Cik pamatotas ir bažas, ka koronavīruss izplatās ar naudu? 3
Latvijā un pasaulē aug panika par to, ka koronavīruss “Covid-19” varētu izplatīties ar skaidras naudas – banknošu un monētu palīdzība, tādēļ aug uzņēmumu skaits, kas atsakās no skaidras naudas norēķiniem epidēmijas laikā. Tomēr šādai panikai ir ļoti ļodzīgi pamati.
Atsakās no skaidras naudas
Luvras muzejs Parīzē atsakās pieņemt skaidru naudu, maksājot par biļetēm. Dienvidkorejas Centrālā banka veic pasākumus visu banknošu izņemšanai no apgrozības uz divām nedēļām un daļu no tām sadedzina.
Ķīna savāc banknotes no vīrusa smagi skartajiem reģioniem un, iespējams, tās iznīcinās, raksta portāls “Business Insider”.
“Bloomberg” ziņo, ka ASV Federālo rezervju sistēma visas no Āzijas saņemtās dolāru banknotes ievieto 10 dienu karantīnā. Lietuvas iedzīvotājiem ieteikts neizmantot skaidru naudu. Latvijā interneta veikals “220.lv” pārtrauc norēķinus skaidrā naudā.
Pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijām par koronavīrusa “Covid-19” izplatības ierobežošanu, Autotransporta direkcija aicina sabiedriskā transporta pasažierus, iegādājoties biļeti, pēc iespējas neizmantot skaidru naudu.
Finanšu nozares asociācija aicina uz to pašu – maksimāli izmantot bezkontakta maksāšanas līdzekļus un aicina nekautrēties izmantot cimdus, lietojot bankomātus, gan uzsverot, ka bankomāti tiek regulāri kopti un tīrīti.
“Rimi” un “Maxima” izlikti aicinājumi norēķināties ar maksājumu kartēm, tiesa gan, skaidro naudu joprojām pieņem.
Un vienlaikus – Austrijas Nacionālās bankas vadītājs Roberts Holcmans pirmdien preses konferencē Vīnē atklāj, ka pēdējo dienu laikā cilvēki Austrijā izņēmuši divas līdz trīs reizes vairāk skaidras naudas nekā parastos 200 miljonus eiro dienā. Austrijas Nacionālā banka cenšas kliedēt pilsoņu satraukumu, apliecinot, ka “Austrija ir spējīga adekvātā veidā atbildēt uz pieprasījumu pēc skaidras naudas”.
Jāpiebilst, ka Austrija nav vienīgā Eiropas valsts, kurā pēdējās dienās izņemts lielāks nekā parasti skaidrās naudas daudzums un kopumā Eiropā nekādi ierobežojumi skaidrās naudas apritei noteikti nav, tostarp valstīs, kuras epidēmija skārusi smagāk nekā Latviju un Lietuvu. Kāds ir visas šo panisko un pretrunīgo darbību pamats?
Panikas cēlonis
Šķiet, ka visa pamatā ir ANO Pasaules veselības organizācijas (PVO) marta sākumā izplatītais paziņojums, ka pēc skaidras naudas lietošanas cilvēkiem būtu nepieciešams nomazgāt rokas, piebilstot, ka, kad vien iespējams, būtu vēlams izmantot bezkontakta norēķinu līdzekļus.
Epidēmijas satrauktā prese, īpaši Lielbritānijā, šo paziņojumu interpretēja kā netiešu atzinumu, ka koronavīruss var izplatīties ar naudas starpniecību, un tā šī ziņa aizgāja pasaulē.
Šobrīd PVO ir izplatījusi paziņojumu, kurā kategoriski noliedz apgalvojumus, ka banknotes varētu izplatīt koronavīrusu, kā arī noliedz, ka būtu izplatījusi kādus brīdinājumus saistībā ar to.
“Mums jautāja, vai mēs domājam, ka caur banknotēm varētu tikt nodots koronavīruss.” PVO runas persona Fadela Čaiba izteikusies izdevumam “Marketwatch”, sacīdama: “Mēs atbildējām, ka pēc banknošu lietošanas vajadzētu nomazgāt rokas, īpaši ja pēc tam plānots ēst vai rīkoties ar ēdienu.” Taču izlietu ūdeni nesasmelsi – šis atsaukums pasaules ausis nav sasniedzis tikpat plaši, kā sākotnējais.
Jāpiebilst, ka virkne biznesa izdevumu notiekošo interpretē kā nākamo soli valdību un bezskaidras naudas aprites organizāciju, tādu kā “Visa” un “Mastercard”, cīņā pret skaidro naudu un uzsver skaidri saskatāmās biznesa intereses šajā panikā.
Mazgājiet rokas, neaiztieciet slēdžus
Latvijas Bankas pārstāvis Kristaps Otersons “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka “Eirosistēma veic regulārus pētījumus par eiro banknošu ražošanas un apgrozības potenciālo ietekmi uz sabiedrības veselību, t. sk. saistībā ar vīrusiem, un pierādījumi koronavīrusa izplatībai ar eiro banknošu starpniecību nav gūti.
To, ka “vīrusa transmisijas ar banknošu starpniecību iespēja nav būtiska”, nesen apstiprinājis arī Vācijas Roberta Koha vārdā nosauktais institūts, kura misija ir iedzīvotāju veselības aizsardzība un uzlabošana.
Gluži kā parastās sezonālās gripas gadījumā un uz jebkuras citas virsmas inficētas personas izelpā esošs vīruss, kas pilienu veidā nokļuvis uz banknotes, ierobežotā laika periodā varētu būt dzīvotspējīgs.
Tomēr salīdzinājumā ar citām virsmām, piemēram, durvju rokturiem, margām, gaismas ķermeņu slēdžiem, iepirkšanās groziem, varbūtība inficēties ar vīrusu ar banknošu starpniecību ir ļoti zema.
Katrs iedzīvotājs eirozonā dienā vidēji veic 1,2 skaidrās naudas maksājumus, tā ka varbūtība inficēties ar citiem priekšmetiem, kuriem mēs pieskaramies, ir pat lielāka. Ja cilvēks ievēro piesardzību un profilakses pamatpasākumus, piemēram, bieži un kārtīgi mazgā rokas, banknošu lietošana nerada risku saslimt ar Covid-19.”
Jāpiebilst, ka eiro banknotes tiek ražotas no kokvilnas un papīra ražošanas procesa laikā tas speciāli tiek apstrādāts ar nolūku palielināt izturību.
Šī apstrāde apgrūtina arī mikroorganismu izdzīvošanu kokvilnas papīrā. Tāpat inkasācijas savāktās banknotes tiek gludinātas ar karsta tvaika palīdzību, bet netīrās, nolietotās un saplēstās banknotes tiek aizvietotas ar jaunām – tas notiek automatizēti, ar mašīnas palīdzību. Tiesa gan, monētas nekādi apstrādātas netiek.
Rezumējot – pagaidām nav konstatēts neviens gadījums, kad ar “Covid-19” kāds būtu inficējies, izmantojot skaidru naudu, visi inficēšanās gadījumi notikuši no cilvēka cilvēkam.
Nenoliedzami, nauda nav tīra un pēc tās izmantošanas ir jāmazgā rokas, tomēr tā nebūt nav starp netīrākajiem priekšmetiem, ar kādiem rokas saskaras – kāpņu margas, rokturi, publiski pieejami gaismas slēdži, lifta pogas un mobilo telefonu virsmas ir krietni netīrākas.
Tomēr aicinājumi pārstāt lietot kāpnes, liftus un telefonus nav manāmi. Tādēļ – izmantot vai neizmantot skaidro naudu ir jūsu pašu lēmums, taču rokas jāmazgā un jādezinficē tik un tā.
