Beidz tiesvedību par referendumu, visi gandarīti 0
Satversmes tiesa vakar paziņoja, ka izlēmusi izbeigt tiesvedību par referenduma ierosināšanas likuma atbilstību Satversmei, kas tika ierosināta šī gada sākumā – divvalodības referenduma priekšvakarā.
Lieta tika ierosināta pēc 30 Saeimas deputātu (“Vienotības”, Nacionālās apvienības un dažu ZZS pārstāvju) iesnieguma, kurā viņi lūdza izvērtēt likuma “Par tautas nobalsošanu un likuma ierosināšanu” normu atbilstību Satversmei. Patiesais parlamentāriešu mērķis gan tobrīd bija nepieļaut tautas nobalsošanu par divvalodības ieviešanu. Tādēļ viņi lūdza atzīt par Satversmei neatbilstošiem arī Valsts prezidenta un Saeimas prezidija lēmumus nodot Saeimai vēlētāju desmitās daļas parakstīto konstitūcijas grozījumu projektu. Satversmes tiesa lietu ierosināja vien par tā sauktā referendumu likuma normām, bet pārējā daļā pieteikumu noraidīja. Tādēļ divvalodības referendums februārī varēja notikt, bet vienlaikus tika turpināta tiesvedība.
“Satversmes tiesa jau iepriekš norādījusi, ka demokrātiskas un tiesiskas valsts principi nozīmē to, ka sabiedrībā pastāv līdzsvars starp pamatvērtībām un tiesību realizāciju,” teikts ST lēmumā. Tieši tauta kā suverēnās varas avots izlemj, vai iesniegtais likumprojekts ir saderīgs ar demokrātiskas un tiesiskas valsts vērtībām. Savukārt deputātu apstrīdētās normas tikai reglamentē procedūru, nosakot, kuras institūcijas un kādā secībā piedalās tautas nobalsošanas un vēlētāju likumdošanas iniciatīvas īstenošanas procesā. Līdz ar to ST nolēma izbeigt tiesvedību šajā lietā.
Pēc lēmuma nolasīšanas abas iesaistītās puses teicās esam ar to apmierinātas.
“Manuprāt, galvenais, ka tiesa ir definējusi jēdzienu, ko nozīmē “pilnībā izstrādāts likumprojekts”, norādot, ka runa ir ne tikai par noformēšanas jautājumiem, bet arī par atbilstību Satversmes kodolam. Tāpat atzinumā pausts, ka šādu likumprojektu izvērtēšanu var veikt gan CVK, gan Valsts prezidents.
Kā atceramies, tad prezidenta kanceleja bija norādījusi, ka tai nav šādas tiesības un likumprojekts vienkārši nododams Saeimai,” teica deputāts Gaidis Bērziņš (NA). Līdzīgu viedokli pauda iesnieguma autoru juridiskais pārstāvis Jānis Kārkliņš. Viņaprāt, ST lēmums dos pienesumu Latvijas konstitucionālo vērtību nostiprināšanā. “Šis lēmums kopā ar referendumu likuma grozījumiem ievieš daudz lielāku skaidrību par referendumu ierosināšanas tiesisko ietvaru – kā jārīkojas vēlētājiem un kas jāievēro institūcijām,” sprieda advokāts.
Ar spriedumu gandarīts bija arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kurš šajā tiesvedībā pārstāvēja apšaubīto likumu pieņēmēju – parlamentu. “ST piekritusi Saeimas pozīcijai, ka tiesvedība šajā lieta ir izbeidzama. Papildus tam ST spriedumā jāatzīmē vairākas lietas. Pirmkārt, tiek vēlreiz apstiprināts, ka CVK ir tiesības vērtēt, vai vēlētāju piedāvātais likumprojekts ir pilnībā izstrādāts. Otrkārt, ST devusi atbildi, ka arī Valsts prezidents drīkst dot šādu vērtējumu un novērst iespējamās neatbilstības. Treškārt, spriedumā pietiekami skaidri pausta nostāja, ka eksistē konstitucionāla ranga vērtības un principi, kas ir saistoši,” teica G. Kusiņš. Viņaprāt, šajā spriedumā daudzas sev noderīgas atziņas varēs atrast tie aktīvisti, kas tuvākajā nākotnē grasās Latvijā rosināt jaunus referendumus, piemēram, par eiro ieviešanu.
