Bēgļu apakškomisiju Saeimā? 4
Iekšlietu ministrija ar tās vadīto darba grupu, Ārlietu ministrija, Saeimas Nacionālās drošības komisija, Aizsardzības komisija, Ārlietu komisija, Eiropas lietu komisija un pat Ministru prezidenta amats – visas institūcijas, kas atbildīgas par bēgļu uzņemšanas jautājumiem, atrodas “Vienotības” politiskajā kontrolē.
“Šāda situācija nav normāla, jo padara neiespējamu jebkādu parlamentāro kontroli. “Vienotības” deputāti nevar objektīvi izvērtēt, “Vienotības” ministru kļūdas imigrācijas jautājumos. Viņi ir jāpieskata!” uzskata Saeimas deputāts Ringolds Balodis (“NSL”). Saeimas komisiju darba kārtību nosaka to priekšsēdētāji, un opozīcijai tur maza teikšana. Balodis, būdams Nacionālās drošības komisijas (NDK) deputāts, esot lūdzis komisijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu uzaicināt uz iztaujāšanu Iekšlietu ministrijas un bēgļu uzņemšanas darba grupas pārstāvjus, bet viņa priekšlikums tikai “pieņemts zināšanai”. Tādēļ deputāts piedāvā izveidot mehānismu, kas nodrošinātu pilnvērtīgu parlamentāro kontroli pār valdības darbu bēgļu jautājumos.
“Šeit ir vairāki iespējami risinājumi. Piemēram, “Vienotība” varētu atteikties no kontroles kādā no minētajām Saeimas komisijām par labu koalīcijas partneriem. Taču šaubos, vai viņi tā atkāpsies no varas. Tādēļ vajadzētu izveidot īpašu apakškomisiju zem NDK vai Aizsardzības un iekšlietu komisijas,” sprieda deputāts. Balodis uzskata, ka šo apakškomisiju nedrīkstētu vadīt “Vienotības” pārstāvis un vislabāk būtu, ja tajā vispār nebūtu šīs partijas cilvēku.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli komisijas sevišķu uzdevumu veikšanai var izveidot apakškomisijas (bet ne vairāk kā divas pie katras komisijas). Pašlaik Aizsardzības komisijai ir viena apakškomisija, bet NDK – neviena. Tādēļ “vieta” Baloža ieceres realizācijai būtu. Grūtāk būs ar politisko atbalstu. Dzirdīgas ausis Baloža iecere varētu rast opozīcijas partijās. Taču ne “Vienotība”, ne ZZS neredz nepieciešamību veidot šādu apakškomisiju. Piesardzīga ir arī Nacionālā apvienība (NA), kura arī nepiekrīt pašreizējai imigrācijas politikai, bet jūtas saistīta ar koalīcijas līgumu. “Šis būtu diskutējams jautājums, bet jāskatās, lai apakškomisija būtu analītiski konstruktīvs uzraudzības instruments, nevis tikai ierocis opozīcijas populisma izplatīšanai,” sprieda NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Viņš arī neizslēdza iespēju, ka apakškomisijas vietā varētu veidot arī Saeimas deputātu darba grupu.
Pēc “Latvijas Avīzes” rīcībā esošās informācijas, NA šodien publiskos savu piedāvājumu imigrācijas politikas pamatnostādnēm. Dokumentā apkopoti priekšlikumi bēgļu krīzes risināšanai Latvijas mērogā un piedāvājumi, kādai būtu jābūt valsts pozīcijai Eiropā. Šonedēļ tie tiks iesniegti izvērtēšanai koalīcijas partneriem.
Tikmēr “Vienotība” sākusi informatīvu kampaņu “Atbildība. Līdzcietība. Gods” par patvēruma meklētāju problēmām, šādi cerot veicināt sabiedrības atbalstu bēgļu uzņemšanai. Reklāmas klipos “Vienotība” apelēs pie nepieciešamības palīdzēt bēgļu pārplūdinātajai Dienvidu un Rietumu Eiropai.
