Beidzot atminēts senākā “datora” noslēpums: tas pareģoja nākotni 0
Noslēpumainais Antikitēras mehānisms, kuru vairāk nekā pirms gadsimta izcēla no jūras, izrādās, kalpojis senajiem grieķiem ne tikai tādēļ, lai ar tā palīdzību noteiktu debess spīdekļu kustību. Ar tā palīdzību mehānisma radītājs veidoja astroloģiskas prognozes, uzskata desmit gadus ilguša pētījuma autori.
Noslēpumainais mehānisms, kuru no jūras izcēla 1901. gadā un kas tagad, sadalīts 82 fragmentos, glabājas Atēnu Nacionālajā arheoloģijas muzejā, sastāv no vismaz 30 bronzas zobratiem, kas ievietoti koka korpusā.
Lielākais no zobratiem ir 140 milimetru diametrā, un tam ir 223 zobi. Dažām mehānisma daļām ir uzraksti, kurus sarežģīti atšifrēt biezā nogulšņu slāņa dēļ. Desmitgadēm ilgi zinātnieki dažādos veidos mēģinājuši atminēt Antikitēras mehānisma noslēpumus, un tikai pēdējā pusgadsimtā jaunākās analīzes metodes ļauj par to noskaidrot ko vairāk.
Noteikts, ka Antikitēras mehānisms salikts 2. gadsimtā pirms mūsu ēras, un tas ir vissarežģītākais no visiem senās pasaules mehānismiem, kas nonākuši līdz mūsu dienām. Tā kā nekas līdzvērtīgs netika izgatavots vismaz tūkstoš gadus, Antikitēras mehānisms nu iemantojis “pirmā datora” apzīmējumu, jo šī analogā ierīce spēja modelēt ārkārtīgi sarežģītus astronomiskus ciklus.
Līdz 2005. gadam zinātnieki galvenokārt nodarbojās ar mēģinājumiem Antikitēras mehānismu izpētīt ar rentgena palīdzību, taču tad sākās starptautisks Antikythera Mechanism Research Project, kura pirmais mērķis bija izpētīt visus uzrakstus. “Tas bija gluži kā atrast pavisam jaunu manuskriptu,” projekta rezultātu prezentācijā atzina Kārdifas universitātes astrofiziķis Maiks Edmandss.
Ierīcei bija rokturis, ar kura palīdzību to varēja pagriezt gan “pagātnes”, gan “nākotnes” stāvoklī, bet stundu un minūšu vietā zīmes uz mehānisma ciparnīcas atzīmēja Saules, Mēness un zvaigžņu stāvokli. Tāpat divas koncentriskas skalas vēstīja par mēnešiem un zodiaka zīmēm, tādējādi Saules rādītājs vienlaikus atklāja datumu un spīdekļa stāvokli debesīs. Bet divas spirālveida ciparnīcas ierīces aizmugures daļā darbojās kā kalendārs un aptumsumu prognozētājs.
Virsma starp šīm abām ciparnīcām bija noklāta ar 3400 simboliem, kuru atminēšanai pievērsās projekta pētnieki. Kopumā iekārtā esot bijuši aptuveni 20 000 simbolu, turklāt katrs no tiem bija niecīgs, mazāks par milimetru, tādēļ bez mūsdienu tomogrāfijas metodēm tos izlasīt nebūtu ne mazāko izredžu.
Savukārt tas, kā aprakstīti atronomiskie notikumi, ļāva zinātniekiem identificēt aparāta tapšanas vietu – 35′ ziemeļu platuma, proti, Rodas sala. Turklāt rokrakstu analīze atklāj, ka pie instrumenta strādājuši vismaz divi cilvēki.
Zinātniekus pārsteidza, ka pie aptumsumu apraksta detalizēti aprakstītas arī blakusparādības – Saules vai Mēness izmērs un krāsa notikuma brīdī, vējā virziens.
Šobrīd zināms, ka šādas iezīmes pirms aptumsuma prognozēt nav iespējams, taču senajā Grieķijā aptumsums varēja izlemt ne tikai atsevišķa cilvēka, bet pat valsts likteni – un šādas prognozes tika izteiktas, pirms aptumsums sācies.
