Mucenieku bēgļu veselība – vienas feldšeres rokās 13
“Kā var būt tā, ka patvērumu meklētāju centrā Muceniekos nav neviena ārsta, kas atbildētu par valstī iebraukušo personu veselības stāvokli!” bija pārsteigti Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti, uzklausot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieka vietnieci Mairu Rozi.
“Jāsaka paldies varonīgajai feldšerītei, kura strādā Muceniekos, bet kurai līgums beigsies pēc diviem mēnešiem, un tad tur vairs nebūs neviena, kas sniedz kaut minimālu medicīnisko aprūpi. Iekšlietu ministrija izsludinājusi konkursu uz ģimenes ārsta vietu, bet neviens nav pieteicies,” pastāstīja deputāts Mārtiņš Šics (LRA), kurš pats četras piecas reizes esot viesojies patvēruma centrā, lai pārliecinātos par imigrantu ārstēšanas iespējām.
Labklājības ministrija un Sociālās integrācijas fonds ir izsludinājis iepirkumu uz patvēruma meklētāju sociālā mentora (pavadoņa) un sociālā darbinieka vietu attiecīgi par 1000 un 1400 eiro lielu algu. “Neviens jaunais ārsts tur nenāks strādāt, ja alga nebūs vismaz 2000 eiro,” sacīja deputāte Aija Barča (ZZS).
“Kopā ar patvēruma meklētājiem no Grieķijas un Itālijas tiek atsūtīti arī viņu medicīniskie dokumenti, kurus iešuj lietā robežsardzes dienestā vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, un tā tie tur stāv, jo nav jau ārsta, kas tos pārbaudītu,” secināja Silvija Šimfa (“NSL”).
Starptautiskās migrācijas organizācijas Grieķijā un Itālijā pārbauda imigrantu veselības stāvokli, lai pārliecinātos, vai imigrants no attiecīgā reģiona nav ievazājis tur biežāk sastopamās infekcijas slimības. Ārsts pārliecinās, vai patvēruma meklētājam nav tuberkuloze, tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi, deputātus informēja Valsts robežsardzes atgriešanas un patvēruma meklētāju lietu nodaļas priekšnieks Mareks Hoņavko. “Ja šo dokumentu nav, tad nevar saņemt atļauju uzturēties Latvijā,” viņš skaidroja un uzsvēra, ka robežsardze nodarbojas tikai ar tām personām, kas tiek aizturētas uz robežas. Pārsvarā tie ir vjetnamieši, afgāņi, arī gruzīni… Pēdējie nereti dodas nelegāli šurp, lai ārstētu tuberkulozi, jo zinot, ka pie mums esot labas šīs kaites ārstēšanas iespējas. Šie slimnieki pārsvarā nonākot tuberkulozes dispanserā Daugavpilī. “Ja viņi šeit iebrauktu, lai ārstētos oficiāli, tad vajadzētu maksāt no sava naudas maka, bet tagad par to samaksā no Iekšlietu ministrijas budžeta,” atzina robežsardzes pārstāvis.
M. Hoņavko pastāstīja, ka robežsardzei esot patvēruma meklētāju aizturēšanas telpa, kur ārstu palīgi aizturētajām personām veic medicīniskās pārbaudes. “Bet ne visas, ko mēs vēlētos,” sacīja Hoņavko un piebilda, ka valsts robežsardzei esot līgums ar reģionālajām slimnīcām un poliklīnikām.
Patvēruma meklētāji var uzturēties ne tikai Muceniekos, bet jebkurā citā vietā, un viņiem ir tiesības griezties jebkurā ārstniecības iestādē, kurai ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, norādīja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktors Ēriks Miķītis. Viņš informēja, ka šiem cilvēkiem ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ģimenes ārsta pakalpojumus, dzemdību palīdzību, intensīvo terapiju, neatliekamo zobārstniecību akūtos gadījumos, kas no valsts naudas maka nav nodrošināta Latvijas iedzīvotājiem, arī vakcināciju, tuberkulozes un citu ievazāto slimību ārstēšanu, kas apdraud epidemioloģisko drošību.
“Ar imigrantiem no Ukrainas un citām bijušajām postpadomju valstīm ārsti sazinās krievu valodā, bet tiem, kas ārstniecības iestādē ierodas no Muceniekiem, tiek nodrošināts pavadonis, kas palīdz ar tulkojumu, lai pacients varētu saņemt visu, kas nepieciešams,” pastāstīja Miķītis.
M. Rozei bija jāuzklausa pārmetums, ka PMLP ar patvēruma meklētājiem strādā kopš 1998. gada, bet pārskatāma viņu veselības aprūpes sistēma joprojām nav izveidota. “Mēs neesam mediķi,” viņa atgādināja un informēja, ka pēc ēku rekonstrukcijas Muceniekos, ko veic par Eiropas Savienības fonda finansējumu, turpmāk būšot iekārtots arī ārsta kabinets. Nav gan zināms, vai ārstu izdosies atrast.
Sēdes noslēgumā apakškomisijas vadītājs Romualds Ražuks (“Vienotība”) secināja: “Veselības aprūpes jomā neesam gatavi patvērumu meklētāju uzņemšanai. Par to liecina gan tas, ka nav neviena ārsta, kas varētu izlasīt imigranta medicīnisko dokumentāciju, gan arī tas, ka nav pārliecības par finansēm ārsta algošanai Muceniekos. Jebkurā gadījumā ikvienam patvēruma meklētājam, kas ierodas Latvijā, ir jābūt līdzi medicīniskajam slēdzienam un analīzēm, un tad var dzīvot tālāk. Tas, ka līdz šim nav izveidota pienācīga patvērumu meklētāju veselības aprūpe, ir satriecoši,” secināja Ražuks un apsolīja pēc mēneša aicināt uz sēdi Veselības ministrijas un Iekšlietu ministrijas amatpersonas, lai pārliecinātos, vai pēc saņemtās kritikas darbs virzās uz priekšu.
Pārvietošanas programmas ietvaros Latvijai ir jāuzņem 776 patvēruma meklētāji. Līdz šim ir ieradušās septiņas personas no Sīrijas un Eritrejas.
