Trīs iemesli, “kāpēc Egils Levits nav iemantojis tautas siržu patikšanu?” Egila Līcīša feļetons 146
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts prezidents sēdēja, sevī ierāvies, pils kaktiņā, mazās mīļās saimes ielenkumā. Līderis bija ciešām saitēm siets ar nelielo līdzstrādnieku pulciņu, kurš nu arī nesaprašanā kratīja galvas un nezināja, kur nolaist acis.
Kā tad tā? Skaistais sirmgalvis, atdevis valstij jaunību un brieduma gadus, pārbraucis no Rietumiem mājās, par ieguldītiem pūliņiem apmaksāts ar pirmās personas amatu, bija sapņojis par ceļu kalnup.
Bet iznākumā tautas nepateicība, reitings nolaists grāvī un sasniegts rekordzems rādītājs – 63% aptaujāto respondentu, kas negatīvi vērtē prezidenta darbību.
Tas ir skaitlis, kāds iepriekšējiem valsts galvām nebija iedomājams ļaunākajos sapņos, un politikā ar tik kritisku skatu neuzlūkoja pat lielākos tautas pāridarītājus, zagļus un afēristus! Cik tur vairs tālu līdz melnā tumsības ķēniņa reitingam!
Kur noenkurots stāv kuģis “Saratov”, uz kuru atkāpties un bēgt?
Egils Levits bij’ ierindojams nācijas morālo līderu pulkā, kur atlikušas vien dažas nenocirstas vientuļās Jūrmalas priedes un pāris nesagāztu augsto Pētera torņu.
Prezidenta veikums bij krietnas uzslavas cienīgs ar neatsveramiem nopelniem kā Neatkarības deklarācijas radīšanā, tā Satversmes preambulas izveidošanā.
Rīgas pilī Levits nonāca kā pieredzējis Eiropas soģis, pirmās klases jurists un domātājs. Pēc ievēlēšanas sagaidīts ar brāzmainiem aplausiem un skaļas piekrišanas saucieniem, nepavisam kā iepriekšējie trīs amatbrāļi, kuri tika izšvilpti, jo amatā nonākuši kā Zoodārzā sameklēti oligarhu ielikteņi.
Kā prezidents Levits izcēlās ar liesmainu daiļrunību un pašdarinātiem košiem jaunvārdiem. Kolīdz ar rīta gaismu atvēris acis, par pirmo pienākumu pats sev vēlēja – celies, mosties, strādā valsts tīrumā!
Vai gan valsts vadītājs apzinīgi nepildīja apņemšanos, vai stellēs arvien nestāvēja vērpjams jauns Saeimā iesniedzams likuma projekts un jaunas prezidentālās iniciatīvas?
Bet nu prezidenta bronzas piere zem kuplās matu rotas savilkta grumbās. Bēdu sagrauzts, pienākumu nospiests, dzīves grūtumu salauzīts, valsts vadītājs domāja drūmas domas.
Līderim kremta – kāpēc agrākā popularitāte tik vītusi un apcirpta? Kur aiztecējis rūpīgi ilgos gados uzkrātais un vāktais politiskais kapitāls?
Mēģināsim dot pietiekami ticamus izskaidrojumus tik bēdīgai, fiasko līdzīgai prezidenta reitinga bilancei.
Kāpēc Egils Levits nav iemantojis tautas siržu patikšanu?
Pirmkārt, būdams ārzemju standartu attīstītājs, turklāt, spiests strādāt attālināti pandēmijas ierobežojumu apstākļos, prezidents pārāk kautrīgi dibināja attiecības ar latviešu vēlētājiem. Īpaši provincē darbaļaudīm ir svarīgi, lai Latvijas valsts galva būtu “mūsējais”, tuvs cilvēkiem, “kā Vējonītis mācēja”, nevis vadītu dienas pils ziloņkaula tornī.
Otrkārt, iedzīvotāji sabijuši ilgā dīkstāvē, mājsēdē, kovida sērgas radītā spriedzē pastiprināti prasa atbildību no vadošiem darbiniekiem. Nācijas tēvs ir materializējies ciešā savienībā ar Kariņa valdību, arvien atbalstījis savu audzēkni un premjerministru – diez vai vajadzēja turēties tik tuvā radniecībā, kad Ministru kabinets vāji tiek galā ar krīzes vadīšanu. Citiem vārdiem sakot, prezidentam derēja biežāk oponēt un norādīt uz valdības pieļautajām kļūdām, kādu ir bijis ne mazums.
Treškārt, politiskā pārvalde, Latvijas parlaments acīmredzami uzskata Levitu par kušetes filozofu, kura izteiktās idejas nav vērā ņemamas. Tas sākās jau ar noraidīto domu par Valsts padomes institūcijas iedibināšanu un turpinājies tādā mērā, ka tikpat kā viss no prezidenta kancelejas uz Saeimu piegādātais materiāls izrādījies bezvērtīgs, sietā nests ūdens. Tas bijis redzams trieciens augsti mācītā jurista profesionālajai autoritātei un prezidenta reputācijai.
Pandēmija arī traucējusi Levitam parādīt vienu no potenciāli stiprajām pusēm – būt par Latvijas ārlietu virzītāju.
Kādu gramu mārrutku pierīvējis, naža galu aso sinepju pielicis klāt visu prezidentu vajātājs un slavas postītājs Lato Lapsa, dažas neveiklas pārteikšanās tiešraidēs, un rezultātā reitings noslīdējis mīnusos.
Kura politiskā partija uzņemsies tik maz tautas atbalsta guvušu prezidentu vēlēt Saeimā pa otram lāgam? Izretis politikā gadījušies laimesbērni, kuriem izdevies atgūt otro elpu un atsākt karjeru no jauna ar baltu kreklu un tīrām biksēm.
Bet tas trāpījies pa lielai daļai kā aklai vistai grauds. Iespējams, prezidenta tuvāko loku jāpapildina ar tēla veidotājiem un padomniekiem, kuri spēj dot vērtīgākus ieteikumus nekā esošie kancelejas klerki.
Ko novēlēsim mūsu labajam prezidentam? Egil, esi vīrišķīgs un stiprs, nes un velc tālāk smago amata nastu.
