Bēgļi liek bažīties par ES drošību 7
Bēgļu straumes turpina plūst Eiropas virzienā, un arvien aktuālāks kļūst Eiropas valstu drošības jautājums. Kamēr liela daļa Eiropas Savienības valstu ir sākušas izstrādāt bēgļu uzņemšanas procesus, tikmēr arvien jaunas alianses valstis ir atjaunojušas robežkontroli, lai varētu kontrolēt milzīgās bēgļu plūsmas.
Teroristi starp bēgļiem?
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons raidsabiedrībai BBC norādīja, ka Apvienotā Karaliste atrodas nedaudz vieglākā situācijā nekā citas Eiropas valstis. Tā kā Lielbritānija nav Šengenas zonas dalībvalsts, tai ir tiesības izvēlēties bēgļu uzņemšanas taktiku. Tā jau ir sākusi bēgļu uzņemšanu no dažādām nometnēm Turcijā, Jordānijā un Lībijā. Plānots strādāt ciešā saistībā ar ANO bēgļu aģentūru, lai varētu identificēt un pārcelt Sīrijas bēgļus uz Apvienoto Karalisti, neliekot viņiem riskēt ar dzīvību, šķērsojot lielāko daļu Eiropas.
Turpretī Lielbritānijas Nacionālās partijas līderis Naidžels Farāžs iepriekš uzrunā Eiropas Parlamentā Eiropu nosauca par “traku”, kritizējot to par neapdomīgu lēmumu pieņemšanu ielaist Eiropā tik lielu skaitu bēgļu. Farāžs arī norādīja, ka “Islāma valsts” teroristi izmanto šīs bēgļu straumes, lai Eiropā ieplūdinātu arvien vairāk dažādus radikāļus un potenciālos kaujiniekus. Viņš ieteica Eiropas Savienībai sekot Austrālijas piemēram un apturēt nebeidzamo laivu straumi jau Vidusjūrā. Viņaprāt, būtu nepieciešams izveidot dažādus centrus, pirms bēgļi nonāk Eiropā, kuros varētu pārbaudīt šo cilvēku identitāti un valstisko piederību. Vienlaikus Lielbritānijas drošības dienests nāca klajā ar paziņojumu, ka patlaban Lielbritānijas potenciālo teroraktu draudi ir augstākie pēdējo trīsdesmit gadu laikā un tie ir ar tendenci palielināties, ziņo britu laikraksts “Independent”.
Jau iepriekš medijos bija izskanējuši “Islāma valsts” draudi Rietumu valstīm, norādot, ka viņi sūtīs savus kaujiniekus veikt uzbrukumus Eiropas valstīm. Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļos arvien biežāk izskan ziņas par jauniem britu pilsoņiem, kas ir radikalizējušies un dosies vai jau ir devušies karot uz Sīriju. Līdzīgi gadījumi ir konstatēti arī citās Eiropas valstīs.
Stingrākas drošības prasības
Drošības eksperti norāda, ka līdz ar bēgļu skaita palielināšanos terora aktu riski var palielināties, bet viņi uzsver, ka šīm bailēm nevajadzētu radikāli ietekmēt valstu imigrācijas politiku. Valstīm esot jāizstrādā dažādas drošības prasības, ar kuru palīdzību tās varētu pārbaudīt visus jauniebraucējus, citē raidsabiedrība “Reuters”. Drošības analītiķi arī uzskata, ka tas būtu pārāk laikietilpīgi un bīstami sūtīt teroristus kopā ar citiem bēgļiem nedrošās zvejnieku vai gumijas laivās uz Eiropu, drīzāk uzmanība būtu jāpievērš Rietumu valstīs dzimušajiem islāmiskajiem fanātiķiem, kuri ir radikalizējušies tādās Eiropas lielvalstīs kā Lielbritānija, Vācija, Francija un Nīderlande, norāda britu laikraksts “Telegraf”.
Savu satraukumu par to, ka islāma kaujinieki varētu iefiltrēties bēgļu starpā, ir paudis arī Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks. Viņš norādīja, ka Itālija atrodas ļoti apdraudētā pozīcijā, jo tikai vairāku simtu kilometru attālajā Lībijas piekrastē bāzējas bīstama teroristiskā organizācija.
Prasa investēt bēgļu centros
Bažas, ka bēgļu vidū Eiropā var ieplūst dažādi radikāļi, iepriekš ir paudis arī Čehijas finanšu ministrs Andrejs Babis, kurš norādīja, ka palīdzība drošības nodrošināšanā Eiropā būtu jālūdz Ziemeļatlantijas līguma organizācijai NATO. Ar tās palīdzību būtu iespējams nodrošināt Eiropas valstu robežu drošību un cīnīties ar nelegālajiem bēgļu pārvadātājiem, sacīja Babis. Savukārt Nīderlandes premjerministrs Marks Rute ir norādījis, ka vēlas, lai Eiropa investē vairāk līdzekļu dažādos bēgļu centros ārpus Eiropas Savienības robežām. Bailes par Eiropas drošību ir paudis arī Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss, kurš atzina, ka vislielākā kļūda būtu pieņemt visus bēgļus no Sīrijas un Irākas, jo tādējādi Eiropa atzītu savu sakāvi ar “Islāma valsti”. Viņš arī norādīja, ka Eiropai būtu jāmēģina nodrošināt stabilitāte Tuvajos Austrumos. Savas bažas par potenciālo teroristu ieplūšanu Eiropā ir pauduši arī vairāki ASV politiķi.
Savukārt Eiropas Komisijas vienā no jaunākajiem paziņojumiem drošības jautājums Eiropā ir uzsvērts tikai vispārīgākā kontekstā, galvenokārt uzmanību vēršot uz to, ka finansējums un uzmanība būtu jākoncentrē uz nelegālo cilvēku kontrabandistu aizturēšanu un resursu palielināšanu valstīs, kurās bēgļu skaits ir vislielākais, lai efektīvāk varētu identificēt un reģistrēt bēgļus, pirms viņi dodas tālāk uz citām Eiropas Savienības valstīm. Paziņojumā visas alianses dalībvalstis tiek aicinātas arvien vairāk iesaistīt savu valstu dažādas valdības struktūrvienības, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu uzsākt bēgļu pārvietošanu.
Viedokļi
Migrācijas, iekšlietu un pilsonības komisārs Dimitris Avramopuls: “Mūsdienās dalībvalstis saskaras ar vēl nepieredzētām problēmām migrācijas un drošības jomā, un Komisija rīkojas saskaņā ar solidaritātes principu. Izmantojot Eiropas darba kārtību migrācijas un drošības jomā, Komisija veic vērienīgus pasākumus, lai uzlabotu migrācijas pārvaldību, veicinātu sadarbību un padarītu Eiropu par drošāku vidi, kurā mūsu iedzīvotājus neapdraud organizētā noziedzība un terorisms. Komisijas apstiprinātajās valsts programmās ir sniegta būtiska finansiāla palīdzība dalībvalstīm, lai risinātu šīs problēmas. Mēs esam apņēmības pilni arī turpmāk īstenot solidaritāti praksē.”
Vācijas Federālā konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) vadītājs Hanss Georgs Māsens (laikrakstā “Rheinische Post”): “Ultrakonservatīvie islāmisti – salafisti – cenšas savervēt bēgļu vidū Vācijā esošos sunnītus, piedāvājot viņiem palīdzību. Mēs novērojam, ka salafisti uzdarbojas kā filantropi un palīdzētāji, apzināti cenšoties kontaktēties ar bēgļiem, un tad viņus aicina uz attiecīgajām mošejām, lai savervētu savai lietai. Tomēr džihādistu grupējums “Islāma valsts” nemēģina iesūtīt Vācijā par bēgļiem nomaskējušās teroristu grupas. BfV un ārējais izlūkdienests BND ir izmeklējuši daudzus pavedienus un konstatējuši, ka realitātē šīs bažas neapstiprinās. Bēgļu izmantotie ceļi uz Eiropu ir pārāk bīstami teroristiem, jo viņi riskē ar nāvi vai atmaskošanu, ja dotos šādā ceļojumā. Risks, ka tādi grupējumi kā “Islāma valsts” varētu mēģināt iesūtīt Eiropā par bēgļiem nomaskējušos kaujiniekus, ir daudz mazāks, nekā saka daži politiķi.”
