Bedre uz ceļa vai budžetā 0
Latvijas pašvaldības kopš 2009. gada nevar brīvi izvēlēties aizņēmuma mērķi. Zaļā gaisma dota Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu kreditēšanai, kā arī vēl dažām citām prioritātēm, taču to vidū nav minēta ielu un ceļu atjaunošana. Sarunās ar Finanšu ministriju pašvaldības prasa atbrīvot tās no ierobežojumiem, jo līdzšinējā kārtība traucē attīstībai.
Tilts – no budžeta līdzekļiem
Divu ciemu iedzīvotāji pāri Gaujai uz Carnikavas centru var nokļūt tikai pa dzelzceļa tiltu, taču tas nav pielāgots gājēju vajadzībām. Novada dome nolēmusi, ka ļaužu drošībai jābūvē tilts, kura izmaksas kopā ar pievedceļiem aprēķinātas ap 1,8 miljoniem latu.
Kā stāsta novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, nebija iespējams piesaistīt ES līdzekļus, ne arī aizņemties no valsts. “Sapratām, ka jāiegulda no kārtējā budžeta, cik to varam atļauties.”
Šogad tilta būvniecībai Carnikavas domes deputāti no sava budžeta, kurā ieņēmumi plānoti vairāk nekā pieci miljoni latu, paredzējuši 400 tūkstošus latu, lai gan pašvaldības kredītportfelis jeb aizņēmuma summa pret ienākumiem izmantots tikai par nepilniem diviem procentiem.
Likums nosaka, ka pašvaldības kopējās parādsaistības nedrīkst pārsniegt 20% no pašvaldības saimnieciskā gada pamatbudžeta ieņēmumiem, neskaitot mērķdotācijas un iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, atsevišķos gadījumos ar finanšu ministra atļauju šis procents var būt arī lielāks.
Taču šis nav vienīgais Carnikavas infrastruktūras objekts, kam vajadzīgi lieli ieguldījumi. Četros gados no valsts pārņemtas vairākas ielas, tostarp arī centrālā Garupes iela, kam nepieciešams gan remonts, gan ietvju un apgaismojuma izbūve.
Ceļu sakārtošanai līdzekļu no pašu budžeta nepietiks, norāda domes priekšsēdētāja, bet valsts kredītu nedod, jo šī nozare pašvaldībām nav noteikta par prioritāru mērķi.
“Mēs jau pagājušajā gadā valdībai rosinājām, ka jāļauj pašvaldībām attīstīties un jādod iespēja aizņemties naudu nozīmīgu infrastruktūras projektu attīstībai, taču viņi ielika tikai atsevišķus mērķus, piemēram, izglītības iestāžu projektiem.” Viņai radies priekšstats, ka diskusijas ar Finanšu ministriju (FM) notiek “vienos vārtos”. “Mēs atnākam, parunājam, bet viņi jau visu ir izlēmuši. Šādai diskusijai nav jēgas.”
Iedzīvotāji prasa sakārtotas ielas
Mārupes novada dome aprēķinājusi, ka visu ielu un celiņu sakārtošanai, kā arī jaunu būvniecībai nepieciešams ap 100 miljoniem latu, noslogotāku ielu remontam sākumam pietiktu ar četriem līdz pieciem miljoniem.
Taču vispirms jāatrod nauda ielu atjaunošanai – tās tiks uzraktas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu izbūves gaitā. “Nākamajā gadā Mārupe ļoti vēlētos, lai aizņemšanās iespēja būtu lielāka, jo mums ir nepieciešami finanšu resursi ceļu sakārtošanai,” uzsver Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs. Tik lielu finansējumu veikt tikai no budžeta līdzekļiem nav iespējams, tāpēc mārupieši ir gatavi aizņemties no valsts. Viņu parādsaistības nedaudz pārsniedz četrus procentus, savukārt gada ieņēmumi norādīti aptuveni deviņarpus miljoni latu.
“Šogad likums par valsts budžetu nosaka, ka pašvaldība var ņemt aizņēmumu tikai tad, ja iegulda vairāk nekā 70% savas naudas un 25% var aizņemties Valsts kasē. Šis ierobežojošais limits mūs neapmierina, jo finanšu rezervju jeb uzkrājumu ne mums, ne citām pašvaldībām nav, tāpēc aizņēmums nepieciešams no pirmā lata.”
Ar līdzīgu problēmu ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūves gaitā saskārušās arī citas Latvijas pašvaldības. Projektā finansējums atļauts, lai uzraktajai ielas daļai vien uzliktu ielāpu, taču kārtīgam saimniekam saprotams, ka segums jāatjauno pilnībā. Tukuma novada dome salāpītās ielas visā platumā atjauno no pašu budžeta līdzekļiem, tomēr finanšu trūkuma dēļ darbi notiek lēnām. Domes priekšsēdētājs Juris Šulcs norāda, ka ielu atjaunošanai obligāti jāpiešķir valsts aizdevums. “Tikko beidzās iedzīvotāju sapulce Tukumā, un, kā teica ne viens vien runātājs, pats svarīgākais ir sakārtotas ielas.”
Ceļu sakārtošanā vajadzīga valstiska programma, piebilst Mārupes novada domes priekšsēdētājs – jautājums jārisina kopīgi, jo viena pati pašvaldība ar ceļiem nevar tikt galā. Tā spriež arī Ozolnieku pašvaldības vadītājs Māris Ainārs. Viņa vadītā dome par kredīta naudu pagājušajā gadā uzbūvējusi pirmsskolas izglītības iestādi, ceļu atjaunošanai nepieciešami vēl lielāki līdzekļi.
Ierobežojumi nav loģiski un saimnieciski
Dzīve pierādījusi, ka strikti ierobežojumi nav ne loģiski, ne ekonomiski, ne arī saimnieciski – uzsver Juris Šulcs. Arī viņa vadītā pašvaldība bieži vien ir spiesta ņemt kredītu septītajai vai astotajai prioritātei, jo pirmajām divām prioritātēm nav izsludināti konkursi un nauda nav pieejama. “Paliek jautājums – vai vispār ņemt? Pašvaldības paņem, bet tā pirmā prioritāte tā arī paliek nedarīta. Ja tai nav iespējams dabūt naudu no ES struktūrfondiem, tad to vajadzētu finansēt no valsts kredīta, ko mēs varētu paņemt.”
Temats par aizņēmumu nosacījumiem cilāts gan Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunās ar Finanšu ministriju, gan finanšu izlīdzināšanas padomē.
“Mēs vēlamies, lai pašvaldībām ierobežojumi tiktu pilnībā noņemti. Ir jāatjauno tiesības brīvi aizņemties tām vajadzībām, kuras tās uzskata par vajadzīgām,” pašvaldību nostāju strikti pauž LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Pēdējos divos gados LPS izdevies panākt plašākas iespējas pašvaldību aizņēmumiem, taču “rokām jābūt pilnīgi brīvām”. LPS padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Lāsma Ūbele norāda, ka “tas ir attīstības jautājums un, mūsuprāt, šie ieguldījumi infrastruktūrā radītu jaunu naudu, kas nestu lielākus nodokļu ieņēmumus un radītu jaunas darba vietas, un kopumā mūsu ekonomika augtu straujāk”.
FM apgalvo, ka ir atvērta konstruktīvam dialogam ar LPS attiecībā uz pašvaldību aizņemšanās nosacījumiem 2014. – 2016. gadam un esot gatava atbalstīt priekšlikumu 2014. gadam par aizņēmumiem ceļiem… ņemot vērā ierobežojumu kopējā aizņemšanās apmērā.
Latvijas pašvaldību vidējais kredītsaistību rādītājs iepretim ieņēmumiem ir aptuveni 10,05%. Kā liecina Finanšu ministrijas informācija, pagaidām tikai vienai pašvaldībai – Kārsavas novadam – saistību apmērs šogad pārsniedz 20%, aiz tā seko Siguldas un Tukuma novads ar nedaudz vairāk kā 16%.
“Ja modelējam situāciju, cik daudz naudas pašvaldībām varētu būt pie-ejams nākamajā plānošanas periodā no 2014. gada, redzam, ka pašvaldības projektus var īstenot. Aizņēmuma mērķim jābūt lietderīgam, vērstam uz pašvaldības attīstību. Protams, jāskatās katrs individuālais gadījums,”
spriež Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece attīstības instrumentu jautājumos Dace Grūbere.
“Daudzi apgalvo, ka pašvaldības nemāk saimniekot, un tāpēc grib tās regulēt. Bet dzīvē tā nav – pašvaldību deputāti nav tādi, kas pa labi un kreisi tērē kredītlīdzekļus. Kāpēc tad viņus ievēl?” strikti par pašvaldību reālu patstāvību iestājas Tukuma novada domes vadītājs J. Šulcs.
