Bēgļu jautājumā koalīcijas disciplīna uzvar 17
Saeimas vairākums vakar noraidīja priekšlikumu likt valdībai sniegt parlamentam skaidrojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā.
Lēmumprojekts paredzēja uzdot Ministru kabinetam “nekavējoties sniegt Saeimai izvērtētu ziņojumu par bēgļu uzņemšanu Latvijā no Āfrikas un citiem bēgļu izcelsmes reģioniem”, un to bija iecerēts skatīt jau 9. jūlija ārkārtas sēdē, kas nenotika kvoruma trūkuma dēļ. Kā skaidroja viens no lēmumprojekta autoriem Gunārs Kūtris (“NSL”) – par bēgļu uzņemšanu ministri lēmuši aiz slēgtām durvīm, slēpjoties no tautas. “Bet ikvienām bailēm no atklātas diskusijas pamatā ir vai nu savtīgas intereses, vai arī argumentu trūkums. Tāpēc vēlamies dzirdēt atbildes vismaz uz diviem galvenajiem jautājumu blokiem. Kā valdība ir iecerējusi bēgļus integrēt mūsu sabiedrībā? Un kāda būs bēgļu uzņemšanas finansiālā ietekme uz valsts budžetu?” skaidroja Kūtris.
Lēmumprojektu bija iesniegušas opozīcijas frakcijas, un sākotnēji to atbalstīja arī Nacionālā apvienība (NA). Tomēr pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (“Vienotība”) nacionāļi bēgļu jautājumā kļuva pielaidīgāki un kopā ar saviem koalīcijas partneriem balsoja pret vai atturējās (kam šajā gadījumā nav konceptuālas nozīmes jo balsis “pret” un “atturos” tiek skaitītas kopā). Balsojumā ar 29 balsīm, 23 pret un 29 deputātiem atturoties iniciatīva tika noraidīta. Atbalstu neguva arī ierosinājums nodot šo jautājuma Saeimas Nacionālās drošības komisijai.
“Ministru kabineta un Ministru prezidentes komunikācija šajā jautājumā ir būtiski mainījusies,” balsošanas motīvus skaidroja NA pārstāvis Rihards Kols (tieši šī lēmumprojekta parakstīšana vasarā viņam maksāja premjeres parlamentārā sekretāra amatu). Tagad premjere esot izrādījusi iniciatīvu skaidrot valdības pieņemtos lēmumus un iesaistīties diskusijās par dažādiem problēmjautājumiem bēgļu sakarā. Tikšanās laikā premjere esot atbildējusi uz aptuveni 50 nacionāļu jautājumiem. Taču Kols atzina, ka ne visas atbildes bijušas apmierinošas. “Diemžēl atbildēs nesadzirdējām to, vai ir izvērtēti visi ar drošību, integrāciju un sociālu raksturu saistītie riski, kas attiecināmi uz bēgļu uzņemšanu Latvijā, kā arī to, vai tikusi kvalitatīvi izvērtēta Latvijas institūciju kapacitāte izskatīt un izvērtēt liela skaita patvēruma meklētāju pieteikumus. Tāpat Ministru prezidente diemžēl nav vēlējusies ņemt vērā NA paustos priekšlikumus – aktualizēt un definēt vēsturisko apstākļu nozīmi, panākot Latvijai īpašā izņēmuma statusa nostiprināšanu šajā jautājumā,” teica deputāts. Tādēļ NA uzskata, ka diskusija jāturpina, lai pēc iespējas ātrāk varētu no teorētisku ziņojumu uzklausīšanas pāriet uz reālu rīcību. Viens no praktiskiem soļiem varētu būt partijas sagatavotie grozījumi Patvēruma likumā, nosakot, ka turpmāk lēmumi par patvēruma meklētāju uzņemšanu jāpieņem Saeimai, nevis valdībai.
