Bēgļus varētu uzņemt audžuģimenēs 293
Latvijai paredzētos bēgļus līdzīgi kā studentus varētu uzņemt audžuģimenēs, žurnālistiem pastāstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, kuras vadītajai darba grupai jāizstrādā Latvijas apstākļiem piemērota sistēma 250 patvēruma meklētāju uzņemšanai.
[wrapintext][/wrapintext]
Darba grupa vakar uzklausīja nevalstiskās organizācijas. “Manuprāt, kā ļoti laba ideja tika minēta katram bēglim veidot uzņemošo audžuģimeni, kas saistītu viņu ar ļoti praktiskām lietām un palīdzētu izprast, kā Latvijā var strādāt un kādas ir nianses, kas raksturīgas Latvijas sabiedrībā. Arī apmaiņas studentiem ir šīs audžuģimenes, un ko tad tās dara – pamāca, piemēram, kā nopirkt autobusa biļeti, kur jāvēršas veselības problēmu gadījumā un tā tālāk. Šis ir ļoti labs piemērs, un, manuprāt, Latvijas sabiedrība ir vienmēr bijusi atsaucīga tieši par šiem individuālajiem gadījumiem,” uzsvēra valsts sekretāre.
Nākamajās sanāksmēs darba grupa uzklausīs reliģisko organizāciju pārstāvjus, kuri jau ir pauduši ideju par kristiešu ģimenēm, kas būtu ieinteresētas šādu audžuģimeņu radīšanā.
Tāpat darba grupa aicinās pašvaldību pārstāvjus, lai diskutētu par pilsētu iespējām uzņemt patvēruma meklētājus. Pašreizējā prakse rāda, ka daudzi patvēruma meklētāji dzīvojuši Rīgā, tomēr Pētersone-Godmane norādīja, ka šobrīd nevajadzētu koncentrēties uz paziņojumiem masu medijos par to, kura pašvaldība ir gatava vai, tieši otrādi, nav gatava uzņemt bēgļus. “Mums būs konkrētas sarunas, un tad arī runāsim par konkrētām pašvaldībām. Šobrīd nav runas, ka mēs kādu bēgli piespiedu kārtā izmitināsim kādā pašvaldībā. Patvēruma saņēmējs ir Latvijas iedzīvotājs, un, ja šāda persona būs atradusi darbavietu konkrētā pašvaldībā, viņam ir tiesības dzīvot attiecīgajā pašvaldības teritorijā.”
Darba grupas locekļi ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem arī diskutējuši par kapacitātes celšanu, lai bēgļi apgūtu latviešu valodu un būtu informēti par Latvijas vēsturiskajiem aspektiem un kultūru.
Darba grupā tiks diskutēts ar musulmaņu organizācijām par seju aizsedzoša apģērba nēsāšanas jautājumu, sacīja Pētersone-Godmane. Reliģiskās organizācijas varētu tikt aicinātas uz kādu no nākamajām darba grupas sēdēm.
