Junkera projekts – uz citām ES dalībvalstīm jāpārvieto 160 000 patvēruma meklētāju 14
Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, nu jau vairs neviena diena plašsaziņas līdzekļos nepaiet bez ziņām par bēgļu problēmu. Jauni amatpersonu piedāvājumi krīzes risinājumiem, dažādi sabiedrības viedokļi, šokējoši fakti, fotogrāfijas no bēgļu ikdienas. Kārtējais jaunums – kamēr Eiropadomes prezidents Donalds Tusks vakar nāca klajā ar aicinājumu ES dalībvalstīm solidāri uzņemt vismaz 100 000 bēgļu, tikmēr Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers min jau lielāku skaitli – 160 000 patvēruma meklētāju. Junkers gatavojoties nākamnedēļ nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām ES dalībvalstīm. Kā raksta avīze “The Financial Times”, atsaucoties uz amatpersonām, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā. Junkera pakete ietvers jaunu pastāvīgu patvēruma meklētāju pārdales shēmu, paredzot automātisku jaunieceļojušo nelegālo imigrantu sadali pa dalībvalstīm. Paredzēts izveidot arī īpašu fondu, kas domāts situācijas stabilizācijai Ziemeļāfrikas valstīs.
Latvijas amatpersonas skaidrojas, ka Junkera priekšlikums ES dalībvalstu starpā vēl nav apspriests un tāpēc patlaban vēl esot pāragri runāt par Latvijas iespējām uzņemt vairāk nekā 250 bēgļu. Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, vaicāts, vai Latvijai drīzumā var nākties uzņemt papildu bēgļus, aģentūrai LETA atzinis, ka pašreizējos apstākļos pie tā varētu nonākt, jo “citādi mēs netiksim galā”. Taču pārdale nav situācijas risinājums.
Tikmēr Latvijā vakar notikusi kārtējā bēgļu jautājuma darba grupas sēde. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane pēc tās žurnālistiem teikusi, ka Latvijas valstij un pašvaldībām nav uzdevums bēgļus nodrošināt ar dzīvesvietu, taču valsts var palīdzēt patvēruma saņēmējiem integrēties sabiedrībā, ziņo LETA. “Ir jāveido sistēma, lai cilvēks maksimāli ātri integrētos valodas vidē. No kultūras organizāciju pārstāvjiem izskanēja viedoklis, ka valoda ir pati pirmā lieta, taču pašreizējā sistēma neparedz, ka cilvēkam, gaidot lēmumu par patvēruma statusa piešķiršanu, tiek mācīta latviešu valoda. Tās ir papildu izmaksas un administratīvais slogs, tomēr valoda ir jāmāca no pirmās dienas, kas palīdzēs darba kontaktos,” uzsvēra Pētersone-Godmane. Viņa minēja, ka, gadījumā ja patvēruma saņēmējs nevēlēsies Latvijā dzīvot, tad viņam ir iespēja doties pie radniecīgām kopienām uz citām Eiropas valstīm. Tajā pašā laikā Latvijas mērķis nav veidot tādu patvēruma sistēmu, lai bēgļi speciāli aizbrauktu. Pirmie bēgļi Latvijā varētu ierasties ziemā.
Darba grupas sēdē vakar piedalījās arī Latvijas tradicionālo konfesiju līderi, kuri esot gatavi aicināt savas draudzes uzņemt bēgļus, lai gan piebilst, ka vieglāk būtu integrēt kristiešus. Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs arī uzskata, ka saistībā ar bēgļu uzņemšanu sabiedrībā valda daudz fobiju un ir svarīgi tās veiksmīgi pārvarēt. “Te ir kontrasts, proti, 250 000 no Latvijas aizplūduši, un nav it kā problēma, bet, kad iebrauc 250 cilvēki, tad ir milzīga problēma. Labi. Pieņemam spēles noteikumus, tāpēc ir labi jāpastrādā, lai šos 250 cilvēkus spējam integrēt, un es domāju, ka varam to izdarīt. Latvijai ir pieredze, taču tas prasa atvērties un pārvarēt fobijas,” piebilda Stankevičs. Vienlaikus ir arī svarīgi atšķirt bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem. “Viena lieta ir, ja cilvēka dzīvība ir briesmās un viņš bēg, lai izglābtu savu dzīvību vai ticību. Cita situācija ir, ja viņš brauc, jo viņam ir vēlēšanās uzlabot savu ekonomisko situāciju.”
