Bēgļi ir produkts krīzēm mūsu reģionā, atzīst ES Izlūkošanas centra direktors 0
Bēgļi ir produkts krīzēm Eiropas reģionā, kas dod spēku demokrātijas ienaidniekiem un ekstrēmistiem izmantot situāciju savā labā, šodien drošības un ārpolitikas forumā “Rīgas konference 2016” sacīja ES Izlūkošanas un situāciju centra direktors Gerhards Konrāds.
“Bēgļi ir produkts krīzēm mūsu reģionā. Ir cilvēki, kas kļuvuši par bēgļiem ekonomisko iemeslu dēļ, bet ir tādi, kas saistīti ar krīzi, piemēram, Palestīnas bēgļi, kuri ir Eiropā no 40.gadiem. Ir jāatrisina un jāsaprot šī sarežģītā konflikta daļa, kas ir Irākā,” viņš sacīja, piebilstot, ka Tuvie Austrumi un Āfrika atrodas sabiedrības transformācijas procesā, ko pārstāv gan ārējie, gan iekšējie spēki. Tas viss ir novedis pie krīzēm, kas devušas spēku demokrātijas ienaidniekiem un ekstrēmistiem izmantot situāciju savā labā, sacīja Konrāds.
Starptautiskā Stratēģisko studiju institūta un Ženēvas Drošības politikas centra priekšsēdētājs Fransuā Esbūrs norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos ir ļoti līdzīgi 30 gadu karam, kas notika Eiropā 17.gadsimtā. “30 gadu karš bija par reliģiju, ideoloģiju, dinastiju, politikām un Tuvo Austrumu gadījumā jūs varat pieminēt arī etnisko konfliktu – arābi pret persiešiem. Kad ir šīs dažādās opozīcijas, ir nepieciešams ļoti ilgs laiks, lai atrisinātu konfliktu. Līdz ar to stratēģiski var pieņemt, ka šie konflikti būs ļoti ilgi. (..) 30 gadu karu uzvarēja tie, kas iesaistījās konfliktā vēlākajos gados – tā bija Spānija un Francija. Zviedrija cieta ļoti būtiskus zaudējumus,” sacīja Esbūrs, piebilstot, ka arī pašreizējie notikumi nav pretstatījuši divus politiskus spēkus. Pēc viņa teiktā, uzbrukumi Sīrijas pilsētai Alepo ir mēģinājums Krieviju atkal padarīt lielu.
Esbūrs sacīja, ka pret reģiona konfliktiem iespējams cīnīties, turpinot ierastās lietas – pretterorisma darbu, taču būtiski ir strādāt arī ar izcelsmes problēmām, ar avotu. “Piemēram, Francijā, Beļģijā un citās valstīs ir jārada iespējamais nākotnes attīstības modelis šiem jauniešiem, kurus var uzrunāt “Daesh” vai “Al-Qaeda”,” sacīja Ženēvas Drošības politikas centra priekšsēdētājs, piebilstot, ka minēto grupējumu ideoloģija ir ekstrēma korāna interpretācija.
Latvijas bijušais valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra, ka ir neciešams apturēt karu, kas ir visgrūtākais uzdevums sevišķi situācijā, kad nav opozīcijas – divas puses, kas cīnās viena pret otru -, bet ir daudz militāru bruņotu grupējumu, kuri savstarpēji karo. Viņš pieļāva, ka būtu vieglāk apturēt karu, pārtraucot piegādes ķēdes, jo tagad, piemēram, nemiernieki izmanto krievu granātas un cīnās ar krievu karspēku ar tām pašām metodēm un līdzīgu bruņojumu. “Attiecīgi neviens nepārtrauc munīcijas piegādes, neviens nepārtrauc finanšu plūsmu, un mums nav pilnas varas, lai mēs varētu ietekmēt šo valstu darbību un pastāvēšanu kara laikā,” sacīja Zatlers.
Viņš piebilda, ka būtiski ir sakārtot Tuvo Austrumu reģionu un nodrošināt stabilas un ilgtspējīgas politiskās sistēmas. “Manuprāt, nepieciešama laicīga valsts vara, kas rūpējas par mazākumtautībām. (..) Jārisina migrācijas krīze, bet to nav iespējams darīt, ja mums nav pretējās puses. Tā nav bēgļu parādība, tā ir migrācija. Ja mēs pieļaujam migrāciju ES iekšienē, tad mums ir jāpieņem lielā tautu staigāšana pasaules mērogā,” sacīja Zatlers, piebilstot, ka migrāciju ES iekšienē iespējams apturēt ar vienprātības pārsvaru kopējā reģionā.
Pēc Latvijas eksprezidenta teiktā, Eiropai ir jābūt kā vienai kopējai telpai, nevis nošķirtai. “Mums ir nepieciešams partneris jebkurā darbībā, vairāk vai mazāk stabila valsts, lai bēgļu plūsma būtu kontrolēta. Tā neapstāsies, bet to ir jākontrolē solidāri, nevis bēgļus izvietojot pa visu Eiropu,” diskusijā rezumēja Zatlers.
Alžīrijas ārlietu ministrs Ramtane Lamamra atzina, ka ir valstis, kurām bijusi loma traģēdiju un katastrofu vēsturē, valstis ar savu ideoloģiju, kurām ir savas savtīgas intereses. Viņš uzsvēra, ka džihādismam nav nekādas saistības ar islāmu, bet tas džihādisms ir cilvēces drauds, jo tā rezultātā cietuši vairāk cilvēku nekā jebkad iepriekš pasaules vēsturē.
Pēc viņa teiktā, sabiedrībai Arābu valstīs ir jādod cerība uz dzīvi, jādara viss iespējamais, lai izolētu ekstrēmistu grupējumu daļas. Iedzīvotāju vairākumam ir jābūt vienotiem.
Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas rīcība, pārvelkot robežas pār Alžīriju, nav pareiza. “Drīzāk ir jākļūst par īstu, pilnvērtīgu pilsoni, kas bauda plurālistiskas pilsonības priekšrocības, domāju, ka tas ir nākotnes ceļš,” sacīja Lamamra. Viņš arī uzsvēra, ka Sīrijas krīzi nav iespējams pārvarēt, bet var sēsties pie viena sarunu galda un meklēt risinājumus.
