Baznīcu nostāja 0

Katoļu baznīcas Latvijā bīskapi pauduši stingru nostāju par 18. februāra referendumu, izplatot īpašu aicinājumu. Bet pareizticīgā baznīca, kas varētu uzrunāt Latvijā dzīvojošos krievus, no komentāriem par referenduma tēmu izvairās.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

No reliģiskajām organizācijām īpašu aicinājumu referendumā atbalstīt latviešu valodu ir izplatījusi Ārpus Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, kuras draudzes atrodas daudzviet pasaulē un kuru piederīgie arī ir Latvijas pilsoņi.

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags jau 1. februārī “Latvijas Avīzē” sacīja, ka pats noteikti piedalīsies referendumā un domā, ka tas noteikti jādara katram apzinīgam, patriotiskam pilsonim. J. Vanags balsos “pret valsts valodas statusa piešķiršanu vēl kādai citai valodai”. Citi aicinājumi nesekošot, jo, kā paskaidroja J. Vanaga padomniece Helēna Andersone, tādos gadījumos kā vēlēšanas un referendums draudžu piederīgajiem netiek doti norādījumi, kā balsot. “Katrs baznīcas loceklis, Latvijas pilsonis to dara saskaņā ar savu brīvo izvēli,” piebilda H. Andersone.

CITI ŠOBRĪD LASA

Līdzīgu nostāju par brīvu izvēli pauž arī Septītās dienas adventistu draudžu savienības bīskaps Viesturs Reķis un Vasarsvētku draudžu bīskaps Jānis Ozolinkēvičs. V. Reķis piemetina, ka referendumā piedalīsies un, ja cilvēki sarunā vaicā mācītāja viedokli, tad viņiem tiek skaidrots, kāpēc nav vēlami Satversmes grozījumi.

Pret krievu valodu kā otru valsts valodu balsos Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis. Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis svētdien savējos no kanceles ir aģitējis doties uz referendumu un balsot ”pret”.

Mozusticīgos Latvijā pārstāv Rīgas ebreju draudzes priekšsēdētājs Dāvids Kagans. Viņš apliecina, ka ebreji iestājas par tās valsts valodu, kurā dzīvo: “Ja dzīvo Francijā, tad – par franču valodu, Igaunijā – par igauņu valodu, un Latvijā esam par latviešu kā valsts valodu.”

“Vecticībnieku draudzēs nenotiek aģitācija par to, kā balsot referendumā,” sacīja Vecticībnieku biedrības vadītājs Valsts prezidenta atjaunotās Mazākumtautību konsultatīvās padomes loceklis Ilarions Ivanovs.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.