Māris Antonevičs: BBC satraucas par satrauktajiem 4
Latvijas (un lielā mērā arī Eiropas) medijos bēgļu tēma vairs sen nav vadošā, ja salīdzina ar tās atspoguļojumu, piemēram, pirms diviem gadiem. Tāpēc zīmīgi, ka tieši tagad to aptecēt nolēmusi britu raidsabiedrības BBC krievu ziņu redakcija, turklāt apsūdzošā formā. Par to liecina jau raksta ievads: “Baltijas valstis izdomājušas savu veidu, kā dzīvot bez bēgļiem. Tās uzņem visus patvēruma meklētājus, izvairoties no Eiropas Komisijas sankcijām, bet dara to tā, lai viņi te ilgi neuzkavētos.”
Kas tad tas par viltīgo veidu, ko izdomājusi Latvija? To raidsabiedrībai atklājis viens no patvēruma meklētājiem – kāds Meharens no Eritrejas. Viņš samaksājis kontrabandistiem 3000 eiro, lai caur Ugandu, Etiopiju un Izraēlu nonāktu Eiropā. Doties uz Latviju neesot bijusi viņa izvēle, taču to paredzējusi Eiropas Savienības bēgļu pārvietošanas programma. Dzīve Latvijā viņu neapmierinot, jo te esot pārāk mazs pabalsts. Viņš sazinājies ar saviem tautiešiem citās Eiropas valstīs un noskaidrojis, ka, piemēram, Vācijā dodot dzīvokli un 400 eiro “kabatas naudu”. Bet Latvijā esot tikai 139 eiro un bez dzīvokļa – BBC pažēlojies Meharens.
Ar to žurnālistei ir bijis gana, lai izdarītu secinājumus, ka Baltijas valstis kaut ko īpaši izperinājušas. Nekādas vajadzības salīdzināt Eiropas Savienības valstu makroekonomiskos rādītājus, vidējos ienākumus, minimālās algas, pensijas, pabalstus, lai tomēr nonāktu pie atziņas, ka šāda atšķirība nav tikai bēgļu pabalstos, bet arī citos rādītājos.
Lai ko vēstītu dažādās kampaņās par nāves briesmām, no kurām cenšas glābties Tuvo Austrumu un Āfrikas iedzīvotāji, būtiskākais iemesls migrācijai arvien paliek ekonomiskais aspekts. BBC ar līdzīgiem “atklājumiem” varētu nodarboties arī, piemēram, Grieķijā vai kādā citā Dienvideiropas valstī, kur tāpat daudzi atbraukušie sapņo par iespēju drīzāk nokļūt labākā vietā – vislabāk jau tajā pašā Vācijā ar dzīvokli un 400 eiro pabalstu. Un pat visnotaļ pārticīgā Austrija daudziem vairs nešķiet piemērota.1
Mēs te aktīvi diskutējam par to, kā panākt un apsteigt Igauniju, kas mums šķiet ekonomiski veiksmīgāka, bet iebraucēji šīs atšķirības faktiski nemana, jo pabalsts ir līdzīgs un patvēruma meklētāju uzvedība ir precīzi tāda pati visās trīs Baltijas valstīs – atbrauca, ieguva statusu, aizbrauca…
Mazliet statistikas no kāda pētījuma, kuru pasūta apdrošināšanas kompānija “Ergo”, – tajā mēģināts noskaidrot “drošības indeksu” visās trīs Baltijas valstīs. Latvijā tas šogad bija mīnus desmit (tas gan ir labāk nekā 2015. gadā, kad indekss bijis -12, un 2014. gadā, kad bija -13). Ja salīdzina ar kaimiņvalstīm, mēs it kā esam visnedrošākie, jo Lietuvā šis indekss ir -6, bet Igaunijā +11. Skaitlis tiek iegūts, aptaujājot iedzīvotājus par viņu attieksmi pret dažādiem iespējamajiem riskiem – gan personīgiem, gan valstiskiem, gan ģeopolitiskiem. Būtisko atšķirību veido tas, ka Igaunijā iedzīvotāji krietni mazāk baidās no ekonomiskās nestabilitātes. Arī bailes no iespējama militāra konflikta valsts teritorijā pauduši 62% aptaujāto Latvijā, 68% – Lietuvā, bet Igaunijā tikai 45% (te būtiski atgādināt, ka Igaunija vienīgā bija saglabājusi obligāto militāro dienestu, kamēr Latvija no tā atteikusies pavisam, bet Lietuva atjaunojusi pēc ilgākas pauzes). Taču jo- projām visās trīs Baltijas valstīs iedzīvotāji pauž bažas par iespējamo migrantu plūsmu. Piemēram, Latvijā par to satraucas 64% aptaujāto. Šķiet, ka vismaz pagaidām arī migranti satraucas par iespēju nokļūt Latvijā. Un tad vēl ir BBC krievu ziņu redakcija, kas satraucas par satrauktajiem migrantiem.
