Bēgļu pārvietošana bremzējas – Itālijā nebija viegli savākt jau pirmos 19 Eritrejas bēgļus 4
Oktobra sākumā ar lidmašīnu no Itālijas uz Zviedriju tika nogādāti pirmie deviņpadsmit patvēruma meklētāji no Eritrejas, kurus Zviedrija uzņem saskaņā ar Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programmu. Aizvakar Itāliju atstāja nākamie 70 bēgļi, kas devās uz Zviedriju un Somiju. Taču, lai pārvietotu visus paredzētos 40 000 bēgļus no Itālijas un Grieķijas divu gadu laikā, vajadzētu ik mēnesi pārvietot aptuveni 1500 patvēruma meklētāju. Šie skaitļi šobrīd šķiet nesasniedzami, pārvietošana norit daudz lēnāk, nekā plānots. Itālija šajā neveiksmē vaino galvenokārt pārējās ES dalībvalstis, kuras izteica gatavību uzņemt bēgļus, taču praksē joprojām nav gatavas viņus izmitināt, kā arī pašu patvēruma meklētāju bailes tikt pārvietotiem.
Programma – kā bēgļu laiva
Itālijas prese šajās dienās plaši apspriež Briselē izskanējušās bažas, ka bēgļu pārvietošanas programma cietīs neveiksmi, un apskata radušās situācijas iemeslus. Itālijas komunistu laikraksts “Il Manifesto” pielīdzina pašu bēgļu pārvietošanas programmu nedrošajai bēgļu laivai, kas šūpojas jūras viļņos bez noteikta kursa, jo programmai trūkst noteiktības un precizitātes, tā balstās galvenokārt uz Itālijas un Grieķijas iniciatīvām. Veneto reģiona gubernators Luka Dzaija, kurš pārstāv pret imigrantiem noskaņoto “Ziemeļu līgu”, ziņu aģentūrai “Adn-Kronos” sūdzējies, ka viņa reģionā vien jau ieradušies 19 000 bēgļu, bet ES programma, viņaprāt, patiesībā Briselei nemaz nerūp un ir tikai neveikla ES tēla spodrināšana.
Itālijas valsts televīzija “Rai” analizē lēnās pārvietošanas iemeslus un min līdzīgas problēmas kā vairākums valsts preses izdevumu. Pirmais iemesls – ES dalībvalstis, kuras ir piekritušas uzņemt bēgļus no Itālijas un Grieķijas, praksē joprojām nav gatavas to darīt. Šobrīd tikai sešas valstis – Zviedrija, Somija, Austrija, Vācija, Luksemburga un Spānija – ir jau gatavas uzņemt nelielu daļu no sākotnēji solītā bēgļu skaita, tāpēc lielāku skaitu patvēruma meklētāju nav iespējams pārvietot.
Otrkārt, Itālijā nebija viegli savākt jau pirmos 19 Eritrejas bēgļus, kas devās uz Zviedriju, tāpat kā Grieķijai radās grūtības ar Sīrijas bēgļiem, kas atteicās doties uz Luksemburgu. Tas izskaidrojams ar bēgļu neuzticēšanos un bailēm tikt nogādātiem nevis citā ES valstī, bet gan atpakaļ viņu mītnes zemē. Vienlaikus notiek arī ekonomisko imigrantu repatriācija, kas pastiprina pārējo ieceļotāju bažas, ka arī viņus gaida līdzīgs liktenis.
Savukārt Itālija no savas puses kavējas ar ES pieprasīto atbraucēju reģistrācijas un identifikācijas punktu, starptautiskajā saziņā sauktu par “hotspot”, izveidi. Šobrīd savu darbību ir sācis tikai viens no paredzētajiem sešiem reģistrācijas punktiem – Lampedūzas salā.
