Bēgļi septembra gaidās – 1800 bēgļiem draud palikšana bez pajumtes 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Jūlija beigās mums būs sanāksme, kā mums dzīvot tālāk, bet līdz tam mēs varot nesatraukties, jo uzturēšanās un ēdināšana joprojām ir bez maksas. Bet vairs nesatraucos par izdzīvošanu, jo atradu darbu Rīgā – strādāju par pavāri biznesa augstskolā “Turība”. Taču pavisam nesen mēs visi bijām lielā neziņā, kā izdzīvosim, kad pienāks jūlijs un beigsies Latvijas valsts atbalsts,” stāsta Olga Nabatova, kura kopā ar ģimeni izbēga no kara pārņemtā Harkivas apgabala un mitinās Aizkraukles novadā, bijušā Vecbebru tehnikuma kopmītnēs. Olga katru dienu ar vilcienu brauc uz darbu Rīgā.
“Bēgļu izmitināšana ir valsts uzdevums, bet Ukrainas kara bēgļu izmitināšana, balstoties uz Saeimā pieņemto likumu, ir pašvaldības uzdevums,” atgādina Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs. Tomēr pašvaldībās uzskata, ka Ukrainas bēgļu jautājums ir visas mūsu valsts atbildība, kurai jābūt pārdomātai un cieņpilnai.
Pašvaldības atgādina, ka pēc 1. jūlija ir sarukušas vietvaru finansiālās iespējas turpināt bēgļu izmitināšanu viesnīcās un hosteļos. Latvijas Pašvaldību savienība ir paziņojusi, ka, stājoties spēkā valsts samazinātajam atbalstam par Ukrainas bēgļu izmitināšanu (100 eiro līdzšinējo 300 eiro mēnesī vietā par vienu cilvēku), cita mītnes vieta būšot jāmeklē 3000 bēgļiem.
Rīgā vien, kā informējis Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, 1800 bēgļiem draud palikšana bez pajumtes. Pagaidām tas ir brīdinājums cerībā, ka valdība rīkosies. “Lai cilvēki nepaliktu uz ielas, pašvaldība ir gatava divus mēnešus atvēlēt rīdzinieku līdzekļus Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanai. Tomēr šis ir ārkārtas risinājums, un pēc 1. septembra mēs savas rezerves būsim izsmēluši,” uzsvēris Staķis.
Pēc Iekšlietu ministrijas informācijas, vidēji dienā Latvijā ierodas ap 100 Ukrainas civiliedzīvotāju. “Tas ir tikai laika jautājums, kad šie cilvēki nonāks sporta zālēs. Valdība ir uzņēmusies atbildību un savā apstiprinātajā plānā apņēmusies uzņemt līdz 40 tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, bet finansiālo atbalstu ir samazinājusi. Pašvaldības ir izpildītājas, bet atbildība jāuzņemas valdībai,” norāda Saeimas deputāts un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis.
Situācija saspringta
Nesen mediji ziņoja, ka viesnīca “Riga Islande hotel”, kā arī vēl citas viesnīcas atteicās turpināt Ukrainas bēgļu izmitināšanu par valdības noteikto samazināto atbalstu, tāpēc bēgļiem tās bija jāatstāj.
“Visu nepatiku un sašutumu saņēma pašvaldības policija, kas izliktos ukraiņus pārveda uz citām vietām. Ir ļoti daudz nepatīkamu momentu. Viena lieta, ka nav vienotas informācijas, bet otra lieta, ka redzi, ka diemžēl valsts iestādes ir tik tālu no realitātes,” uzskata Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.
V. Valainis uzsver, ka ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās situācija esot ļoti saspringta. Pirmkārt, bēgļu uzņemšanas kvotas (katrai pilsētai aprēķināts, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, cik bēgļu tai ir jāuzņem) ir vai nu sasniegtas, vai pārsniegtas. Kvotas tika noteiktas, nerēķinoties ar izmitināšanas iespējām. Otrkārt, tāpēc ka naudas summas komersantiem par telpu izīrēšanu sarukušas tik ļoti, ka uzņēmēji atsakoties uzņemt Ukrainas iedzīvotājus.
Esot skaidri redzams, ka 1. septembrī nekas nemainīsies. Šobrīd daudz bēgļu ir izmitināti kopmītnēs un dienesta viesnīcās jeb telpās, kuras būs nepieciešamas, sākoties jaunajam mācību gadam. “Piemēram, Daugavpilī Ukrainas civiliedzīvotāji ir izvietoti tādās vietās, kuras par cilvēciskām būtu grūti nosaukt. Telpas daudzus gadus nav izmantotas, tās ir stipri apšaubāmā stāvoklī. Pašvaldībai pasaka – šodien jums jāuzņem 70 cilvēku, rīt – tikpat. Nu kur viņus izmitināt?” vaicā Valainis.
No viesnīcām uz universitātes kopmītnēm
Jelgavā un novadā atrodas pusotrs tūkstotis kara bēgļu. Ap 300 no viņiem bija izmitināti viesnīcās, bet lielākā daļa – pie privātpersonām, kuras par katru bēgli saņem konkrētu naudas summu, bet kopumā ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā dzīvojamā platībā izmitinātiem ukraiņiem. Taču daudzi Ukrainas civiliedzīvotāji paši spējot nodrošināt savu dzīvi, jo sākuši strādāt.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš pastāstīja, ka pašvaldība ir atradusi pagaidu risinājumu, proti, Ukrainas iedzīvotāji no viesnīcām ir pārvietoti uz Latvijas Lauksaimniecības universitātes kopmītnēm. “Esam satraukti par to, kā bēgļu jautājums izvērsīsies tuvākajā nākotnē. Jāatzīst arī, ka valdības lēmumi uzrakstīti tik sarežģīti, ka, tos lasot, var kaklu nolauzt,” piebilst Rāviņš.
Talsu novadā patlaban ir 250 Ukrainas cilvēki. “Mēs cenšamies radīt pēc iespējas labākus apstākļus, un tas izdodas ar vietējo uzņēmēju atbalstu. Izvietojām bēgļus gan Talsos, gan Rojā un citās vietās. Uzsākām labiekārtošanas darbus vienā bijušajā skolā,” stāsta Talsu novada domes priekšsēdētājas vietnieks izglītības, sociālajos un veselības jautājumos Dainis Karols. Viņš uzteic vietējos uzņēmējus Talsos un Rojā, kuri piekrituši turpināt Ukrainas iedzīvotāju izmitināšanu.
“Mūsu mērķis ir nevienu neatstāt uz ielas. Jāņem vērā, ka Ukraina, cīnoties pret Krievijas okupantiem, savā ziņā atbalsta arī Latviju, tāpēc mūsu novadam ir jādara viss, lai nodrošinātu kara bēgļus Latvijā. Mēs zinām, ka būs papildu slogs, ar kuru mēs nebijām rēķinājušies, bet mēs tiksim ar to galā. Daudzi ukraiņi ir atraduši darbu, un netrūkst tādu pašmāju cilvēku, kuri gribētu uzņemt Ukrainas iedzīvotājus savās mājās. Viņu varētu būt vēl vairāk, ja vien nebūtu radīts tik liels birokrātiskais slogs, lai saņemtu samaksu no valsts par izmitināšanu. Talsu centrā dzīvokļu īres tirgus ir gana ierobežots un īres cenas ir gana augstas. Pat mūsu vietējiem cilvēkiem, kuri strādā, ir grūtības veikt šos maksājumus, nemaz nerunājot par ukraiņiem,” stāsta D. Karols.
Dzīvokļa īrei – 600 eiro
Tomēr Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs uzskata, ka situācija neesot tik bēdīga, kā pašvaldības to raksturo. Pirmdien kārtējā attīstības komitejas sēdē, kuru vadīja iekšlietu ministrs Kristaps Eklons, atbalstīts Rīgas domes priekšlikums noteikt augstākus izmitināšanas izdevumu limitus Ukrainas iedzīvotāju atbalstam.
Ņemot vērā, ka Rīgā nav iespējams atrast īres dzīvokli par 300 eiro, tad šī atbalsta maksa dzīvokļa izīrētājam trīs mēnešus tiks paaugstināta līdz 600 eiro. To varēšot attiecināt uz jebkuru pašvaldību, kurai radusies objektīva nepieciešamība izmantot augstāku izdevumu limitu.
Tā kā viesu izmitināšanas iestādes Rīgā nevēlas izmitināt Ukrainas iedzīvotājus tikai par 100 eiro mēnesī personai, izdevies panākt, ka par personu tikšot maksāti 300 eiro, kā tas bija pirms 1. jūlija. Šāda samaksa plānota uz 60 dienām. Vēl gan nav panākta vienošanās, no kura datuma šis paaugstinātais atbalsts stāsies spēkā. Iekšlietu ministrijai ir dots uzdevums uz nākamo valdības sēdi sagatavot projektu, kurā ir ietverti šie grozījumi.
D. Trofimovs arī vērš uzmanību, ka vairāk nekā 4000 ukraiņu ir uzsākuši darbu un “tas ir ļoti daudz”.
Ukrainas iedzīvotāji, kuri apmetušies Latvijā
* 34 782 – saņēmuši unikālo personas kodu, lai varētu identificēt, kādus pakalpojumus valsts viņiem nodrošina;
* 11 687 – izmitināti ar pašvaldības atbalstu;
* 28 407 – saņēmuši D vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju.
Avots: Iekšlietu ministrija
Rīdziniekus aicina pieteikt mājokļus
Lai arī turpmāk nodrošinātu palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, Rīgas dome aicina rīdziniekus pieteikt sev piederošos mājokļus bēgļu izmitināšanai.
“Rīgas pašvaldība izsaka lielu pateicību visiem rīdziniekiem, kuri līdz šim uzņēmuši savās mājās Ukrainas civiliedzīvotājus – šādos mājokļos mitinās lielākā daļa Ukrainas cilvēku Rīgā. Tiem, kas bez maksas izmitina bēgļus sev piederošos mājokļos, ir iespējams pieteikties valsts atlīdzībai par sniegto palīdzību,” paziņojumā presei raksta pašvaldība.
Rīdzinieki aicināti reģistrēt mājokļus valsts vienotajā sistēmā www.cak.iem.gov.lv. Pēc tam pašvaldība sazināsies ar mājokļa pieteicēju.
Gan fiziskas, gan juridiskas personas var pieteikties atlīdzībai 100 eiro par pirmo izmitināto personu, 50 eiro par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro par vienu mājokli mēnesī uz periodu līdz 120 dienām. Šo atlīdzību neapliek ar nodokļiem.
Privātpersonas var pieteikties īres līguma slēgšanai jeb tā saucamajam trīspusējam īres līgumam. Līguma summa nedrīkst pārsniegt 300 eiro mēnesī par mājokli, iekļaujot gan īri, gan komunālos maksājumus. Šo summu apliek ar nodokļiem.
Lai pieteiktos atlīdzības saņemšanai vai īres līguma slēgšanai, jāiesniedz pieteikums Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā.
Avots: Rīgas dome
