Baznīcu naktī Latvijas dievnami atklāsies jaunā koncertfilmā 1
10. jūnijā visā Latvijā jau trešo gadu norisināsies Baznīcu nakts, kuras laikā baznīcā var ienākt citādi un iepazīt kultūras un sakrālās vērtības. Baznīcu naktī pasaules pirmizrādi Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajai baznīcā piedzīvos jauna, unikāla dokumentāla koncertfilma “Satikšanās. Ērģeles. Meditācija”, vēstot par pieciem brīnišķīgiem dievnamiem Latvijas novados un Rīgā. Par filmu un tai jaunkomponēto mūziku – saruna ar projekta iniciatoru un mūzikas autoru, kultūras žurnālistu Edgaru Raginski.
Pagājušā gada 1. decembrī Rīgas Domā pirmatskaņojumus koncertā ar nosaukumu “Satikšanās. Ērģeles. Meditācija” piedzīvoja pieci Edgara Raginska skaņdarbi – tapuši kā veltījums pieciem viņam īpaši nozīmīgiem Latvijas dievnamiem: Rīgas Domam un četriem Latvijas vēsturisko novadu dievnamiem: Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajai baznīcai, Rubenes luterāņu baznīcai un Viļakas Vissvētākās Jēzus sirds Romas katoļu baznīcai.
“Mīlestība pret ērģelēm kā instrumentu un cieņa pret baznīcām kā kultūrvēsturisko mantojumu,” mūzikas tapšanas iedvesmu skaidro pats mūzikas autors. “Vērojot to, kā jau laikus sākusies vispārēja gatavošanās lielajai Latvijas simtgades svinēšanai, sapratu, ka liela tiesa notikumu koncentrējas Rīgā un lielajās pilsētās. Nodomāju, ka patiesībā katrā Latvijas pilsētiņā, ciematā ir kāda maza pērlīte, kas ir tā vērta, lai tai pievērstu uzmanību. No mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma prātā pirmās nāk tieši sakrālās kulta būves,” stāsta komponists.
Četras novadu baznīcas Bauskā, Viļakā, Kuldīgā un Rubenē, nav izvēlētas nejauši. “Mans mērķis nebija labi zināmās baznīcas. Gribēju, lai ievērojam šīs četras un līdz ar tām arī daudzas citas ļoti skaistas ēkas novados, ar kurām varam lepoties, kuras glabā dažādus stātus un kurās rodami mūsu visu sakņu sazarojumi. Viļaka, kur ir ārkārtīgi skaists dievnams, ir netālu no manas dzimtās puses – esmu Balvu un Rēzeknes puses bērns. Tikmēr Rubene ir viena no kristietības šūpuļvietām Latvijas teritorijā, kā to liecina Livonijas Indriķis. Rubenes baznīcā kalpojis arī šā projekta ērģelnieces Lienes Andretas Kalnciemas vectētiņš, viņš arī apbedīts pie šīs baznīcas. Savukārt Kuldīga veido vistuvāko skatu mūsdienām – tās baznīca celta 19. gadsimta beigās, 20. gadsimta sākumā. Lielu daļu mūzikas sarakstīju tieši Kuldīgas baznīcā, kur atpūšoties pie ērģelēm sēdējis arī Jāzeps Vītols. Bauskas luterāņu baznīca ir ceturtā senākā mūra baznīca Latvijā un senākā Bauskas vecpilsētas ēka. It kā ārēji necila, tomēr tai ir bagāta vēsture un tā ir noskaņu radoša ēka. Rīgas Doms ir kā lielais rads, kurš tās uzņem pie sevis, – sanāk ciemiņi no novadiem.”
Ērģelnieces Lienes Andretas Kalnciemas sniegumā Doma vēsturiskās ērģeles koncertā veidoja dialogus ar Arvīda Kazlauska spēlēto saksofonu, Kārļa Klotiņa čellu un etnodziedātājas Birutas Ozoliņas balsi, to visu papildinot smalki niansētai elektronikai Berlīnes ierakstu nama “Ad noiseam” pārstāvētā mākslinieka “Oyaarss” (Arvīds Saulītis) sniegumā.
“Summāri iznācis skaņdarbu cikls, lai gan mūzikas estētikas ziņā darbi ir savstarpēji ļoti atšķirīgi un sevišķu viendabību starp visiem skaņdarbiem te nevajadzētu meklēt. Skaņdarbi man gluži kā mātei, kas gaida bērnu, dzimuši deviņu mēnešu laikā, piedzīvojot gan radošas mokas, gan prieku beigās,” pasmaida Edgars. Bauskas baznīcai veltītais skaņdarbs iemieso barokālu krāšņumu, Lienes Andretas Kalnciemas sniegumā rādot Doma vēsturisko ērģeļu varenās spējas. Turpretim Viļakas baznīcai veltīto darbu balsij un čellam iespaidojusi latviešu tautas folklora – tajā Birutas Ozoliņas iedziedāta tautasdziesma no Kurzemes puses.
“Mūzikas valodā ir šis tas no minimālisma, nacionālā romantisma, tautas mūzikas un elektroniskas interlūdijas. Saksofona partiju spēlē baritona saksofons, lielākais pieejamais saksofons – šis instruments spējīgs panākt monumentālu skaņu, iesaistot arī neparastas skaņas tā dēvētajā zemo frekvenču jeb “drone” žanrā,” stāsta Edgars.
“Ne visa mūzika, kas skan baznīcā, ir sakrālā mūzika. Taču arī ārpus baznīcas skan Dievam pietuvināta mūzika. Pats laikam pēc izcelsmes sanāku kristietis un katolis, tomēr neesmu ticīgs cilvēks, kurā glabājas cieņa un bijība pret kultūrvēsturisko mantojumu. Gribētos cerēt, ka cilvēkam, kuram varbūt ir grūti, klausoties šo mūziku, kļūst vieglāk vai vismaz uzlabojas noskaņojums. Šo mūziku uzskatu par meditatīvu – pasaulē ir daudz meditācijas veidu, tostarp kristīgā, budisma meditācija, kas ir ar sakrālu atsauci, tomēr man nav konkrētu ekspektāciju par to, kādā stāvoklī jānonāk manas mūzikas klausīšanās laikā. Ceru, ka neatkarīgi no reliģiskās pārliecības tā uzrunā katru klausītāju, nepieprasot identificēšanos ar konfesiju. Gribēju radīt vispārēju cilvēcisku ceļojumu katram klausītājam. Man pašam mūzika reizē ir šķīstīšanās un nopietnākais darbs, kādu daru un darīšu.”
Kā likumsakarīgs koncerta turpinājums nu tapusi arī stundu gara dokumentāla koncertfilma, kurā koncerta mūzikas ieskaņojums (Andra Ūzes ieraksts, Vara Kurmiņa skaņas pēcapstrāde) apvienots ar koncertam tapušajiem, baznīcās filmētajiem video materiāliem. “Filmas ideja ir pietuvināta koncerta idejai, četru novadu baznīcas – Rubenes, Bauskas, Viļakas, Kuldīgas dievnami – ir satikušies Rīgas Domā, gaidot tuvojošos Latvijas simtgadi. Izmantojot video materiālus, kas tika uzņemti Doma baznīcas koncerta vajadzībām, kopā ar režisori Zani Gargažinu izveidojām dokumentālu koncertfilmu, kas, protams, atšķirsies no koncerta, jo filmā papildus ietveri arī vizuālie materiāli, kas tapuši Rīgas Domā, – īpašas telpas iluminācijas un ērģeļu izgaismojumi,” atklāj Edgars.
“Ceru, ka mūsu filma dos iespēju iepazīt vēl neapzinātas baznīcas un līdz ar tām – arī novadus. Gribēju izcelt katras baznīcas unikalitāti, savdabīgumu – to, kas padara mūsu mazo valsti krāsainu un interesantu. Šis ir ne tikai vēstījums par baznīcām, bet arī ceļojums pa novadiem. Liels paldies operatoram Jānim Indrikam, kurš brauca uz baznīcām un uzņēma lielisku materiālu, bet filmas režisore rūpējās, lai baznīcu āriene un iekšpuse būtu skaistā un ritmiskā sabalsojumā ar mūziku. Paldies Kuldīgas Sv. Annas baznīcas mācītājam Mārtiņam Burkem-Burkevicam par aicinājumu pasaules pirmizrādi noturēt tieši šajā baznīcā, kas ir viena no mūsu stāsta nozīmīgajām vietām. Esam sākuši sarunas arī ar pārējiem projektā iesaistītajiem dievnamiem Rubenē, Viļakā un Bauskā, un ir plānots filmu šovasar izrādīt arī tajos,” tā komponists.
10. jūnija vakarā, pēc filmas pirmizrādes, Kuldīgas Sv. Annas baznīcā pie ērģelēm sēdīsies arī pats filmas mūzikas autors, kurš savulaik, mācoties “Dārziņskolā”, pie Vitas Kalnciemas fakultatīvi apguva arī ērģeļu spēli, tāpēc skaistais un monumentālais instruments viņam neesot svešs arī kā instrumentālistam. “Ir daudz muzikālā materiāla, ko neiekļāvu Doma baznīcas koncertā, tāpēc tas izskanēs nelielā koncertā Kuldīgā.”
Varbūt noder!!
Baznīcu naktī piedalās 190 baznīcas visā Latvijā.
Laiks – 10. VI no 18.00.
Plašāk – www.baznicunakts.lv.
