Bebru var piemānīt jeb kā tikt vaļā no dzīvnieka un tā arhitektūras šedevriem 11
Daudzi zemnieki cieš no bebru arhitektūras šedevriem. Applūst lauki, izslīkst un nokalst mežs. Cīņa ar bebru aizsprostiem ir smaga un parasti neveiksmīga, jo nojauktos dambjus dzīvnieki atjauno pāris dienu laikā.
Žurnāla lasītājs Pēteris Baranovskis no Daugavpils novada savā saimniecībā izmēģinājis paņēmienu, ar kuru var viegli paglābt zemi no applūdināšanas un atbrīvoties no bebriem.
Aizsprostā paralēli zemei ierok pietiekami garu plastmasas vai cita materiāla cauruli. Izskatās, ka caurule izdūrusies aizsprostam cauri. Brīvajam caurules galam, kas atrodas aiz aizsprosta ūdenskrātuves pusē, jābūt vismaz pusotra metra garam. Ja būs īsāks, bebrs to aizmūrēs ciet. Dambja otrā pusē, grāvja lejtecē, caurules gala garumam nav nozīmes, tas var būt īsāks, jo dambja sausajā pusē bebrs remontdarbus neveic.
Caurules diametram jābūt vismaz 10 cm vai lielākam, lai nodrošinātu pietiekamu caurteci.
Cauruli ierok tādā dziļumā, kādā gribat noturēt ūdens līmeni ūdenskrātuvē.
Ūdens iztek pa cauruli, un bebra dīķī līme nis krītas. Lauki ir glābti, toties bebrs ir neapmierināts un satraucies, jo viņa dīķis ir sauss! Tātad aizsprostā radusies sūce. Bebrs čakli strādā, lai aizblīvētu visas spraugas, taču bez panākumiem. Beidzot dzīvnieks nolemj, ka kaut kas nav kārtībā, un pamet šo vietu. Pētera Baranovska pieredze liecina, ka bebrs aiziet jau tajā pašā vasarā.
Latvijas Dabas muzeja zoologs Edgars Dreijers apstiprināja, ka šī ir laba metode. Parasti bebrs nespēj atrast iemeslu, kāpēc pazūd ūdens. Paretam gadās gudri dzīvnieki, kuri saprot, ka vainīga caurule, un to aizlipina. Taču lielāko daļu bebru šādi var piemānīt, un tie pārceļas dzīvot citur.
