Bēdīgs stāsts: Ķēves Mairas glābšana pavērsusies pret pašiem glābējiem 71
Bezcerīgs gadījums – tā vairāki Latvijā zināmi veterinārārsti novērtēja ķēves Mairas veselības stāvokli, kurai ceļu satiksmes negadījumā Rugāju novadā bija sadragāts labās kājas naga kauls. Speciālistu vērtējums un aicinājums pārtraukt zirga ciešanas ar eitanāziju neatturēja Ivetu un Gundegu Bideres no dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu ķepā” uzņemties rūpes par ķēvi.
Atsaucoties uz dzīvnieku draugu aicinājumu palīdzēt, viņas bija sagādājušas furgonu un smagi cietušo Mairu no Latgales pārvedušas vairāk nekā 300 km attālumā uz Zemgali – biedrības novietni Ozolnieku novadā. Mēnesi ilgā cīņa par ķēvītes veselību, kas beidzās pēc Jāņiem – viņu atrada mirušu kūtī, tagad pavērsusies pret pašām glābējām. Pārtikas un veterinārais dienests ir sagatavojis iesniegumu Valsts policijai ar lūgumu ierosināt krimināllietu pret biedrību “Ķepu ķepā” par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.
Mums ir pieredze
Kas zina, kāds būtu ķēves Mairas liktenis, ja viņas saimnieks Aldis Kamoliņš gādātu, ka kustonis nepieskatīts neklīst pa apkārtnes pļavām. Naktī uz 22. maiju uz ceļa notriekto zirgu uzgāja Aparniekos, apmēram 10 kilometru attālumā no Kamoliņu mājām, un ceļu policijai nācās krietni papūlēties, lai atrastu cietušā dzīvnieka saimnieku. Vīrs nenoliedz, ka ķēvi nav sējis, taču parasti tā turējusies mājas tuvumā. Kad nu Maira jau gandrīz diennakti gulējusi šokā no sāpēm, viņš braucis pie tās, vedis gan ūdeni, gan zāli, bet veterinārārstu nav saucis – neesot naudas. Kaimiņu Ivanovu iesaistīšanās beidzot ļāvusi ziņot par nelaimi tuvējai veterinārārstei Ārijai Freimanei. “Apskatīju kāju un teicu, ka jādod uz kautuvi, ka neko nevaru izdarīt, jo zirgam lauztas kājas neārstē – es taču redzēju, ka tas ir bezcerīgs gadījums,” savu diagnozi atstāsta Freimane. Viņas spriedums veco vīru nav pārliecinājis – Mairai jādzīvo. Tā ķēve turpinājusi ciest sāpes vēl vienu diennakti, jo atsāpinošus līdzekļus veterinārārste tajā vakarā netika ievadījusi, līdz ieradušās glābējas no biedrības “Ķepu ķepas” un Kamoliņš savu ķēvīti nodevis viņu rokās.
“Kāda bija mūsu motivācija glābt šo zirgu? Mēs vienkārši glābjam dzīvniekus, un mūs sāka bombardēt no visām malām, lai palīdzam,” par savu lēmumu doties uz tālo Latgali pēc Mairas stāsta Iveta Bidere. Viņu biedrībai esot pieredze ar sarežģītiem gadījumiem – izglābti arī astoņi zirgi, par kuriem tāpat “daudzi mums bļāva virsū, ka tas ir bezcerīgi”. Kaut vai gadījums, kad dabūjušas uz kājām ķēvi Tefu, kura gulējusi pļavā un necēlusies, jo bija plīsušas saites pakaļkājai, tā uzpampusi kā bomis līdz augšai. “Labi, tas bija vieglāks gadījums,” piebilst Iveta. Bideres, saprotot, ka cīņa par Mairas veselību varētu būt ilga un dārga, lūdza sabiedrību ziedot naudu ķēves ārstēšanai. Mēneša laikā biedrības ziedojumu kontā ienākuši aptuveni pieci līdz seši tūkstoši eiro.
