BBC sižets par Cēsīm izpelnās kritiku 0
Lietaina diena, noplukusi baznīca, noskrandušas ēkas un slēgti veikaliņi – tādas parādītas Cēsis britu raidorganizācijas BBC sižetā par bezdarbu Latvijā. Cēsnieki uzskata, ka sižetā parādīta pilsētas skarbākā puse, taču aizmirsts par pozitīvajām lietām.
BBC žurnāliste Graine Heringtone materiālā par bezdarbu Latvijā stāsta par to, kā cēsniece Ilze, kura strādā ārzemēs, brauc aplūkot savu pilsētu. Tālāk kadros parādās pilsētas ieliņas lietainā laikā un tiek stāstīts, ka Cēsis esot pilsēta, kuru smagi skāris bezdarbs. Kāds jaunietis, domājams, cēsnieks, teic, ka cilvēki braucot prom no pilsētas uz vietām, kur ir darbs. “Sižetā atspoguļota Cēsu skarbākā puse – ir cilvēki, kam nav darba, kuriem ir nelieli ienākumi, un tāda aina varētu būt viņu ikdiena. Taču cilvēki arī mēģina ko darīt,” teic cēsniece Linda Grundmane, kura gan piebilst, ka Cēsis noteikti nav pilsēta ar lielāko bezdarbu Latvijā. Runājot par Cēsu jauniešiem, viņa novērojusi, ka daļa no viņiem aizbrauc, taču daļa atgriežas. “Cēsnieki vienmēr ir bijuši tie, kam ir grūti aizbraukt no savas pilsētas,” teica L. Grundmane.
Tikmēr Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma absolvente Krista Saliete teic, ka sižets “diemžēl atbilst patiesībai”.
“Esmu novērojusi – agrāk no Cēsīm brauca prom jaunieši bezdarbnieki, bet tagad prom dodas cilvēki, kam paputējis mazais bizness,” stāsta Krista. Viņa pašlaik ir bezdarbniece un ir skeptiska par Nodarbinātības valsts aģentūras kursiem, kuros gatavojot frizierus un nagu kopšanas speciālistus. “Kādus kungus tad apkalposim?” jautā Krista.
Savukārt LU pasniedzējs un Cēsu patriots Rolands Tjarve arī piekrīt, ka sižetā parādīta pilsētas skarbā puse, kuru nevar noliegt, taču līdzsvaram vajadzētu arī stāstu par pozitīvajām lietām Cēsīs. “Cēsnieku klubam ir projekts, lai rosinātu jauniešu atgriešanos Cēsīs. Esam arī pasnieguši Atgriešanās balvas,” piebilst R. Tjarve.
Cēsu patriote Sandra Stepe gan ir pārsteigta, ka materiāls tiek izstāstīts, balstoties uz “vienas sievietes emocijām”. “Sižetā redzu tendenciozi izmantotus negatīvos kadrus. Uz stāstiem balstīta žurnālistika ir laba, taču prasītos dziļāks konteksts, kāpēc Cēsis šeit pieminētas,” teica S. Stepe. Viņa pārmet, ka nav parādīta Cēsu gaišā puse. “Centrs vizuāli ir burvīgs, un pilsētā netrūkst sakoptu un skaistu ēku.”
Savukārt uzņēmējs Jānis Naglis uzskata, ka sižetā mēģināts “parādīt sliktāko un ļaunāko, kas ir Cēsīs”, taču uzņēmējs nenoliedz, ka pilsētā ir bezdarbs, bet ir arī cilvēki, kas dara. Un ir jādara viss iespējamais, lai cēsnieki paliktu savā pilsētā.
