Beidz dīdīties ap PVN zālēm 0
Ministru prezidents Māris Kučinskis vakar paziņoja, ka turpmāk netikšot apspriests jautājums par samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atcelšanu medikamentiem un ka tikšot meklēts cits risinājums veselības nozares finansēšanai. To Kučinskis sacīja tūdaļ pēc tam, kad bija beigusies deputātu, zāļu vairumtirgotāju, ražotāju un farmaceitu apspriede Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Jautājums gan bija par problēmām farmācijas aprūpē, taču saruna ievirzījās aktuālajā PVN pazeminātās likmes atcelšanas gultnē. Komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) apsolīja nobremzēt šā jautājuma virzīšanu un, kā viņa pastāstīja, bija nolēmusi to darīt šodien, tiekoties ar valdības vadītāju. M. Kučinskis ir laikus parūpējies, lai nebūtu jārunā par tēmu, no kuras vairs nav nekādas jēgas.
Taču rodas jautājums, kāpēc vispār bija jāķeras klāt zālēm uzliktajam 12% PVN, kas jau tā ir lielāks nekā Igaunijā (9%) un Lietuvā (5%), labi zinot, ka, paaugstinot nodokļa likmi līdz 21%, zāļu cenas pieaugs un Ministru kabineta noteikumi par pieļaujamajiem uzcenojumiem medikamentiem aptiekās te nepalīdzēs.
Ar šo priekšlikumu klajā nāca Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), paziņojot, ka tā atbildīgi vērtē nepieciešamību veselības nozarē strādājošo atalgojuma pieaugumam. No samazinātās PVN likmes atcelšanas iegūtos 83 miljonus eiro varētu novirzīt mediķu algu paaugstināšanai. “No kurienes rastos tik liela summa, ja farmācijas tirgus apgrozījums ir ap 400 miljoniem eiro, bet 10% likmes palielinājums no šīs summas ir 40 miljoni?” vaicā Starptautisko inovatīvo zāļu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Anda Blumberga.
Tieši tādu pašu jautājumu uzdod arī Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde. Pirms tam izskanēja, ka šādā veidā varēšot iegūt pat 100 miljonus eiro, taču pamatojums, kā tas notiks, nesekoja. Savukārt Veselības ministrija aprēķinājusi, ka, atceļot pazemināto PVN likmi, ieguvums būšot nedaudz virs 20 miljoniem eiro.
LDDK priekšsēdētāja Līga Meņģelsone man skaidroja, ka samazinātā PVN likme zālēm esot liela subsīdija vairumtirgotājiem “no mums visiem”. Atbalsts jāsniedz tikai tad, ja kādam iet grūti, un to noteikti nevarot sacīt par medikamentu vairumtirgotājiem. Viņa ir pārliecināta, ka zāļu cenas nepieaugs, jo daļa no samaksātā PVN tiekot no valsts atgūta atpakaļ. LDDK sastāvā ir arī farmācijas uzņēmums “Olainfarm”, kura vadība, ja vien tai vaicātu, varētu paskaidrot, ka farmācijas jomā PVN atmaksā tiek ievēroti atšķirīgi noteikumi nekā citās nozarēs.
Pavērtos plašs darba lauks
Vakar neilgi pirms Kučinska paziņojuma finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas padomnieks Jurijs Spiridonovs man apgalvoja, ka Finanšu ministrija kopā ar Veselības ministriju (VM) vērtēšot, vai, paaugstinot PVN likmi zālēm, nemainīsies gala rezultāts jeb zāļu cena. VM struktūrvienība Nacionālais veselības dienests par pamatu ņemšot pieprasītākos medikamentus un veikšot aprēķinus, lai noskaidrotu, “vai būs neitrāls zāļu efekts”. Ierēdņiem būšot jāvērtē arī tas, vai līdz ar pazeminātās PVN likmes atcelšanu nav jāmaina līdzšinējie zāļu uzcenojumi, kas tiek regulēti ar samērā novecojušiem MK noteikumiem. Tātad būtu pavērts diezgan plašs darba lauks, pa kuru rušinoties būtu patērēts daudz laika, ko varētu veltīt citām ar nodokļu reformu saistītām lietām. Darbošanās droši vien beigtos ar secinājumu, ka lielākie cietēji no šāda lēmuma būs mazturīgie valsts iedzīvotāji, kā arī lauku aptiekas. Tieši tā apgalvoja Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Blumfelde un arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs un zāļu ražotāja “Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks Egils Jurševics. Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” jau aprīļa sākumā uzrakstīja vēstuli valdības vadītājam, kā arī Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei, norādot, ka zāļu cena varētu palielināties apmēram par 10 procentiem. “Var jau, protams, argumentēt, ka 10% pieaugums nav liels, taču, ja zāles tāpat ir pietiekami dārgas, bieži nav lietojamas tikai vienas, bet kopā ar citiem medikamentiem, dzeramas ilglaicīgi, summa veidojas gluži paprāva,” raksta “Sustento” valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.
Nauda jāmeklē citur
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris sacīja, ka arodbiedrība neesot redzējusi nevienu ciparu, kas apliecinātu, ka ieguvums no pazeminātās PVN likmes atcelšanas būs tik liels, ka ir vērts pieņemt šādu lēmumu. Viņš uzsvēra, ka ir jāmeklē ilgtermiņa veselības aprūpes finansēšanas avoti un ka arodbiedrība piedāvā tos atrast ieņēmumos no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Būtu lietderīgi veselības aprūpei novirzīt 3%, no kuriem 1% ieskaitīt sociālajā budžetā.
Veselības ministre Anda Čakša vakar telekanālā LNT sacīja, ka veselības aprūpei ir nepieciešami ievērojami papildu līdzekļi un ir neatbildēts jautājums, kur atrast nepieciešamo finansējumu.
