Bēgļi Latvijā bez atbalsta nepaliks – “Tie, kuri gribēja palikt, ir atraduši darbu un dzīvokli” 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Daudziem Ukrainas civiliedzīvotājiem valsts pabalsts dzīvesvietas nodrošināšanai beigsies nākamnedēļ, bet pašvaldības vēl nav saņēmušas solīto kompensāciju.
“Diezgan daudz Ukrainas iedzīvotāju, kas, iebraucot Latvijā, bija reģistrējušies bēgļu centrā Rīgā, Kaļķu ielā, trešdien saņēma informāciju, ka tiem, kuriem apritējuši trīs mēneši kopš iebraukšanas Latvijā, ir iespēja pārreģistrēties, lai varētu saņemt sociālo palīdzību arī turpmākos trīs mēnešus,” pastāstīja ukrainiete Olga Uritska, kura Latvijā ar trim bērniem ieradusies no Červonohradas.
“Tiem Ukrainas bēgļiem, kuri paši nevarēja atrast dzīvesvietu, valsts to nodrošina trīs mēnešus bez maksas. Bet tagad daudziem aprit tās 90 dienas un šīs pretimnākšanas no valsts puses vairs nebūs. Daudzi mūsu “Whatsapp” grupā vaicā: ko mums tālāk darīt? Dzīvojām Rīgā bez maksas trīs mēnešus, bet tagad pat par naudu šeit nevar atrast dzīvokli, jo Rīga ir pārpildīta ar iedzīvotājiem. Cilvēki turpinās saņemt sociālo palīdzību, bet bezmaksas dzīvesvietas vairs nebūs,” saka Olga. Viņai pašai nav jāuztraucas, jo atradusi darbu veikalā “Lidl” un patlaban arī meklē vasaras darbu iespēju savam dēlam skolniekam. “Nu jau esam nomierinājušies un uzelpojam, jo ir gan darbs, gan skola un bērnudārzs,” stāsta Olga.
Savukārt Ukrainas atbalsta biedrības vadītāja Tatjana Lazda pastāstīja, ka šobrīd daudzu no viņas paziņām ukraiņiem vairs neesot Latvijā – viņi ir devušies mājup. “Tie, kuri gribēja palikt, ir atraduši darbu un dzīvokli un nepretendē uz valsts sociālo palīdzību. Viņi man ir teikuši, ka Latvija jau tā viņiem ir ļoti daudz palīdzējusi un sava lepnuma un pašcieņas dēļ viņi paši atraduši iespējas, kā sevi nodrošināt. Bet ir daļa arī tādu ukraiņu, kuri nekāro pēc pabalstiem, bet tajā pašā laikā dzīve ir tā iegrozījusies, ka bez tiem nespēj iztikt.
Daudzi ir atraduši darbu, viņi dara jebko – strādā arī par apkopējiem, pie zemniekiem. Mani paziņas, kuri bija izmitināti lauku mājās, jau aizbraukuši atpakaļ uz Kijivu. Viņi pateica, ka pietiekot dzīvot uz citu cilvēku kakla. Šis process ir ļoti individuāls, tāpēc grūti pateikt, cik ir tādu cilvēku, kuriem patiešām vajadzēs valsts atbalstu arī pēc tām 90 dienām,” sacīja Tatjana.
Pašvaldības gaida
Šodien stājas spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas nodrošinās atlīdzību tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri bez maksas, sākot no 1. maija, 90 dienas savās mājās izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus. Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka jau patlaban pašvaldībās ir izmitināti vairāk nekā 10 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu. Taču valsts joprojām no brīža, kad ukraiņi šeit ieradušies, nav samaksājusi pašvaldībām solīto kompensāciju par bēgļu izmitināšanu, ēdināšanu, sociālās palīdzības pabalstu izmaksu, kā arī citu nodrošināto atbalstu, kaut gan rit jau trešais kara mēnesis. Pašvaldības šim nolūkam no valsts budžeta ir pieprasījušas nepilnus četrus miljonus eiro.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis vakar bija noskaidrojis, ka “pirmā nauda parādīsies piektdien”. Tā būšot kompensācija par pašvaldību izdevumiem pirmajā mēnesī, kopš Latvijā uzturas kara bēgļi. Līdz šim pašvaldības visus izdevumus par Ukrainas civiliedzīvotāju uzturēšanu sedz no sava budžeta līdzekļiem, neplānotiem šādiem gadījumiem.
Joprojām nav rīcības plāna
Kaminskis uzsvēra, ka vissvarīgākais tomēr ir rīcības plāns, kā nodrošināt palīdzību Ukrainas civiliedzīvotājiem pēc tam, kad beidzas valsts noteiktais beznosacījuma atbalsta sniegšanas termiņš – 90 dienas, un daudziem kara bēgļiem tas beigsies jau nākamnedēļ. “Viens ir valsts nesamaksātās kompensācijas, bet otrs ir tas, ka nav skaidrs, kas notiks 91. dienā. Droši vien pašvaldības vēl kādu brīdi izturēs, bet valstij ir nepieciešams skaidrs rīcības plāns, lai palīdzētu tiem kara bēgļiem, kuriem objektīvu apstākļu dēļ nav bijusi iespēja iekārtoties darbā un izīrēt dzīvokli atbilstoši tirgus prasībām,” uzskata Kaminskis.
Viņš norādīja, ka kritiskā situācijā varot nonākt vairāki simti bērnu, kuri Latvijā no Ukrainas ieradušies bez vecākiem un kuriem šeit ir iecelti ārkārtas aizbildņi. Lai gan turpmāk tiks nodrošināti visi valsts noteiktie pabalstu veidi, arī šiem bērniem draudot palikšana bez pajumtes, ja steidzami netiks veiktas izmaiņas likumā par palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, iespējams, paredzot speciālu risinājumu.
Jaunā sistēma ļaus rīkoties ātrāk
Likums un Ministru kabineta noteikumi liek Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot pieprasījumu finansējuma piešķiršanai no valsts budžeta programma “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai segtu pašvaldību izdevumus, pamatojoties uz pašvaldību sniegto informāciju.
Tad kāpēc tik ilgi tas nav izdarīts, un kur garantijas, ka arī nākamos trijos mēnešos neradīsies līdzīga situācija un mājsaimniecībām paredzētā 937 500 eiro kompensācija par tur izmitinātajiem Ukrainas iedzīvotājiem būs jāgaida mēnešiem?
VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša sacīja, ka turpmāk finansējumu pašvaldībām būs iespējams pārskaitīt reizi mēnesī, jo ir grozīts likums un izveidota jauna sistēma, kas pašvaldībām ilgtermiņā būs ērtāka.
Taču, lai pašvaldības saņemtu tām paredzētās kompensācijas, ir nepieciešams arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas lēmums par apropriācijas pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet tas ir Finanšu ministrijas virzīts jautājums. Kaut gan Ukrainas bēgļi Latvijā ir jau kopš februāra, Ministru kabinets rīkojumu par naudas piešķiršanu pašvaldībām pieņēma tikai 3. maijā, bet Saeimas komisija savu lēmumu – tikai 18. maijā jeb tad, kad pie komisijas bija vērsusies Finanšu ministrija. VARAM sola, ka turpmāk nauda pašvaldībām tikšot pārskaitīta raitāk.
Pēc sākotnējā 90 dienu atbalsta beigām Ukrainas bēgļi bez atbalsta nepaliks, šādu nostāju vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem arī sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Uzziņa
Kas pienākas Ukrainas kara bēgļiem
No 1. maija mājsaimniecības, kuras izmitina Ukrainas civiliedzīvotājus, 90 dienas var saņemt:
100 eiro mēnesī par pirmo izmitināto personu;
50 eiro mēnesī par katru nākamo izmitināto personu;
ne vairāk kā 300 eiro mēnesī par vienā mājoklī vai adresē uzņemtām personām;
ja personai pieder vairāki mājokļi, kuros tiek izmitināti kara bēgļi, atlīdzību var saņemt par katru mājokli, kurā izmitināti Ukrainas iedzīvotāji;
atbalstu saņem tikai tie mājokļu īpašnieki, kuri kara bēgļus izmitina, neprasot viņiem samaksu.
Ar valdības rīkojumu 3. maijā palīdzībai Ukrainas civiliedzīvotājiem piešķirti 12,9 miljoni eiro, no kuriem 4,5 miljoni eiro paredzēti sociālo pabalstu izmaksai, 5,5 miljoni eiro – izmitināšanai un ēdināšanai, 2,9 miljoni eiro – izglītībai. Bet vēl 18 tūkstoši eiro ir piešķirti pieteiktajiem pakalpojumiem klientu apkalpošanas centros.
Avots: Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets
