Beidzot arī Latvijā skatāma Džordža Klūnija režisētā “Suburbikona” 0
Ar Venēcijas sarkanā tepiķa nospiedumiem un nomināciju “Zelta lauvai” līdz kinorepertuāram beidzot nonākusi retro kriminālkomēdija “Suburbikona”, kuras režisors ir Džordžs Klūnijs. Ekranizējis brāļu Džoela un Ītena Koenu scenāriju, viņš kādā Amerikas piepilsētā uz pagājušā gadsimta piecdesmito gadu beigu fona izspēlē galvu reibinošas kaislības, lomas uzticēdams Metam Deimonam, Džuliannai Mūrai un Oskaram Īzakam.
Pagājušā gadsimta piecdesmitie gadi ir pateicīgs fons, uz kura risināt dažādus asins stindzinošus stāstus, un divus tādus vienā filmā savērpis oskarotais Džordžs Klūnijs, savu sniegumu pirmizrādot rudenī notikušajā Venēcijas kinofestivālā, kur filma “Suburbija” bija nominēta “Zelta lauvai” un saņēma divas īpašās balvas. Abu šo stāstu centrā ir ģimenes, un, tā kā tās dzīvo kaimiņos kādā no superlaimīgajām suburbijām, kas piecdesmitajos gados Amerikā dīga kā sēnes pēc lietus, radot arvien jaunus standartus amerikāniskajai idillei un labklājībai, kontrasti novelk treknu strīpu starp vārdos sludināto un reālo.
Gārdners Lodžs ir no tiem veiksminiekiem, kuram ir viss, ja vien sieva nebūtu piekalta ratiņkrēslam un viņu ikdienas gaitās nepavadītu dvīņumāsa. Taču kādā naktī pat tas, kas palicis pāri no reiz paraugģimenes, tiek pakļauts nežēlīgam pārbaudījumam, jo Lodžu mājā ielauzušies divi noziedznieki, kuru darbību sekas ir traģiskas – Gārdnera sieva Rouza pēc piedzīvotā šoka nepamostas. Lai nu jau pilntiesīgi uzņemtos rūpes par mirušās māsas ģimeni, Margarēta kļūst par mājas patieso saimnieci, un Džuliannas Mūras iedzīvinātā nevainojamā piepilsētas lellīte tikai ar dažām balss intonācijām nodod, ka aiz blondajām cirtām un laipnā acu skatiena patiesībā slēpjas īstena vellata, kuras plāns tikai šobrīd sāk īstenoties.
Kamēr Lodži mēģina tikt galā ar savām klapatām, Nikijs ir sadraudzējies ar kaimiņpuiku, taču ir viena ļoti liela problēma – Meijersu ādas krāsa, kas nekādi neierakstās Suburbikonas ainavā, tāpēc pret viņiem vērstās izdarības ar katru stundu pieņemas spēkā, līdz bez likumkalpu iejaukšanās nav iespējams iztikt. Lēnām kāpinot spriedzi un stāsta attīstībai piemetot arvien jaunas asins šaltis, brāļi Koeni un Džordžs Klūnijs mērķtiecīgi restaurē 50. gadu atmosfēru, taču viņu klupšanas akmens ir ļoti būtisks. Par spīti izsmalcinātajai stilizācijai un aizrautīgajiem aktierdarbiem (Gārdneru Lodžu atveido Mets Deimons, savukārt apdrošināšanas kompānijas pārstāvi – Oskars Īzaks, kurš apdāvināts ar ūsiņām a `la Klārks Geibls), nedz scenārijs, nedz režija nepiedāvā ko jaunu tēmu risinājumā. “Suburbikonas” gadījumā tēmas ir divas, turklāt abas – būtiskas amerikāniskās kultūras kontekstā, jo atklāj segregāciju un piepilsētu kā idilles iemiesotāju, kaut patiesībā aiz glītajām fasādēm, mauriņiem un vienādajiem sētas stabiņiem notiek šaušalīgas drāmas.
“Suburbikona”/”Suburbicon”
ASV, 2017
Režisors: Džordžs Klūnijs
Lomās: Mets Deimons, Džulianna Mūra, Oskars Īzaks
No 1. decembra “Kino Citadele”, “Cinamon”, “Multikino”, “Splendid Palace”, kinoteātros Valmierā, Cēsīs, Siguldā, Smiltenē, Liepājā, Ventspilī
