Bēgļi no Krievijas. Kā orientēties viņu īstajos nodomos? Saruna ar Kremļa opozicionāru Marku Feiginu 37
Bēgļi no Krievijas. Kā orientēties viņu īstajos nodomos? TV24 speciālizlaidumā žurnālista Armanda Pučes saruna ar Kremļa opozicionāru, tiesību aizstāvi, Youtube kanāla “Feigin Live” izveidotāju Marku Feiginu.
Mark, zinu, ka Jūs labi pārzināt mediju telpu. Krievijas mediju telpu. Vai varat paskaidrot, ko mēs esam ieguvuši tādu organizāciju sejā kā Svoboda, Meduza, Dozhdj… Kā mums orientēties šo cilvēku īstajos nodomos un mērķos? Viņi šobrīd it kā raida demokrātiju.
– Lieta tāda, ka jāsaprot. Plašsaziņas līdzekļi, Jūsu nosauktie – pirmkārt, Meduza vai Dozhdj, tie ir plašsaziņas līdzekļi, kurus finansē oligarhi: tieši vai netieši… savās interesēs. Tātad tā bija liela nauda, kas tika tur ieguldīta. Tieši tāpat kā Eho Moskvy, kaut arī tas ir specifiskāks produkts, un Novaja Gazeta arī, kuru finansēja Čemezova cilvēki.
Tas, kas ir aizbraucis un bāzējas Latvijā, tie ir šo plašsaziņas līdzekļu pārpalikumi.
Tas nenozīmē, ka viņi vairs nebūs šāda veida grupu instruments, kuras, protams, iespējams nav apmierinātas ar varu, kāpēc gan ne?
Tās var būt neapmierinātas, bet šiem plašsaziņas līdzekļiem, manuprāt, nav lielu perspektīvu, jo emigrācijā vispār nevar šādā veidā pastāvēt mediju dzīve. Nevar būt Krievijas avīze, tīkla izdevumam, skaidrs…rakstīt par Krieviju, neesot Krievijā.
Uzsvēršu kā plašsaziņas līdzeklis nevis kā blogeris vai indivīds – bet tieši kā plašsaziņas līdzeklis,
kam ir jādod informācija, jaunumi.
Nevar būt arī telekanāla, kas raida no Krievijas bez materiāliem no Krievijas. Ar ko tad jūs runāsiet? Ar latviešiem? Latvijas krievu kopienu? Jā, varat būt krievu kopienu telekanāls ārpus Krievijas, bet kas tas būs par plašsaziņas līdzekli?
Problēma ir tajā, ka plašsaziņas līdzeklim nepieciešams ļoti daudz naudas. Tas ir kapitālieguldījumu ietilpīgs resurss. Pat ja tas ir aizsācies kā neatkarīgs – ar grantiem, kurus deva… neizbēgami agri vai vēlu tie nonāks pie savu budžetu vajadzībām, kas kaut kā jāpapildina.
Un tā vienmēr ir kāda nauda. Tas ir jāsaprot.
Ja skatāmies, kā attīstījās situācija pirms Otrā pasaules kara, bija ļoti daudz izdevumu emigrācijā. Bija Parīzē, piemēram, Miļukova Ziņas, kuras aizvēra ar vāciešu atnākšanu – pazīstamais Miļukovs, kurš uzreiz arī gāja bojā, viņš bija pēdējais pagaidu valdības ārlietu ministrs. Pēc tam skaidrs jau, 1917. gada vasarā amatu atstāja. Bet tas liecina par to, ka principā krievu dzīve caur plašsaziņas līdzekļiem emigrācijā ir iespējama tikai ļoti saspiesta, bez globalizētiem mērķiem un mērogiem. Un vajag naudu.
– Tāda saspiesta…
– Tieši tā. Viņi visi sāk labi, bet pamazām “izlaiž gaisu,” jo vajag naudu. Te es lielo plašsaziņas līdzekļu, tādu, kādi tie bija Krievijā, es šeit neredzu.
Viņu mērķi un nodomi? Tie ir parasti post liberālie plašsaziņas līdzekļi, kuri ne ar ko neizceļas. Mediju telpā viņiem ir dažāda ietekme. Kaut kur lielāka, kaut kur mazāka. Kopumā, lai viņiem būtu liela auditorija, viņiem ir jābūt piekļuvei Krievijai.
Liela daļa šo resursu… es, piemēram, esmu atzīts, arī atzīts par ārvalstu aģentu. Esmu atzīts kā plašsaziņas līdzeklis, ārvalstu aģents. “Meduzu” par tādu atzina, bet pēc būtības man vienam ir lielāka ietekme nekā dažam labam šādam resursam – kāda jēga ir veidot plašsaziņas līdzekli, ja tas ir tik dārgs un ietilpīgs?
Tur ir ļoti daudz iespējamo ietekmju. Mani ir bezjēdzīgi ietekmēt, esmu viens, pats visu izlemju. Tāpēc esmu pilnīgi neatkarīgs, individuāls utt.
Kur ir risks, ielaižoties ar Krievijas opozicionārām organizācijām?
