“Bēdziet!” Lietuviešus īpašā rokasgrāmatā apmāca ārkārtās situācijām 9
“Mēs ļoti labi saprotam, ka mums ir jāstiprina valsts aizsardzība. Un tā sākas ar mūsu apņēmību un centieniem to izdarīt,” šādus vārdus Lietuvas aizsardzības ministrs Jozs Oleks raksta aptuveni simts lappušu garā valsts iedzīvotājiem izplatītā rokasgrāmatā, kurai dots nosaukums “Kas mums jāzina par gatavību ārkārtas situācijām un karam”. Lietuvas Aizsardzības ministrija, Lietuvas bruņoto spēku un Ugunsdzēsības un glābšanas departaments kopīgi sagatavotās rokasgrāmatas mērķis ir informēt sabiedrību par to, kā ierindas pilsonim jārīkojas, ja valstī tiek izsludināta mobilizācijā. Tajā arī sniegti praktiski padomi par to, ko darīt ārkārtas situācijās. Lietuvas Aizsardzības ministrijas preses departamenta vadītāja Viktorija Cieminīte sarunā ar “Latvijas Avīzi” apstiprināja, ka šādas rokasgrāmatas izveides iniciatīva nākusi tieši no Aizsardzības ministrijas puses.
“Tikai sešus gadus pēc iebrukuma Gruzijā Krievija atkal ir izmantojusi militāru spēku pret savu kaimiņu, šoreiz pret Ukrainu,” rokasgrāmatas ievadā raksta aizsardzības ministrs J. Oleks, norādot, ka iedzīvotājiem ir jāzina, kā ārkārtas situācijās tiktu organizēta civilā aizsardzība.
V. Cieminīte pastāstīja, ka pašreizējo ģeopolitisko notikumu dēļ gan Lietuvas Aizsardzības ministrija, gan citas valsts iestādes ir saņēmušas ļoti daudz jautājumu no civiliedzīvotājiem par to, kā tiek organizēta mobilizācija, kā aizsargāt sevi un savu īpašumu bruņotu konfliktu gadījumos vai citās ārkārtas situācijās. “Tāpēc ministrija ierosināja sagatavot šādu rokasgrāmatu,” sacīja V. Cieminīte. “Civiliedzīvotāju izglītošana, patriotisma kopšana un sabiedrības informētība par drošību un tēvzemes aizsardzību ir viena no Lietuvas Aizsardzības ministrijas prioritātēm.”
Rokasgrāmata sastāv no piecām nodaļām, kurās skaidrots, kas ir civilā aizsardzība, kā darbojas brīdinājuma sistēmas, kā iedzīvotāji tiek informēti par krīzes situācijām, kā valsts iestādes reaģē uz ārkārtas situācijām, draudiem un bīstamām situācijām miera laikā un kara laikā. “Pagājušajā gadā Aizsardzības ministrija saņēma vairākus jautājumus, kas saistīti tieši ar mobilizāciju, tāpēc šajā rokasgrāmatā ir sniegta detalizēta informācija par to, kā iedzīvotājiem rīkoties, ja mobilizācija tiek izsludināta,” paskaidroja V. Cieminīte.
Rokasgrāmatā ir apkopoti arī virkne praktisku padomu, kā Lietuvas iedzīvotājiem rīkoties katastrofu gadījumos, kas jāņem vērā, ja tiek īstenota evakuācija vai ja evakuācija nav bijusi iespējama, kā sevi atbrīvot no gruvešiem, kā rīkoties, nonākot iebrucēja karaspēka gūstā, un kā sniegt psiholoģisku palīdzību citiem nelaimē nokļuvušajiem. Tajā arī konkrēti paskaidrots, kas cilvēkam būtu jādara, ja sāktos karš.
“Pirmā lieta, kas jums jāapzinās, – jūs esat civilpersona, kurai ir jāizdzīvo un jāpamet ienaidnieka ieņemtā teritorija, ja jums nav speciālo zināšanu un prasmju, kā karot,” uzsvērts rokasgrāmatā, kurā arī norādīts, ka citi noteikumi attiecas uz karavīriem, rezervistiem un brīvprātīgajiem, kuriem jārīkojas pēc iepriekš izstrādāta plāna.
Tāpat sniegti dažādi padomi par to, kā, piemēram, cilvēkam rīkoties, ja viņš saņemts gūstā, un kā pagrabā izveidot slēptuvi. “Atcerieties, ka jums ir tikai viens mērķis – izdzīvot. Mēģiniet saglabāt mieru un neļaujiet krist panikā citiem gūstekņiem. Daudz nerunājiet, tikai tad, kad nepieciešams, bet esiet draudzīgs pret citiem gūstekņiem,” pamācīts Lietuvas aizsardzības ministra prezentētajā rokasgrāmatā. Savukārt, stāstot par slēptuves izveidi pagrabā, rokasgrāmatā ir ieteikts, piemēram, laikus parūpēties par papildu ventilācijas caurulēm. Vislabāk derētu caurule ar izmēru 150 milimetri diametrā, paskaidrots Lietuvas Aizsardzības ministrijas sagatavotajā rokasgrāmatā.
V. Cieminīte uzsvēra, ka arī turpmāk ir plānoti vairāki pasākumi, lai uzlabotu iedzīvotāju informētību par aizsardzības jautājumiem. Lietuvas Aizsardzības ministrijā notiek darbs pie īpaša dokumenta “Civilās apmācības valsts aizsardzībai rīcības plāns 2015. – 2017. gadam” sagatavošanas. V. Cieminīte atklāja, ka tajā tiks izstrādāta stratēģija sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem, medijiem un kultūras nozares darbiniekiem. Turpmākajos gados lielāka uzmanība tiks pievērsta arī Lietuvas Strēlnieku apvienības darba pilnveidei. Pērn Strēlnieku apvienības budžets bija 600 tūkstoši eiro, bet jau šogad tas palielināts līdz vienam miljonam eiro. “Pērn novembrī tika panākta trīspusēja vienošanās starp Aizsardzības ministriju, Izglītības ministriju un Strēlnieku apvienību par sadarbību jauniešu izglītības jautājumos. Puses vienojās kopīgi organizēt vasaras nometnes un dažādus jauniešiem paredzētus patriotiskus seminārus par vēstures un drošības jautājumiem,” pastāstīja Lietuvas Aizsardzības ministrijas pārstāve.
Latvijā iztiek bez rokasgrāmatas
Latvijas Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins apstiprina, ka Latvijā rokasgrāmata, kurā būtu apvienota šāda informācija, nav izdota. “Kas attiecas uz militāra rakstura informāciju, mēs esam skaidrojuši to mūsu interneta resursos, izvietojot informāciju gan par mobilizācijas norisi, ja tāda būtu nepieciešama, gan normatīvajiem aktiem,” skaidro K. Galkins. Arī viņš uzsver, ka iespējama valsts militāra apdraudējuma gadījumā vissvarīgākais ir iegaumēt Lietuvas aizsardzības ministra Oleka norādījumu – saglabāt mieru un uzticēties speciālistiem. “Tā ir viena no būtiskākajām lietām. Ja radīsies valsts apdraudējums arī no militārā viedokļa, tad profesionālā armija, regulārie spēki un zemessardze būs pirmie, kas reaģēs. Mums ir karavīri ar pieredzi misijās Irākā un Afganistānā, mums ir spējīgi virsnieki, tostarp tie, kuri ir atvaļinājušies,” uzsver K. Galkins. Savukārt, runājot par sabiedrības informētības līmeni dažādu krīžu gadījumos, Aizsardzības ministrijas pārstāvis norāda, ka “valsts pārvaldes iestāžu uzdevums ir ar jebkādiem veidiem, tostarp mediju starpniecību, nepārtraukti informēt cilvēkus par to, kas notiek un kāda ir situācija valstī”. “Mēs izslēdzam iespējamību, ka notiek uzbrukums, par kuru neviens nekā nezinātu,” norāda K. Galkins, atzīmējot speciālo dienestu lomu.
