Egils Līcītis: Bēgļu gaitās 4
No dziļu domu okeāna ar planētas sabiedrību sazinājies ievērojamais zinātņu vīrs Stīvens Hokings, lai paziņotu, ka steidzīgi jādodas prom no šejienes. Fizikas ģēnijs, kurš skatītājiem parādās kā hologramma, paredz, ka populācijas darbības neilgā laikposmā Zemi pārvērtīs ugunsbumbā, bet ātrāk uzglūnošas briesmas – ka mākslīgais intelekts sagrābs globālo varu, antropoīdus pakļaus un iznīcinās. Pirmajā variantā cilvēku suga varētu pagaidīt ar makšķeru tīšanu, otrais spiež pakot koferus un mukt, ko kājas nes. Nākotnes roboti būs sirdīgāki kaklakungi par pašreizējiem vadītājiem. Hokings zemiešiem kā transportēšanās veidu piedāvā nanozondi, bet jaunās mājas – Centaura alfā, kur pārceļotāji pa gaismas staru galastaciju sasniegtu apmēram 20 dienās.
Ja apdraudējums ir forsmažors un pasaule gatavojas uz “total exit”, latviešiem nav ko gaidīt trešo zvanu, priekškara krišanu un palikt pēdējiem, kas izdzēš gaismas. Kad visi glābs kailās dzīvības, lai melnā un dzeltenā rase, anglosakši un slāvi nav pirmatklājēji, un mēs – ratu pakaļā. Jānosvin simt gadi valstij uz muguras, jānorok 2019. gada kartupeļu raža un jāvīkšas uz pārvākšanos. Kad ceļš ved uz nezināmu tāli, jāiebudžetē līdzekļi ekspedīcijai uz Centaura alfu, kas tur ir – galaktikas otrā krastā? Ko teiks centaurieši, kad pie viņiem ieradīsies saprātīgas būtnes no Saules sistēmas, vai vietējie sadarbosies ar sveštautiešiem? Nepieciešams dialogs draudzīgā atmosfērā, lai saprašanās memorandā apstiprinātu darījumu par nekustamā īpašuma nodošanu latviešu tautai ar monopoltiesībām un termiņuzturēšanās nosacījumiem, lai tā būtu pastāvīga rezidence, nevis kempings elpas atvilkšanai, iekams nācija dodas tālāk bēgļu gaitās. Pirmajā zondē jāiesēdina sarunu vedējs ministru Rinkēvičs ar pavadošā grupa biologiem un agronomiem jaunās dzimtenes izpētei. Pirms latviešu karavānas dosies ceļā, radīsies praktiski jautājumi par dabas maiņu uz tālās planētas un klimata apstākļiem. Vai būvmateriāli jāaizved, vai pieejami īres nami ar samērīgiem tarifiem. Vai vatētās drēbes jāatstāj uz ugunsbumbas, un kas liekams kosmozondes tilpnē. Arāju tautai jāzin’, vai Centaura augsne apstrādājama ar stangu vai lāpstu, jo katrs gribēs sakņu dārziņu, kur iekaisīt cūku pupas un pelēkos zirņus, puķudobē kliņģerīšu sēklas. Kuiļu saldētas spermas materiālam obligāti jārod rūme kravas nodalījumā.
Ģenerālais jautājums, kamdēļ latvieši nedrīkst nogaidīt pēdējo brīdi – lai pie apmešanās un valsts atjaunošanas Rinkēviča diplomātiskā delegācija nokārto, ka šoreiz mūsu noskatītais zemes gabals ir iespējami tālu prom no Krievijas sāniem. Tas ir pakārtoti, ka jauno tēviju gribētos bišķi tuvāk ekvatoram, saulainākā vietiņā kā uz Zemes – nevis Centaura planētas polu jumtistabiņā vai žogmalē. Zaļumu vajag, apmežojamas platības. Lai mūsu teritorijas plešas jūrmalā, pie kāda ezera, ūdeņiem, kas pārmantotu latvieša sirdij tuvos hidronīmus, Gauju un Lubānu.
Kosmoplāns nav jāpieblīvē ar mūsu garamantām, grāmatām un Dainu skapi. Viss ir internetā, jūtūbē, gūglē, bet nemirstīgās estrādes vērtības, dziesma nenosalst – latviskajā dvēselē. Uz vietas organizētām bēgļu komitejām virsuzdevums ir svarīgāks – jānodrošina, lai pārceļošanā tauta paliek kopā. Mazie nepazūd, sievietes neaizklīst starpgalaktiku lidostas veikalos, vecie atklibo uz startu laikā. Citādi viens gribēs atkratīties no apnikušas sievas (hahā, tikšu vaļā no čūsku vecenes!), otrs iebildīs pret pasažieriem cittautiešiem uz zondes klāja, trešais vēlēsies atgrūst bijušos čekistus vai tagadējo deputāciju.
Tā nevar! Kopībā – kad visi, tad visi. Lai viss paliek pa vecam! Kad jābrauc tālāks ceļagabals kā līdz Austrālijai, kad mājas jāpamet uz mūžu, jāņem līdzi pat Lembergs ar visu tiesas procesu. Ja tas nebūs noslēdzies, lai zondē salādē prāvas aparātu – tiesnešus, apsūdzību, advokātu baru – un uz Centaura alfas pabeidz iztiesāšanu. Kas zin’, varbūt tālienē planētas tik ātri griežas ap zvaigzni, ka divpadsmit gadi krātiņā Centaura sistēmā pēc mūsu laika mēra ir vien pāris sutku!
