Bēgot no sala uz siltajām zemēm. Kuri ir iekārotākie latviešu galamērķi? 1
Izbaudot pirmo nikno salu, daudziem droši vien atgriežas apņemšanās pasteidzināt siltā laika iestāšanos, dodoties atpūsties uz dienvidu kūrortiem. Lieliski, taču pēdējā laikā tradicionāli populārākajos tūrisma galamērķos mainījies politiskais klimats. Ne vien Ēģiptē, bet arī Turcijā, klausoties pasaules ziņas, šķiet, vairs nav droši. Kā tas ietekmējis ceļotāju interesi un cik iecienītas ir citas alternatīvas?
Nav tik traki, kā izklausās
“Neraugoties uz ģeopolitisko situāciju pasaulē, Ēģipte joprojām ir ļoti pieprasīta. Arī par Turciju, uz kurieni čarterreisi sāksies tikai aprīlī, interese ir liela. Ceļotāji mums uzticas un zina, ja būs kādi sarežģījumi, mēs viņus informēsim un nepieciešamības gadījumā piedāvāsim citas iespējas,” komentē tūroperatora “Tez Tour” pilsētas biroja klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Marina Ulanova.
Viņa atzīst, ka bijuši periodi, kad īslaicīgi samazinājies pieprasījums pēc ceļojumiem uz konkrētām valstīm, taču tajā pašā laikā pieaudzis pieprasījums pēc citiem ceļojumiem. Ceļotāju skaita kritumu pavasarī kompensējis ievērojams pieaugums rudenī, kad “Tez Tour” bijis vienīgais tūroperators Latvijā, kas veicis piecus čarterreisus nedēļā uz Antalju Turcijā, saglabājot kopējo tūristu apjomu 2015. gada līmenī.
“Ceļojumu skaits Ēģiptes virzienā gan ir sarucis, jo pirms vairāk nekā gada tika slēgta lidojumu programma uz Sīnāja pussalas kūrortu Šarm eš Šeihu, un pagājušā gada janvārī īslaicīgi pārtraukti čarterlidojumi uz Hurgadu. Taču šobrīd pārdoto ceļojumu skaits ir nostabilizējies un prognozējam, ka tas vēl pieaugs, jo ziemas sezonā šim pludmales atpūtas virzienam lidojuma tāluma un ceļojumu cenu attiecības ziņā alternatīvas nav.”
2017. gadā “Tez Tour” piedāvās divus jaunus galamērķus – Kipru (tiešie reisi uz Larnaku) un Sicīliju Itālijā (tiešie reisi uz Katāniju), kā arī uz Turciju un Grieķijas salām Krētu un Rodu. Savukārt Spānijas virzienā pieprasītākie kūrorti joprojām ir Maljorkas sala un Kostabravas, Kostadoradas, Kosta de Barselonas – Maresmes kūrorti Barselonas pievārtē. Divkārt palielināsies piedāvājums Bulgārijas Melnās jūras kūrortos un pērn jaunatvērtajā galamērķī Rimini Adrijas jūras Rivjērā,” atklāj M. Ulanova.
Kā vienu no svarīgākajiem jaunumiem viņa uzsver to, ka šogad visus čarterreisus veiks “Air Baltic” jaunās gaisa flotes lidmašīnas “Bombardier CS300”, kas tiek uzskatītas par inovatīvākajām lidmašīnām pasaulē.
Arī otra lielākā tūroperatora “Novatours” vadītājs Leonīds Močeņovs atzīst, ka politiskās situācijas ietekmē 2016. gads tūrismā bijis saspringts – gada sākumā nedaudz krities pieprasījums ceļojumiem uz Turciju un Ēģipti, bet gada otrajā pusē tas atkal stabilizējies. “Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, ne mūsu klientu vēlmes, ne naudas summa, ko viņi gatavi atvēlēt atpūtai ārzemēs, nav mainījusies. Janvārī piedāvājam doties uz saulainajām Kanāriju salām (Fuerteventuru, Tenerifi), kā arī Taizemi, Dubaiju, Šrilanku un Hurgadu Ēģiptē.”
Ziema rit pilnā sparā
Kalnu slēpošana ir otrs visizplatītākais ceļotāju interešu objekts ziemas mēnešos. Atšķirībā no dienvidu kūrortiem nav iespējams precīzi noteikt, cik liels skaits slēpotāju dodas atpūsties ārpus Latvijas, jo daudz ir patstāvīgu ceļotāju, tostarp latviešu no citām valstīm, kuri neizmanto tūrfirmu pakalpojumus. “Tomēr kopumā slēpotāju aktivitāte pašlaik ir mazāka nekā pirms trim gadiem,” atzīst tūrfirmas “Gorbants” vadītāja Aija Gorbante. “Šoziem mūsu piedāvājumā nav kalnu kūrortu, kuri iepriekš vēl nebūtu piedāvāti. Ilgāka pauze bijusi braucieniem uz Soldeu un Cilleras ieleju jeb Maijerhofenu, un, iespējams, tāpēc šie ceļojumi tiek pirkti vislabāk.”
Salīdzinot ar lielajiem tūroperatoriem, “Gorbanta” ceļazīmes cenas nav no lētākajām, taču jāņem vērā, ka tajā iekļautas arī pacēlāja kartes izmaksas, kas ir 250 – 290 eiro par nedēļu uz kalna, bet citu kompāniju ceļojumos norādīti kā papildu izdevumi. “Uzskatu, ka mūsu braucieni organizatoriskā ziņā ir tuvu pilnībai, tādēļ klienti izvēlas mūs augstā servisa līmeņa un skaidri zināmā standarta dēļ. Mums ir gandrīz nemainīga šoferu, grupas vadītāju un nu jau arī profesionālu pavāru komanda, kura lutina slēpotājus ar dažādiem gardumiem. Arī nemainīga kārtība, kad slēpojam septiņas dienas un izbraucam uz Rīgu vakarā pēc saunas un vakariņām. Turklāt slēpošanas nedēļas laikā no naktsmītnēm autobuss ved slēpotājus uz kalnu un atpakaļ, un šoferi nekļūdīgi zina labākās pieturvietas,” skaidro A. Gorbante.
Mēģinājumi piedāvāt jaunus kalnu slēpošanas galamērķus vairāk nekā divdesmit darbības gados “Gorbantam” ir bijuši, taču ar mainīgām sekmēm. “Pirmie braucieni izdevās uz Valle Isarco Itālijā un uz Alpbahu Austrijā. Lai gan trašu tur nav sevišķi daudz, laikam dalībniekus uzrunāja kaut kas īpašs šajos kalnu masīvos un labā cena, kaut gan tā ne vienmēr ir galvenais kritērijs. Turpretī brauciens uz neizmēģināto kūrortu Folgaria-Lavaroni neattaisnoja manas cerības. Biju iedomājusies, ka četrzvaigžņu viesnīca pilsētas centrā un tuvu pacēlājiem pašā sezonas vidū būs jauks piedāvājums, bet, šķiet, slēpotājus nepārliecināja kalnu augstums – 1900 m v. j. l. Vēl bija gadījums ar Montafona kalniem, kur pirmais brauciens notika ar lielām grūtībām, jo gandrīz visi dalībnieki pirmoreiz dzirdēja šo nosaukumu. Grūti bija iesākt slēpot arī iepriekš nezināmajā Naudera reģionā Austrijā (2800 m v. j. l.), tomēr nu uz turieni dodamies jau ceturto gadu.”
Pieredzes bagātā ceļojumu organizatore, gadiem ritot, nonākusi pie secinājuma, ka vispieprasītākie ir slēpošanas reģioni, kas atrodas vismaz 2500 m v. j. l. ar trašu kopgarumu vairāk nekā 200 km, kuros vēlams arī kāds desmit kilometru garš nobrauciens. “Tāpēc 2018. gadam jau rezervējam lielus slavenus slēpošanas reģionus – labi zināmo Išgli, “Wilder Kaiser” (284 km trašu) un “Lech-Zurs-Warth” (504 km) Austrijā.”
