (PVN) politiķu, ierēdņu, uzņēmēju un pircēju prātos cirkulējusi jau gadiem. Tomēr vienmēr saņemts noraidošs Finanšu ministrijas (FM) lēmums. Arguments – budžetam tas būs neizturams trieciens. Tomēr vakar notikušajā pirmajā Zemkopības ministrijas (ZM) izveidotajā un ministrijas parlamentārā sekretāra Ringolda Arnīša vadītajā ekspertu grupā PVN samazinātā likme jau vairs neizskanēja vien kā ideja, bet kā obligāta nepieciešamība. Kaut arī sēdē kārtējo reizi pārmetumu gūzma vēlās pār FM pārstāvjiem, arī viņi par PVN samazināšanu izteicās optimistiski. Pirmās sēdes rezultāts – Latvijā audzētajiem augļiem, dārzeņiem un ogām PVN likme jāsamazina obligāti, vēlams līdz 5%. Kā sēdes sākumā norādīja Zemkopības ministrijas pārstāve Agrita Karlapa, Latvija palikusi to piecu valstu vidū līdzās Lietuvai, Igaunijai, Dānijai un Bulgārijai, kurās PVN likme pārtikai joprojām nav samazināta. Pat Rumānija jau izšķīrusies par šādu soli. Savukārt Polijā, ar kuras produktiem mūsu pašu lauksaimniekiem un ražotājiem jākonkurē, ir divas samazinātās likmes: 5% ir neapstrādātajiem produktiem un daļēji apstrādātajiem, bet pārstrādātajiem pārtikas produktiem ir 8% PVN likme. Rumānijā – visai pārtikai, kā arī bezalkoholiskajiem dzērieniem 9%. Mērķis visur ir atbalstīt mazturīgos, vietējos ražotājus, palielināt vietējo pārtikas produktu noietu, samazināt ēnu ekonomiku. Kā norādīja A. Karlapa, Rumānijā rezultāti bijuši tūlītēji – ēnu ekonomika samazinājusies, par 18% kāpis vietējo preču noiets, samazinājušās arī cenas.
Par gaļu vēl domās
Latvija gan ieskriesies lēnām – sāks ar augļiem, dārzeņiem un ogām. Pagaidām rezervē – svaiga gaļa, bet aprunāts tika arī piens, maize un graudaugu izstrādājumi. Par pienu gan iebilda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, norādot, ka paši piensaimnieki nezina, vai grib samazinātu PVN likmi. Tikmēr Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis sacīja, ka augļu un dārzeņu audzētāji noteikti iegūtu no PVN likmes samazināšanas. “Sezonas sākumā vienojamies par cenu, kādā tirgot preces, taču tad ienāk dažas smagās mašīnas no Polijas ar ļoti zemas cenas produktiem, kas nonāk Centrāltirgū un mazos veikalos, kur tos pārdod, apejot nodokļus. Līdz ar to mēs vairs nevaram konkurēt ar viņu cenām, nevaram izpārdot preci, ciešam zaudējumus,” sacīja N. Krūzītis, uzsverot, ka legālais apgrozījums sezonas laikā līdz ar samazināto PVN palielinātos ne mazāk kā par 30%.
Līdz nākamajai sēdei 7. martā gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan FM, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) uzdots izpētīt minēto pārtikas grupu ietekmi uz valsts budžetu. LLU rektore Irina Pilvere norādīja, ka šī jau nav pirmā reize, kad tā cenšas izklāstīt idejas pozitīvos aspektus – pēdējā reize bijusi 2013. gadā. FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra gan sanākušajiem norādīja, ka viņš tolaik Saeimā vēl nemaz nav bijis, turklāt esošo amatu ministrijā ieņem vien no pagājušā gada. Par ko sanākušie izrādīja neviltotu prieku, cerot uz daudz labāku sadarbību, kā arī ātrāku lēmumu pieņemšanu.
Jau no 1. maija?
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune atzinīgi novērtēja ZM veikto citu valstu pieredzes izpēti. “Mēs šo jautājumu cilājam jau vismaz piecus gadus, taču vienmēr esam saņēmuši noraidījumu. Priecē, ka FM vairs nebiedē ar milzīgiem skaitļiem, kuri neienāks valsts kasē. Nedomāju, ka Latvija ir tik unikāla valsts, ka mēs būtu pirmā no visām valstīm, kas PVN likmes samazināšanas dēļ ciestu no budžeta ieņēmumu krituma – redzams, ka citās valstīs tas radījis tikai pozitīvu efektu. Samazinātā likme noteikti ļautu cilvēkiem beigt krāpties ar nodokļiem – diez vai viņi gribēs riskēt 5% dēļ,” sacīja L. Caune.
Arī citi sanākušie norādīja, ka lēmums samazinātu ēnu ekonomiku, taču Edgars Putra centās šo argumentu nedaudz mazināt, radot nelielu haosu un nesaprašanos, citiem sākot domāt, ka Finanšu ministrija tomēr ir pret PVN likmi. Viņš uzsvēra, ka FM ir atvērta diskusijām un tai ir svarīgas trīs pozīcijas. Lai iegūst ražotājs, patērētājs un valsts budžets. “Daudz tiek runāts par PVN likmes samazināšanu kā ieroci pret ēnu ekonomiku. PVN likmes samazināšana pārtikai ir viens no daudzajiem potenciālajiem mehānismiem, kā atbalstīt ražotājus, bet ēnu ekonomikas apkarošanai tomēr jāmeklē citi risinājumi,” uzsvēra E. Putra, norādot, ka PVN samazināšana nav brīnumnūjiņa, kas apkaros ēnu ekonomiku un nelegālas ārvalstu pārtikas ieplūšanu Latvijā.
Sēdes beigu daļā sākās brīnumi, lielākajai daļai domājot, ka lēmums īstenojams dažu dienu laikā un jau 1. maijā iecere varētu stāties spēkā. Iemesls – augļu, dārzeņu un ogu sezonas sākums. Izbrīnīts par šādu ideju gan bija ne vien E. Putra, bet pat darba grupas vadītājs R. Arnītis, taču pēc tālākām diskusijām Finanšu ministrijai tomēr tika uzdots izrēķināt, vai lēmums ir īstenojams jau ar šā gada maiju. Īpaši aktīvs bija E. Treibergs, kuram šķita, ka viss ir izdarāms pat vienas dienas laikā. Viņam pievienojās arī citi, norādot, ka jābūt politiskajai drosmei būtisko lēmumu novest līdz galam pēc iespējas ātrāk.
