Bebrs – kārdinošs medījums, kuru jāprot noķert 1
Bebrs kā medījums jau sen ir šķitis kārdinošs. Tas izsenis bijis daudzskaitlīgs medījums, ko cilvēks var izmantot visdažādākajos veidos. Bebrs bijis vērtīgs ne tikai padomju laikos, kad tos medīt varēja ne katrs un arī maksāja par ādām vairāk, bet arī senāk, muižkungu laikos, kad bebri tika sargāti un tos medīt varēja tikai ar lielkunga atļauju.
Bebra medības ar lamatām nav vienīgais veids, kā iegūt šo dzīvnieku. Trokšņains un dinamisks medību veids ir ar alu suņiem, kad bebri tiek izdzīti no alām. Interesantas ir arī medības uz gaidi, kad bebru nomedī ar šaujamieroci. Tomēr, ja jālikvidē kāda bebraine un ievērojami jāsamazina bebru skaits, visefektīvākais veids ir to ķeršana ar lamatām. Ar lamatām bebrus medīt var ne tikai vasarā, rudenī vai pavasarī, bet arī ziemā. Kanādā un Krievijā bebru lamatas izliek arī zem ledus, jo bebrs pārvietojas arī šajā laikā.
Kājķeramās lamatas Latvijā izmantot ir aizliegts, jo šis dzīvnieku ķeršanas veids Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par nehumānu.
Vispopulārākās ir “Conibear” rāmju lamatas, ko ir vienkārši uzstādīt un pārbaudīt. Ja lamatas uzstāda ziemā vai laikā, kad ir sniegs un auksts ūdens, labāk nodrošināties ar izturīgiem neoprēna materiāla cimdiem, kas pasargās rokas no sala. Noderēs arī garie gumijas zābaki.
Lamatu uzstādīšana. Pavasarī, kad ledus lēnām kūst, var sākt novērot bebru aktivitātes. Lai iegūtu vēlamu rezultātu un veiksmīgi nomedītu šo viltīgo grauzēju, lamatas būtu liekamas bebru darbošanās vietās. Par bebru aktivitātēm liecina grauzumi, bebru atstātā taka, kur tie kāpuši ārā no ūdens, arī dambji. Tāpat upju, grāvju krastos kafijbrūns sniegs vietā, kur hokeja čempionāta simbols iznāk vakariņās. Kad bebri pavasarī sāk kustēties, šis ir viens no labākajiem brīžiem, lai tos medītu – ir vēl pietiekami labs akots ģērēšanai un medicīnai vislabākā dziedzeru kvalitāte. Tad nekavējoties jāuzstāda lamatas vietās, kur tie lien ārā no ūdens vai arī aktīvi pārvietojas.
Visvienkāršāk lamatas uzstādīt grāvī, jo pa šo ūdenstilpi bebrs pārvietojas uz priekšu un atpakaļ un cita ceļa tam nav. Ja ledus jau ir pazudis vai grāvja ledū izkalts āliņģis, lamatas ievieto grāvja vidū pēc iespējas tuvāk ūdentilpes dibenam. Nav nozīmes, cik grāvis ir dziļš, galvenais, lai pats tiktu tam klāt. Lamatas nostiprina ar koka puļķiem, vislabāk izmantot paša bebra grauztos kokus. Šādus puļķus arī izmanto, lai uztaisītu tādu kā sētiņu, mietiņus saspraužot citu citam līdzās lamatu abās pusēs.
Lamatas piestiprinot ar puļķiem, gan jāievēro, lai mietiņi netraucētu atsperei nostrādāt, kad bebrs iepeldēs lamatās. Ideālā gadījumā pāri visam grāvim virs lamatām uzliek kādu baļķēnu, trunējušu koku, izveidojot tādu kā tiltiņu. Tas liks peldošajam bebram ienirt un iekļūt lamatās. Labāk lamatas piesiet pie kāda koka ar virvi vai stiepli, lai bebrs cīnoties tās neaizvilktu prom. Tad nāksies kārtīgi nopūlēties, lai grāvī tās atrastu. Nekādā gadījumā neaizmirstiet noņemt sardziņus, citādi bebrs peldēs uz priekšu un atpakaļ, nekas nenotiks, bet mednieks domās, ka bebru tur nemaz nav.
Šis gan nav vienīgais lamatu nostiprināšanas veids. Lamatas var izlikt bebru alu priekšā, kā arī nostiprināt ar kārti pie ūdens virsmas, kā norādīts shēmā. Iespējams arī dziļākā grāvī ielikt divas lamatas vienas virs otrām.
Ja lamatas liek grāvja dibenā, tad ūsiņām, kas pēc bebra pieskāriena iedarbina lamatas, jābūt vērstām uz leju. Ja lamatas liek pie ūdens virsmas, ūsiņām jābūt vērstām uz augšu.
Ar laiku dzīvnieki kļūst uzmanīgi. Svarīgi ir lamatas nomaskēt. Labāk lietot mazliet aprūsējušas, nevis jaunas un spīdīgas, jo no tādām bebrs baidīsies. Ja lamatas liek ūdenī, bet ārā paliek virspuse, to var apklāt ar zariem, zāli, arī dubļiem, lai dzīvniekam nerastos aizdomas.
Ja ūdenstilpi vēl klāj ledus, bet tiek novērotas bebru aktivitātes, lamatas var ielikt āliņģī, tāpat ar diviem koka puļķiem piespraužot pie gultnes. Jāskatās gan, kā bebrs pārvietojas, no kuras puses tas nāk ārā. Jāseko līdzi, lai lamatas neiesaltu ledū, jo tad pie tām varēs piekļūt tikai pavasarī un lamatu atspere var būt jau “nogurusi” un rīks vairāk nekalpos pietiekami efektīvi, lai bebru veiksmīgi noķertu. Jāņem vērā, ka bebrs ir spēcīgs dzīvnieks un, ja lamatas nav pietiekami stingras, var no tām izrauties.
Ja lamatas bebrainē izliksiet pirmo reizi, bebri vēl būs droši. Tādēļ pirmajā reizē var izlikt pēc iespējas vairāk lamatu, jo, kad dzīvnieki sāks apjaust, ka notiek kaut kas nelāgs, sāk pazust ģimenes locekļi, tie kļūs uzmanīgāki. Ir bijuši gadījumi, kad vakarā uzliek lamatas bebrainē, kur bebrus līdz šim neviens nav traucējis, un nākamās dienas rītā jau noķerti trīs dzīvnieki.
Literatūrā aprakstīts, ka katra bebru ģimene citādi reaģē uz lamatām. Dažiem tās šķitīs vienaldzīgas, bet citi indivīdi būs ļoti uzmanīgi, it īpaši, ja manītas cilvēka aktivitātes. Pastāv uzskats, ka bebru tēviņi pret svešām smakām un smaržām izturas vienaldzīgāk nekā mātītes. Arī jaunie bebri būs daudz ziņkārīgāki un neuzmanīgi. Daudzkārt novērots, ka bebrainē vakarā pirmie parādās un sāk darboties jaunie bebri. Ja viss ir mierīgs, parādās vecie.
