Beidzot balets vīriešiem! Jaunais baletdejotājs Kārlis Cīrulis novērtē D’Artanjana lomu 0
Piektdien, 26. oktobrī, pirmizrādi piedzīvos Latvijas Nacionālā baleta sezonas pirmais jauniestudējums – čehu komponista Jana Kučeras un kanādiešu horeogrāfa un scenogrāfa Pola Čalmera klasiskais balets “Trīs musketieri”.
Piedzīvojumi, romantika, mīlestība, intrigas
Jauniestudējuma muzikālais vadītājs un diriģents būs Andris Veismanis. Kostīmus veido poļu māksliniece Anna Konteka, gaismu mākslinieks ir viens no ievērojamākajiem meistariem Krievijā Jevgeņijs Vinogradovs. D Artanjana lomā Kārlis Cīrulis, Konstances tēlā iejutīsies Jūlija Brauere.
Pēc Morāvijas–Silēzijas Nacionālā teātra pasūtījuma tapušais iestudējums, kura pasaules pirmizrāde notika 2017. gada 23. martā Ostravā, tagad arī Latvijas Nacionālā baleta interpretācijā ļauj baudīt Aleksandra Dimā literāro meistardarbu, kura pasaulslavenie varoņi bezbailīgi stājas pretī karaļa galma viltīgajiem ienaidniekiem un pierāda, ka augstsirdība, asprātība, mīlestība un draudzība ir spēcīgākie ieroči cīņā ar meliem, nodevību un varaskāri.
Jans Kučera ir viens no daudzpusīgākajiem čehu māksliniekiem, aktīvs diriģents, komponists un pianists. Kopš 2015./2016. gada sezonas Karlovi Varu simfoniskā orķestra galvenais diriģents. “Trīs musketieri” ir viņa pirmais darbs klasiskā baleta žanrā, kaut gan mūziku dejas izrādēm komponējis arī iepriekš. Lai uzrakstītu simts minūšu baleta partitūru, bija nepieciešami seši mēneši ar dažiem garākiem un īsākiem pārtraukumiem. Iedvesmai klausījies tā laika mūziku, piemēram, “Merlezonas baletu”, kuru, kā runā, komponējis pats karalis Luijs un kurš tiek piesaukts klasiskajā padomju filmā par četriem pārgalvīgajiem draugiem.
“Ceru, ka man izdevies saglabāt vienotu mūzikas valodu, ņemot vērā, ka izmantoju ne vien baroka un romantisma mūzikai atbilstošus tehniskos risinājumus, bet arī 20. gadsimta skaņu mākslai raksturīgus izteiksmes līdzekļus. Piemēram, Karaļa Luija XIII ierašanos mērķtiecīgi esmu izcēlis ar grandiozām un pompozām barokālajam fanfarām, bet D’Artanjana un Konstances mīlas stāstu – ar izvērstu romantiski melodisku tēmu. D’Artanjana vadtēmai, kas atkārtojas vairākkārt, piemīt kinematogrāfisks raksturs – piedzīvojumi, romantika, mīlestība, intrigas, dueļi – šīm tēmām mūzika rakstījās teju pati”, sacījis Jans Kučera.
Muzikālais vadītājs un diriģents Andris Veismanis pastāstīja, ka savulaik Aleksandrs Dimā ņēmis D’Artanjana dzīves stāstu kā pamatu savam romānam un daudz ko pielicis klāt no sevis. Arī ļauno tēlu kolekciju izdomājis Dimā, ieskaitot kardinālu Rišeljē, kas būtībā nemaz nebijis tik negants darbonis, un visas savas bagātības – izcilu gleznu kolekciju ieskaitot – atdāvinājis valstij.
“Kopumā komponists ļoti labi jūt orķestri, pats kā diriģents visas orķestra krāsas ietvēris partitūrā, tajā var saklausīt sasauces ar viduslaiku renesanses mūziku, baroka klasicisma iezīmes un pat saskaņas ar mūsu Marģeri Zariņu,” mūziku raksturo Andris Veismanis.
Viņš uzsver, ka “balets ir daudzkrāsains, katra deja pilnīgi atšķirīga, ar savu noskaņu, sava rakstura piepildījumu”.
Horeogrāfs Pols Čalmers karjeru sācis kā dejotājs Kanādas Nacionālajā baletā, turpinājis kā solists Štutgartes un Montekarlo baletā. Bijis baletmeistars Drēzdenes un Leipcigas baletā, Leipcigas baleta mākslinieciskais vadītājs. Veidojis horeogrāfijas Veronas arēnas baletam, Romas operas baletam, Madrides dejas festivālam, Senprē festivālam Šveicē, Poznaņas Teatr Wielki un citiem.
Balets vīriešiem
“Darbs pie šī jauniestudējuma man dāvāja lielisku iespēju pirmoreiz strādāt ar jaunu partitūru, kuras autors ir čehu komponists Jans Kučera,” saka horeogrāfs un scenogrāfs Pols Čalmers, uzsverot, ka baleta ritmu nosaka tā divu galveno mīlas stāstu pretstatījums un musketieru varonīgie piedzīvojumi 17. gadsimta sākumā, saskaroties ar politiskajām intrigām Luija XIII galmā: “Horeogrāfiju balstīju klasiskā baleta tehnikā, to papildinot ar dabiskāku ķermeņa valodu, izvairoties no tradicionālās pantomīmas sižeta atklāsmē. Meklējot lomu atveidotājus Latvijas Nacionālajā baletā, es mēģināju pilnā mērā izmantot trupas spēcīgās personības, dejotāju brīnišķīgo enerģiju un entuziasmu. Ar nepacietību gaidu 26. oktobri, kad šis Dimā mūžam slavenais meistardarbs piedzīvos jaunu pirmizrādi.”
Aleksandra Dimā populārais romāns “Trīs musketieri” ir izstāstīts un pārstāstīts neskaitāmās versijās. “Kad 2017. gadā Morāvijas–Filēzijas Nacionālais teātris mani aicināja Čehijā veidot baleta versiju Dimā stāstam, mani vispirms interesēja mūzika. Atšķirībā no “Pelnrušķītes”, ko portretējis Prokofjevs, vai “Apburtās princeses”, ko skaņās gleznojis Čaikovskis, oriģinālmūzikas balets par Dimā varoņiem vēl nekad nebija tapis,” turpina horeogrāfs un scenogrāfs Pols Čalmers.
Horeogrāfs uzsver – galvenais iemesls, kas licis ķerties pie šī darba, bija tas, ka viņš vēlējies radīt baletu vīriešiem.
“Mums ir ļoti daudz baletu ar izteiktām sieviešu lomām, viņas ir fejas, baltie un melnie gulbji, taču šis ir balets vīriešiem ar trim burvīgām lomām – D’Artanjanu, Francijas karali un kardinālu Rišeljē,” stāsta Čalmers.
Iestudējums Rīgā esot viņa kā scenogrāfa un horeogrāfa sapņu piepildījums, jo tā būs iespēja redzēt iestudējumu uz lielākas skatuves.
Kostīmu māksliniece Anna Konteka dzimusi Polijā, taču radījusi scenogrāfiju un kostīmus vairāk nekā 150 operām, baletiem un teātra iestudējumiem no Somijas līdz Japānai un Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņas darbi bijuši skatāmi ne vien uz skatuves, bet arī izstādēs. Anna Konteka saņēmusi daudzas balvas, to vidū arī Prāgas Scenogrāfijas kvadriennāles Sudraba medaļu par scenogrāfiju un kostīmiem Igora Stravinska operai “Lakstīgala”.
Kā saka Anna Konteki, skatuve veidota vēsturiskajā stilā, tajā nav pārāk daudz krāsu, bet izskatās eleganti. Taču radīt vēsturiskus kostīmus ir bijis grūts uzdevums, jo jāstrādā ar audumiem, kas izskatās vēsturiski, bet kam tajā pašā laikā jābūt viegli nēsājamiem: “Katrs kostīms izskatās kā dārglietas, ir cepures un citi atribūti, bet svarīgākais ir krāsas, tās simbolizē jūtas. Kad tēls uznāks uz skatuves, jūs jau pēc ģērba krāsas sapratīsiet, kas ir kas.”
Bet ar ko Kārļa Cīruļa D’Artanjans atšķirsies no citiem līdz šim atveidotajiem? “Pirmo reizi man ir loma, kurā tik ļoti redzu sevi, jo esmu jauns, pārgalvīgs, uzskatu, ka katru reizi varu pārlēkt pāri savai galvai, lai arī pārējie apgalvo, ka tas neesot iespējams,” saka jaunais dejotājs Kārlis Cīrulis. “Vēlos, lai D’Artanjanam uznākot uz skatuves, tā mākslinieciski uzsprāgst! Lai cilvēki aizmirst visu ikdienišķo un vienkārši bauda! Ļoti novērtēju iespēju dejot šajā uzvedumā, jo nemaz nav daudz tādu baletu, kur pirmo vijoli spēlē vīrieši.”
