Bēgļus uzraudzīs Drošības policija. Par “apgrābstīšanu” izraidīt no valsts nedrīkstēšot 102
Jaungada sagaidīšanas nekārtības Ķelnē un citās Eiropas pilsētās likušas arī Saeimas deputātiem apzināties, ka bēgļu uzņemšana vairs nav tikai jautājums par nacionālo drošību vai terorisma draudiem, bet arī par sabiedrisko kārtību.
“Vēl pirms dažiem mēnešiem galvenokārt raizējāmies par to, lai reizē ar bēgļiem neiebrauc potenciālie teroristi. Pēc Jaungada svinībām un pēdējās informācijas no Rietumeiropas radies pamatots satraukums arī par sabiedrisko kartību un noziedzību,” teica Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (“Vienotība”). Tādēļ komisijas deputāti vakar iztaujāja Drošības policijas (DP) un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāvjus. Sēdē deputāti esot interesējušies par to, kā drošības dienesti patvēruma meklētāju intervēšanas un pārbaudes procesā pārliecināsies, vai bēgļu aizsegā Latvijā nemēģina nonākt personas ar kriminālu pagātni vai noziedzīgām tieksmēm.
Kaut arī runa bijusi par sabiedrisko kārtību un noziegumiem, deputātu tikšanās ar drošības dienestu pārstāvjiem notika stingrā slepenībā aiz slēgtām durvīm īpaši šādiem nolūkiem ierīkotā Saeimas telpā – kuluāru žargonā sauktā par “seifu”. Tādēļ nav iespējams uzzināt, par kādiem imigrantu radītiem sabiedriskās kārtības un noziedzības draudiem drošības dienesti informējuši politiķus. Drošībnieki pēc tikšanās pameta Saeimas namu, izvairoties no preses. Savukārt komisijas priekšsēdētājs uz jautājumu, kādiem imigrantu radītiem draudiem Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu gatavoties, atbildēja: “Gatavoties pirmkārt vajadzētu Drošības policijai, Valsts policijai un citiem dienestiem, lai pārējās sabiedrības ikdiena netiktu traucēta!” Sēde esot bijusi slēgta, jo drošības iestāžu amatpersonu sniegtā informācija bija konfidenciāla un šādā formātā deputāti var uzdot lietišķus, konkrētus jautājumus, iztiekot bez spēlēšanas uz publiku.
Latkovskis komisijas vārdā informēja, ka jāpalielina DP iesaiste Latvijā iebraukušo patvēruma meklētāju uzraudzībā. Šim mērķim DP būs nepieciešami papildu darbinieki un finansējums, bet par precīziem skaitļiem deputāti pagaidām nerunā. Papildu nauda varētu tikt piešķirta nākamā gada budžetā. Tāpat komisija piekrīt plānam uzņemtos bēgļus sadalīt pa dažādiem Latvijas reģioniem, lai izvairītos no viņu koncentrēšanās lielos “geto” pēc etniskās piederības. Vairāku pašvaldību vadītāji gan pauduši bažas par valdības mēģinājumiem uzgrūst imigrantu problēmu reģioniem, bet Saeimas pārstāvji sola, ka reizē ar bēgļiem pašvaldības saņems finansējumu.
Lūgts novērtēt Latvijas drošības dienestu spēju izvērtēt patvēruma meklētājus un nodalīt noziedzniekus no patiesajiem bēgļiem, Latkovskis atzina, ka process ir sarežģīts. “Mums ir apmācīti cilvēki, kuriem jau ir pieredze, intervējot imigrantus. Cita lieta, ka līdz šim neesam saskārušies ar tik lieliem skaitļiem. Taču Latvijai uzņemamo bēgļu skaits ir daudz mazāks nekā, piemēram, Vācijai, tādēļ spēsim katru no viņiem rūpīgāk izvērtēt un uzraudzīt,” teica deputāts.
Notikumi Ķelnē un citās Eiropas pilsētas arī aktualizējuši jautājumu par uzņemamo personu profilu. Latvijas politiķi vairākkārt pauduši, ka šeit būtu jāuzņem galvenokārt ģimenes ar bērniem, kristieši, izglītoti cilvēki ar labām svešvalodu zināšanām, specialitāti ar personu apliecinošiem dokumentiem. Taču vairākums Eiropā jau iebraukušo ir gados jauni vīrieši. Turklāt līdzīgas vēlmes ir arī citām valstīm. Tādēļ mūsu deputātu izteikumos starp rindiņām salasāmas bažas, ka izglītotākos un likumpaklausīgākos bēgļus “nosmels” turīgās valstis un Latvijai būs jāizvēlas no krietni nepatīkamākas kompānijas. Aizkulisēs arī baumo, ka tieši gribētāju trūkuma dēļ vairākkārt atlikta pirmā bēgļu ierašanās. Nevienu ar varu piespiest braukt šeit nevarēs, bet atradīsies turīgo valstu atraidītie bēgļi, kam Latvija būs vienīgā iespēja iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā. Tagad tiek plānots, ka pirmie no Dienvideiropas pārvietotie patvēruma meklētāji Latvijā varētu ierasties februāra sākumā.
Taču nedrīkst aizmirst, ka pāri Latvijas austrumu robežai patvēruma meklētāji ierodas gandrīz nepārtraukti nelegālās imigrācijas ceļā. Cerībā šo plūsmu kaut nedaudz mazināt Saeimas Juridiskā komisija vakar otrajā lasījumā akceptēja grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski palielināt sodu par cilvēku kontrabandu.
Pēc Ķelnē notikušajām laupīšanām un seksuālajiem uzbrukumiem Eiropā arvien aktuālāks kļuvis jautājums par iespēju izraidīt no valsts patvēruma meklētājus, kas ļaunprātīgi izmantojuši sniegto palīdzību un pārkāpuši likumu. Arī Latvijas politiķi nespēj dot skaidru atbildi par to, kā rīkoties ar likumu pārkāpušajiem bēgļiem. Patvēruma likuma trešajā pantā ir noteikts, ka patvēruma meklētāju, bēgli vai alternatīvā statusa saņēmēju drīkst izraidīt no valsts tikai tad, ja viņš rada draudus valsts drošībai vai arī persona ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu sevišķi smaga nozieguma pastrādāšanā, kas apdraud Latvijas sabiedrību. Vienkārša laupīšana, zādzība vai sieviešu apgrābstīšana diemžēl neietilpst šajā kategorijā un nevar kalpot par iemeslu bēgļa izraidīšanai – notiesāšanas gadījumā viņš izcietīs sodu un turpinās dzīvot tepat. Tiesa, likumpārkāpums var kalpot par iemeslu atteikumam piešķirt bēgļa statusu, ja cilvēks nogrēkojies, vēl būdams patvēruma meklētāja statusā. Tomēr pat smagos likumpārkāpumos var gadīties, ka izraidīšana nav tik vienkārša, jo Latvijas rokas saista arī dažādas Eiropas direktīvas par patvēruma meklētājiem. Atklājoties arvien jauniem faktiem par imigrantu pastrādātajiem noziegumiem dažādās ES valstīs, Eiropā pieaug prasība pārskatīt šīs direktīvas.
