Bēgļi pēc atgriešanās Latvijā varēs saņemt mentoru palīdzību 1
Bēgļi, kuri bija pametuši Latviju labākas dzīves meklējumos un tagad spiesti atkal atgriezties, varēs saņemt sociālo darbinieku un mentoru palīdzību – šāda vienošanās piektdien panākta atbildīgo institūciju sanāksmē, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Kā bezpajumtniece Rīgas nakts patversmē vēl joprojām mīt bēgle no Eritrejas. Viņa uz ielas nonāca, kad Norvēģija liedza darba vīzu un deportēja uz Latviju. Tikmēr Tarikam, bēglim no Irākas, liegums strādāt Vācijā beidzās ar naktsmāju prasīšanu domubiedru grupā “Gribu palīdzēt bēgļiem”. Tajā saziedota naudu īres dzīvoklim Purvciemā, kurā tieši piektdien Tariks ievācies. Viņš saņēmis arī darba piedāvājumu.
“Valsts līdz šim man nav palīdzējusi, tikai līdzcilvēki palīdz. Tieši vienkāršie iedzīvotāji man palīdz vairāk nekā valsts bēgļu atbalsta programmas. Daudziem Latvijā reģistrētajiem bēgļiem atsaka uzturēšanās atļaujas ārzemēs, un visi Latviju pametušie tagad vairumā sāks atgriezties. Problēma viņiem palīdzēt tikai palielināsies,” vērtēja Tariks.
To apzinās arī Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), kas uzskata – problēma radusies, jo Labklājības ministrija (LM) līdz šim kļūdaini sapratusi Patvēruma likumu un tamdēļ atteikusi sniegt sociālo darbinieku un sociālo mentoru palīdzību bēgļiem pēc atgriešanās. Pēc piektdienas sanāksmes LM situācija mainīsies.
“12 mēnešu laikā kopš statusa saņemšanas dienas, arī neskatoties uz to, ka šis cilvēks ir izceļojis no Latvijas, [varēs] atjaunot mentora pakalpojumu un tātad palīdzēt cilvēkam tādos pamat-eksistenciālos jautājumos,” teica LM valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Šie mentori nav spējīgi bēgļiem dot naudu, bet var atrast darbu un atbilstoši bēgļu pabalsta apmēram – 139 eiro – piemeklēt īres mājokli.
“Uzreiz pēc sanāksmes mēs bijām pie biedrības “Patvērums “Drošā māja”” un panācām vienošanos, ka “Drošā māja” jau izskata, kurš sociālais darbinieks, sociālais mentors sazinās ar šiem cilvēkiem un jau palīdz saprast un noorientēties situācijā, kurā viņi ir nonākuši,” komentēja SIF projektu vadītāja Ilze Dūmiņa.
Cik daudzi no Latvijā reģistrētajiem bēgļiem ir devušies labākas dzīves meklējumos, nav zināms. Līdz ar to vēl nevar prognozēt, cik liels būs ārzemēs noraidīto bēgļu atgriešanās vilnis un cik izmaksās viņu lietu atjaunošana sociālo darbinieku pakalpojumiem.
“Finansējums ir rēķināts diezgan elastīgi, un mēs maksājam par apkalpotajiem klientiem. Šajā gadījumā šis finansējums būs lielāks, balstoties uz “Droša māja” rēķinu,” skaidroja Dūmiņa.
Eiropas Savienības programmā pārvietotie patvēruma meklētāji pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas vairumā pameta Latviju, pamatā dodoties uz Vāciju, jo nespēja te izdzīvot.
